📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
5.11 ସୁନ୍ଦରକାଣ୍ଡ - ଏକାଦଶ ସର୍ଗଃ
5.11 Sundarakanda - Ekadasha Sargah
Valmiki Oriya
ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ସୁନ୍ଦରକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଏକାଦଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ଅଵଧୂଯ ଚ ତାଂ ବୁଦ୍ଧିଂ ବଭୂଵାଵସ୍ଥିତସ୍ତଦା ।
ଜଗାମ ଚାପରାଂ ଚିନ୍ତାଂ ସୀତାଂ ପ୍ରତି ମହାକପିଃ ॥ 1 ॥
ନ ରାମେଣ ଵିଯୁକ୍ତା ସା ସ୍ଵପ୍ତୁମର୍ହତି ଭାମିନୀ ।
ନ ଭୋକ୍ତୁଂ ଵାପ୍ଯଲଙ୍କର୍ତୁଂ ନ ପାନମୁପସେଵିତୁମ୍ ॥ 2 ॥
ନାନ୍ଯଂ ନରମୁପସ୍ଥାତୁଂ ସୁରାଣାମପି ଚେଶ୍ଵରମ୍ ।
ନ ହି ରାମସମଃ କଶ୍ଚିଦ୍ଵିଦ୍ଯତେ ତ୍ରିଦଶେଷ୍ଵପି ॥ 3 ॥
ଅନ୍ଯେଯମିତି ନିଶ୍ଚିତ୍ଯ ପାନଭୂମୌ ଚଚାର ସଃ ।
କ୍ରୀଡିତେନାପରାଃ କ୍ଲାନ୍ତା ଗୀତେନ ଚ ତଥାଽପରାଃ ॥ 4 ॥
ନୃତ୍ତେନ ଚାପରାଃ କ୍ଲାନ୍ତାଃ ପାନଵିପ୍ରହତାସ୍ତଥା ।
ମୁରଜେଷୁ ମୃଦଙ୍ଗେଷୁ ପୀଠିକାସୁ ଚ ସଂସ୍ଥିତାଃ ॥ 5 ॥
ତଥାଽଽସ୍ତରଣମୁଖ୍ଯେଷୁ ସଂଵିଷ୍ଟାଶ୍ଚାପରାଃ ସ୍ତ୍ରିଯଃ ।
ଅଙ୍ଗନାନାଂ ସହସ୍ରେଣ ଭୂଷିତେନ ଵିଭୂଷଣୈଃ ॥ 6 ॥
ରୂପସଲ୍ଲାପଶୀଲେନ ଯୁକ୍ତଗୀତାର୍ଥଭାଷିଣା ।
ଦେଶକାଲାଭିଯୁକ୍ତେନ ଯୁକ୍ତଵାକ୍ଯାଭିଧାଯିନା ॥ 7 ॥
ରତାଭିରତସଂସୁପ୍ତଂ ଦଦର୍ଶ ହରିଯୂଥପଃ ।
ତାସାଂ ମଧ୍ଯେ ମହାବାହୁଃ ଶୁଶୁଭେ ରାକ୍ଷସେଶ୍ଵରଃ ॥ 8 ॥
ଗୋଷ୍ଠେ ମହତି ମୁଖ୍ଯାନାଂ ଗଵାଂ ମଧ୍ଯେ ଯଥା ଵୃଷଃ ।
ସ ରାକ୍ଷସେନ୍ଦ୍ରଃ ଶୁଶୁଭେ ତାଭିଃ ପରିଵୃତସ୍ସ୍ଵଯମ୍ ॥ 9 ॥
କରେଣୁଭିର୍ଯଥାଽରଣ୍ଯେ ପରିକୀର୍ଣୋ ମହାଦ୍ଵିପଃ ।
ସର୍ଵକାମୈରୁପେତାଂ ଚ ପାନଭୂମିଂ ମହାତ୍ମନଃ ॥ 10 ॥
ଦଦର୍ଶ ହରିଶାର୍ଦୂଲସ୍ତସ୍ଯ ରକ୍ଷଃପତେର୍ଗୃହେ ।
ମୃଗାଣାଂ ମହିଷାଣାଂ ଚ ଵରାହାଣାଂ ଚ ଭାଗଶଃ ॥ 11 ॥
ତତ୍ର ନ୍ଯସ୍ତାନି ମାଂସାନି ପାନଭୂମୌ ଦଦର୍ଶ ସଃ ।
ରୌକ୍ମେଷୁ ଚ ଵିଶାଲେଷୁ ଭାଜନେଷ୍ଵର୍ଧଭକ୍ଷିତାନ୍ ॥ 12 ॥
ଦଦର୍ଶ ହରିଶାର୍ଦୂଲୋ ମଯୂରାନ୍ କୁକ୍କୁଟାଂସ୍ତଥା ।
ଵରାହଵାର୍ଧ୍ରାଣସକାନ୍ ଦଧିସୌଵର୍ଚଲାଯୁତାନ୍ ॥ 13 ॥
ଶଲ୍ଯାନ୍ ମୃଗମଯୂରାଂଶ୍ଚ ହନୁମାନନ୍ଵଵୈକ୍ଷତ ।
କ୍ରକରାନ୍ଵିଵିଧାନ୍ ସିଦ୍ଧାଂଶ୍ଚକୋରାନର୍ଧଭକ୍ଷିତାନ୍ ॥ 14 ॥
ମହିଷାନେକଶଲ୍ଯାଂଶ୍ଚ ଛାଗାଂଶ୍ଚ କୃତନିଷ୍ଠିତାନ୍ ।
ଲେହ୍ଯାନୁଚ୍ଚାଵଚାନ୍ପେଯାନ୍ ଭୋଜ୍ଯାନି ଵିଵିଧାନି ଚ ॥ 15 ॥
ତଥାଽଽମ୍ଲଲଵଣୋତ୍ତଂସୈର୍ଵିଵିଧୈରାଗଷାଡବୈଃ ।
ହାରନୂପୁରକେଯୂରୈରପଵିଦ୍ଧୈର୍ମହାଧନୈଃ ॥ 16 ॥
ପାନଭାଜନଵିକ୍ଷିପ୍ତୈଃ ଫଲୈଶ୍ଚ ଵିଵିଧୈରପି ।
କୃତପୁଷ୍ପୋପହାରା ଭୂରଧିକଂ ପୁଷ୍ଯତି ଶ୍ରିଯମ୍ ॥ 17 ॥
ତତ୍ର ତତ୍ର ଚ ଵିନ୍ଯସ୍ତୈଃ ସୁଶ୍ଲିଷ୍ଟୈଶ୍ଶଯନାସନୈଃ ।
ପାନଭୂମିର୍ଵିନା ଵହ୍ନିଂ ପ୍ରଦୀପ୍ତେଵୋପଲକ୍ଷ୍ଯତେ ॥ 18 ॥
ବହୁପ୍ରକାରୈର୍ଵିଵିଧୈର୍ଵରସଂସ୍କାରସଂସ୍କୃତୈଃ ।
ମାଂସୈଃ କୁଶଲସମ୍ପୃକ୍ତୈଃ ପାନଭୂମିଗତୈଃ ପୃଥକ୍ ॥ 19 ॥
ଦିଵ୍ଯାଃ ପ୍ରସନ୍ନା ଵିଵିଧାଃ ସୁରାଃ କୃତସୁରା ଅପି ।
ଶର୍କରାଽସଵମାଧ୍ଵୀକପୁଷ୍ପାସଵଫଲାସଵାଃ ॥ 20 ॥
ଵାସଚୂର୍ଣୈଶ୍ଚ ଵିଵିଧୈର୍ମୃଷ୍ଟାସ୍ତୈସ୍ତୈଃ ପୃଥକ୍ ପୃଥକ୍ ।
ସନ୍ତତା ଶୁଶୁଭେ ଭୂମିର୍ମାଲ୍ଯୈଶ୍ଚ ବହୁସଂସ୍ଥିତୈଃ ॥ 21 ॥
ହିରଣ୍ମଯୈଶ୍ଚ ଵିଵିଧୈର୍ଭାଜନୈଃ ସ୍ଫାଟିକୈରପି ।
ଜାମ୍ବୂନଦମଯୈଶ୍ଚାନ୍ଯୈଃ କରକୈରଭିସଂଵୃତା ॥ 22 ॥
ରାଜତେଷୁ ଚ କୁମ୍ଭେଷୁ ଜାମ୍ବୂନଦମଯେଷୁ ଚ ।
ପାନଶ୍ରେଷ୍ଠଂ ତଦା ଭୂରି କପିସ୍ତତ୍ର ଦଦର୍ଶ ହ ॥ 23 ॥
ସୋଽପଶ୍ଯଚ୍ଛାତକୁମ୍ଭାନି ସୀଧୋର୍ମଣିମଯାନି ଚ ।
ରାଜତାନି ଚ ପୂର୍ଣାନି ଭାଜନାନି ମହାକପିଃ ॥ 24 ॥
କ୍ଵଚିଦଲ୍ପାଵଶେଷାଣି କ୍ଵଚିତ୍ପୀତାନି ସର୍ଵଶଃ ।
କ୍ଵଚିନ୍ନୈଵ ପ୍ରପୀତାନି ପାନାନି ସ ଦଦର୍ଶ ହ ॥ 25 ॥
କ୍ଵଚିଦ୍ ଭକ୍ଷ୍ଯାଂଶ୍ଚ ଵିଵିଧାନ୍ କ୍ଵଚିତ୍ପାନାନି ଭାଗଶଃ ।
କ୍ଵଚିଦନ୍ନାଵଶେଷାଣି ପଶ୍ଯନ୍ଵୈ ଵିଚଚାର ହ ॥ 26 ॥
କ୍ଵଚିତ୍ପ୍ରଭିନ୍ନୈଃ କରକୈଃ କ୍ଵଚିଦାଲୋଲିତୈର୍ଘଟୈଃ ।
କ୍ଵଚିତ୍ସମ୍ପୃକ୍ତମାଲ୍ଯାନି ଜଲାନି ଚ ଫଲାନି ଚ ॥ 27 ॥
ଶଯନାନ୍ଯତ୍ର ନାରୀଣାଂ ଶୁଭ୍ରାଣି ବହୁଧା ପୁନଃ ।
ପରସ୍ପରଂ ସମାଶ୍ଲିଷ୍ଯ କାଶ୍ଚିତ୍ସୁପ୍ତା ଵରାଙ୍ଗନାଃ ॥ 28 ॥
କାଶ୍ଚିଚ୍ଚ ଵସ୍ତ୍ରମନ୍ଯସ୍ଯାସ୍ସ୍ଵପନ୍ତ୍ଯାଃ ପରିଧାଯ ଚ ।
ଆହୃତ୍ଯ ଚାବଲାଃ ସୁପ୍ତା ନିଦ୍ରାବଲପରାଜିତାଃ ॥ 29 ॥
ତାସାମୁଚ୍ଛଵାସଵାତେନ ଵସ୍ତ୍ରଂ ମାଲ୍ଯଂ ଚ ଗାତ୍ରଜମ୍ ।
ନାତ୍ଯର୍ଥଂ ସ୍ପନ୍ଦତେ ଚିତ୍ରଂ ପ୍ରାପ୍ଯ ମନ୍ଦମିଵାନିଲମ୍ ॥ 30 ॥
ଚନ୍ଦନସ୍ଯ ଚ ଶୀତସ୍ଯ ଶୀଧୋର୍ମଧୁରସସ୍ଯ ଚ ।
ଵିଵିଧସ୍ଯ ଚ ମାଲ୍ଯସ୍ଯ ଧୂପସ୍ଯ ଵିଵିଧସ୍ଯ ଚ ॥ 31 ॥
ବହୁଧା ମାରୁତସ୍ତତ୍ର ଗନ୍ଧଂ ଵିଵିଧମୁଦ୍ଵହନ୍ ।
ସ୍ନାନାନାଂ ଚନ୍ଦନାନାଂ ଚ ଧୂପାନାଂ ଚୈଵ ମୂର୍ଛିତଃ ॥ 32 ॥
ପ୍ରଵଵୌ ସୁରଭିର୍ଗନ୍ଧୋ ଵିମାନେ ପୁଷ୍ପକେ ତଦା ।
ଶ୍ଯାମାଵଦାତାସ୍ତତ୍ରାନ୍ଯାଃ କାଶ୍ଚିତ୍କୃଷ୍ଣା ଵରାଙ୍ଗନାଃ ॥ 33 ॥
କାଶ୍ଚିତ୍ କାଞ୍ଚନଵର୍ଣାଙ୍ଗ୍ଯଃ ପ୍ରମଦା ରାକ୍ଷସାଲଯେ ।
ତାସାଂ ନିଦ୍ରାଵଶତ୍ଵାଚ୍ଚ ମଦନେନ ଵିମୂର୍ଛିତମ୍ ॥ 34 ॥
ପଦ୍ମିନୀନାଂ ପ୍ରସୁପ୍ତାନାଂ ରୂପମାସୀଦ୍ଯଥୈଵ ହି ।
ଏଵଂ ସର୍ଵମଶେଷେଣ ରାଵଣାନ୍ତଃ ପୁରଂ କପିଃ ॥ 35 ॥
ଦଦର୍ଶ ସୁମହାତେଜାଃ ନ ଦଦର୍ଶ ଚ ଜାନକୀମ୍ ।
ନିରୀକ୍ଷମାଣଶ୍ଚ ତଦା ତାଃ ସ୍ତ୍ରିଯଃ ସ ମହାକପିଃ ॥ 36 ॥
ଜଗାମ ମହତୀଂ ଚିନ୍ତାଂ ଧର୍ମସାଧ୍ଵସଶଙ୍କିତଃ ।
ପରଦାରାଵରୋଧସ୍ଯ ପ୍ରସୁପ୍ତସ୍ଯ ନିରୀକ୍ଷଣମ୍ ॥ 37 ॥
ଇଦଂ ଖଲୁ ମମାତ୍ଯର୍ଥଂ ଧର୍ମଲୋପଂ କରିଷ୍ଯତି ।
ନ ହି ମେ ପରଦାରାଣାଂ ଦୃଷ୍ଟିର୍ଵିଷଯଵର୍ତିନୀ ॥ 38 ॥
ଅଯଂ ଚାତ୍ର ମଯା ଦୃଷ୍ଟଃ ପରଦାରାପରିଗ୍ରହଃ ।
ତସ୍ଯ ପ୍ରାଦୁରଭୂଚ୍ଚିନ୍ତା ପୁନରନ୍ଯା ମନସ୍ଵିନଃ ॥ 39 ॥
ନିଶ୍ଚିତୈକାନ୍ତଚିତ୍ତସ୍ଯ କାର୍ଯନିଶ୍ଚଯଦର୍ଶିନୀ ।
କାମଂ ଦୃଷ୍ଟା ମଯା ସର୍ଵା ଵିଶ୍ଵସ୍ତା ରାଵଣସ୍ତ୍ରିଯଃ ॥ 40 ॥
ନ ହି ମେ ମନସଃ କିଞ୍ଚିଦ୍ଵୈକୃତ୍ଯମୁପଜାଯତେ ।
ମନୋ ହି ହେତୁଃ ସର୍ଵେଷାମିନ୍ଦ୍ରିଯାଣାଂ ପ୍ରଵର୍ତନେ ॥ 41 ॥
ଶୁଭାଶୁଭାସ୍ଵଵସ୍ଥାସୁ ତଚ୍ଚ ମେ ସୁଵ୍ଯଵସ୍ଥିତମ୍ ।
ନାନ୍ଯତ୍ର ହି ମଯା ଶକ୍ଯା ଵୈଦେହୀ ପରିମାର୍ଗିତୁମ୍ ॥ 42 ॥
ସ୍ତ୍ରିଯୋ ହି ସ୍ତ୍ରୀଷୁ ଦୃଶ୍ଯନ୍ତେ ସଦା ସମ୍ପରିମାର୍ଗଣେ ।
ଯସ୍ଯ ସତ୍ତ୍ଵସ୍ଯ ଯା ଯୋନିସ୍ତସ୍ଯାଂ ତତ୍ପରିମାର୍ଗ୍ଯତେ ।
ନ ଶକ୍ଯା ପ୍ରମଦା ନଷ୍ଟା ମୃଗୀଷୁ ପରିମାର୍ଗିତୁମ୍ ॥ 43 ॥
ତଦିଦଂ ମାର୍ଗିତଂ ତାଵଚ୍ଛୁଦ୍ଧେନ ମନସା ମଯା ॥ 44 ॥
ରାଵଣାନ୍ତଃପୁରଂ ସର୍ଵଂ ଦୃଶ୍ଯତେ ନ ତୁ ଜାନକୀ ।
ଦେଵଗନ୍ଧର୍ଵକନ୍ଯାଶ୍ଚ ନାଗକନ୍ଯାଶ୍ଚ ଵୀର୍ଯଵାନ୍ ॥ 45 ॥
ଅଵେକ୍ଷମାଣୋ ହନୁମାନ୍ନୈଵାପଶ୍ଯତ ଜାନକୀମ୍ ।
ତାମପଶ୍ଯନ୍କପିସ୍ତତ୍ର ପଶ୍ଯଞ୍ଶ୍ଚାନ୍ଯା ପରସ୍ତ୍ରିଯଃ ॥ 46 ॥
ଅପକ୍ରମ୍ଯ ତଦା ଵୀରଃ ପ୍ରଧ୍ଯାତୁମୁପଚକ୍ରମେ ।
ସ ଭୂଯସ୍ତୁ ପରଂ ଶ୍ରୀମାନ୍ ମାରୁତିର୍ଯତ୍ନମାସ୍ଥିତଃ ॥ 47 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ସୁନ୍ଦରକାଣ୍ଡେ ଏକାଦଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekādaśassargaḥ |
avadhūya ca tāṃ buddhiṃ babhūvāvasthitastadā |
jagāma cāparāṃ cintāṃ sītāṃ prati mahākapiḥ || 1 ||
na rāmeṇa viyuktā sā svaptumarhati bhāminī |
na bhoktuṃ vāpyalaṅkartuṃ na pānamupasevitum || 2 ||
nānyaṃ naramupasthātuṃ surāṇāmapi ceśvaram |
na hi rāmasamaḥ kaścidvidyate tridaśeṣvapi || 3 ||
anyeyamiti niścitya pānabhūmau cacāra saḥ |
krīḍitenāparāḥ klāntā gītena ca tathā'parāḥ || 4 ||
nṛttena cāparāḥ klāntāḥ pānaviprahatāstathā |
murajeṣu mṛdaṅgeṣu pīṭhikāsu ca saṃsthitāḥ || 5 ||
tathā''staraṇamukhyeṣu saṃviṣṭāścāparāḥ striyaḥ |
aṅganānāṃ sahasreṇa bhūṣitena vibhūṣaṇaiḥ || 6 ||
rūpasallāpaśīlena yuktagītārthabhāṣiṇā |
deśakālābhiyuktena yuktavākyābhidhāyinā || 7 ||
ratābhiratasaṃsuptaṃ dadarśa hariyūthapaḥ |
tāsāṃ madhye mahābāhuḥ śuśubhe rākṣaseśvaraḥ || 8 ||
goṣṭhe mahati mukhyānāṃ gavāṃ madhye yathā vṛṣaḥ |
sa rākṣasendraḥ śuśubhe tābhiḥ parivṛtassvayam || 9 ||
kareṇubhiryathā'raṇye parikīrṇo mahādvipaḥ |
sarvakāmairupetāṃ ca pānabhūmiṃ mahātmanaḥ || 10 ||
dadarśa hariśārdūlastasya rakṣaḥpatergṛhe |
mṛgāṇāṃ mahiṣāṇāṃ ca varāhāṇāṃ ca bhāgaśaḥ || 11 ||
tatra nyastāni māṃsāni pānabhūmau dadarśa saḥ |
raukmeṣu ca viśāleṣu bhājaneṣvardhabhakṣitān || 12 ||
dadarśa hariśārdūlo mayūrān kukkuṭāṃstathā |
varāhavārdhrāṇasakān dadhisauvarcalāyutān || 13 ||
śalyān mṛgamayūrāṃśca hanumānanvavaikṣata |
krakarānvividhān siddhāṃścakorānardhabhakṣitān || 14 ||
mahiṣānekaśalyāṃśca chāgāṃśca kṛtaniṣṭhitān |
lehyānuccāvacānpeyān bhojyāni vividhāni ca || 15 ||
tathā''mlalavaṇottaṃsairvividhairāgaṣāḍabaiḥ |
hāranūpurakeyūrairapaviddhairmahādhanaiḥ || 16 ||
pānabhājanavikṣiptaiḥ phalaiśca vividhairapi |
kṛtapuṣpopahārā bhūradhikaṃ puṣyati śriyam || 17 ||
tatra tatra ca vinyastaiḥ suśliṣṭaiśśayanāsanaiḥ |
pānabhūmirvinā vahniṃ pradīptevopalakṣyate || 18 ||
bahuprakārairvividhairvarasaṃskārasaṃskṛtaiḥ |
māṃsaiḥ kuśalasampṛktaiḥ pānabhūmigataiḥ pṛthak || 19 ||
divyāḥ prasannā vividhāḥ surāḥ kṛtasurā api |
śarkarā'savamādhvīkapuṣpāsavaphalāsavāḥ || 20 ||
vāsacūrṇaiśca vividhairmṛṣṭāstaistaiḥ pṛthak pṛthak |
santatā śuśubhe bhūmirmālyaiśca bahusaṃsthitaiḥ || 21 ||
hiraṇmayaiśca vividhairbhājanaiḥ sphāṭikairapi |
jāmbūnadamayaiścānyaiḥ karakairabhisaṃvṛtā || 22 ||
rājateṣu ca kumbheṣu jāmbūnadamayeṣu ca |
pānaśreṣṭhaṃ tadā bhūri kapistatra dadarśa ha || 23 ||
so'paśyacchātakumbhāni sīdhormaṇimayāni ca |
rājatāni ca pūrṇāni bhājanāni mahākapiḥ || 24 ||
kvacidalpāvaśeṣāṇi kvacitpītāni sarvaśaḥ |
kvacinnaiva prapītāni pānāni sa dadarśa ha || 25 ||
kvacid bhakṣyāṃśca vividhān kvacitpānāni bhāgaśaḥ |
kvacidannāvaśeṣāṇi paśyanvai vicacāra ha || 26 ||
kvacitprabhinnaiḥ karakaiḥ kvacidālolitairghaṭaiḥ |
kvacitsampṛktamālyāni jalāni ca phalāni ca || 27 ||
śayanānyatra nārīṇāṃ śubhrāṇi bahudhā punaḥ |
parasparaṃ samāśliṣya kāścitsuptā varāṅganāḥ || 28 ||
kāścicca vastramanyasyāssvapantyāḥ paridhāya ca |
āhṛtya cābalāḥ suptā nidrābalaparājitāḥ || 29 ||
tāsāmucchavāsavātena vastraṃ mālyaṃ ca gātrajam |
nātyarthaṃ spandate citraṃ prāpya mandamivānilam || 30 ||
candanasya ca śītasya śīdhormadhurasasya ca |
vividhasya ca mālyasya dhūpasya vividhasya ca || 31 ||
bahudhā mārutastatra gandhaṃ vividhamudvahan |
snānānāṃ candanānāṃ ca dhūpānāṃ caiva mūrchitaḥ || 32 ||
pravavau surabhirgandho vimāne puṣpake tadā |
śyāmāvadātāstatrānyāḥ kāścitkṛṣṇā varāṅganāḥ || 33 ||
kāścit kāñcanavarṇāṅgyaḥ pramadā rākṣasālaye |
tāsāṃ nidrāvaśatvācca madanena vimūrchitam || 34 ||
padminīnāṃ prasuptānāṃ rūpamāsīdyathaiva hi |
evaṃ sarvamaśeṣeṇa rāvaṇāntaḥ puraṃ kapiḥ || 35 ||
dadarśa sumahātejāḥ na dadarśa ca jānakīm |
nirīkṣamāṇaśca tadā tāḥ striyaḥ sa mahākapiḥ || 36 ||
jagāma mahatīṃ cintāṃ dharmasādhvasaśaṅkitaḥ |
paradārāvarodhasya prasuptasya nirīkṣaṇam || 37 ||
idaṃ khalu mamātyarthaṃ dharmalopaṃ kariṣyati |
na hi me paradārāṇāṃ dṛṣṭirviṣayavartinī || 38 ||
ayaṃ cātra mayā dṛṣṭaḥ paradārāparigrahaḥ |
tasya prādurabhūccintā punaranyā manasvinaḥ || 39 ||
niścitaikāntacittasya kāryaniścayadarśinī |
kāmaṃ dṛṣṭā mayā sarvā viśvastā rāvaṇastriyaḥ || 40 ||
na hi me manasaḥ kiñcidvaikṛtyamupajāyate |
mano hi hetuḥ sarveṣāmindriyāṇāṃ pravartane || 41 ||
śubhāśubhāsvavasthāsu tacca me suvyavasthitam |
nānyatra hi mayā śakyā vaidehī parimārgitum || 42 ||
striyo hi strīṣu dṛśyante sadā samparimārgaṇe |
yasya sattvasya yā yonistasyāṃ tatparimārgyate |
na śakyā pramadā naṣṭā mṛgīṣu parimārgitum || 43 ||
tadidaṃ mārgitaṃ tāvacchuddhena manasā mayā || 44 ||
rāvaṇāntaḥpuraṃ sarvaṃ dṛśyate na tu jānakī |
devagandharvakanyāśca nāgakanyāśca vīryavān || 45 ||
avekṣamāṇo hanumānnaivāpaśyata jānakīm |
tāmapaśyankapistatra paśyañścānyā parastriyaḥ || 46 ||
apakramya tadā vīraḥ pradhyātumupacakrame |
sa bhūyastu paraṃ śrīmān mārutiryatnamāsthitaḥ || 47 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekādaśassargaḥ ||