📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
4.66 କିଷ୍କିନ୍ଧାକାଣ୍ଡ - ଷଟ୍ଷଷ୍ଟିତମ ସର୍ଗଃ
4.66 Kishkindhakanda - Shatshashtitama Sargah
Valmiki Oriya
ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ କିଷ୍କିନ୍ଧାକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଷଟ୍ଷଷ୍ଟିତମସ୍ସର୍ଗଃ ।
ଅନେକଶତସାହସ୍ରୀଂ ଵିଷଣ୍ଣାଂ ହରିଵାହିନୀମ୍ ।
ଜାମ୍ବଵାନ୍ସମୁଦୀକ୍ଷ୍ଯୈଵଂ ହନୂମନ୍ତମଥାବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 1 ॥
ଵୀର ଵାନରଲୋକସ୍ଯ ସର୍ଵଶାସ୍ତ୍ରଵିଦାଂ ଵର ।
ତୂଷ୍ଣୀମେକାନ୍ତମାଶ୍ରିତ୍ଯ ହନୂମନ୍କିଂ ନ ଜଲ୍ପସି ॥ 2 ॥
ହନୂମନ୍ହରିରାଜସ୍ଯ ସୁଗ୍ରୀଵସ୍ଯ ସମୋ ହ୍ଯସି ।
ରାମଲକ୍ଷ୍ମଣଯୋଶ୍ଚାପି ତେଜସା ଚ ବଲେନ ଚ ॥ 3 ॥
ଅରିଷ୍ଟନେମିନଃ ପୁତ୍ରୋ ଵୈନତେଯୋ ମହାବଲଃ ।
ଗରୁତ୍ମାନିତି ଵିଖ୍ଯାତ ଉତ୍ତମସ୍ସର୍ଵପକ୍ଷିଣାମ୍ ॥ 4 ॥
ବହୁଶୋ ହି ମଯା ଦୃଷ୍ଟଃ ସାଗରେ ସ ମହାବଲଃ ।
ଭୁଜଙ୍ଗାନୁଦ୍ଧରନ୍ପକ୍ଷୀ ମହାଵେଗୋ ମହାଯଶାଃ ॥ 5 ॥
ପକ୍ଷଯୋର୍ଯଦ୍ବଲଂ ତସ୍ଯ ତାଵଦ୍ଭୁଜବଲଂ ତଵ ।
ଵିକ୍ରମଶ୍ଚାପି ଵେଗଶ୍ଚ ନ ତେ ତେନାଵହୀଯତେ ॥ 6 ॥
ବଲଂ ବୁଦ୍ଧିଶ୍ଚ ତେଜଶ୍ଚ ସତ୍ତ୍ଵଂ ଚ ହରିପୁଙ୍ଗଵ ।
ଵିଶିଷ୍ଟଂ ସର୍ଵଭୂତେଷୁ କିମାତ୍ମାନଂ ନ ବୁଧ୍ଯସେ ॥ 7 ॥
ଅପ୍ସରାପ୍ସରସାଂ ଶ୍ରେଷ୍ଠା ଵିଖ୍ଯାତା ପୁଞ୍ଜିକସ୍ଥଲା ।
ଅଞ୍ଜନେତି ପରିଖ୍ଯାତା ପତ୍ନୀ କେସରିଣୋ ହରେଃ ॥ 8 ॥
ଵିଖ୍ଯାତା ତ୍ରିଷୁ ଲୋକେଷୁ ରୂପେଣାପ୍ରତିମା ଭୁଵି ।
ଅଭିଶାପାଦଭୂତ୍ତାତ ଵାନରୀ କାମରୂପିଣୀ ॥ 9 ॥
ଦୁହିତା ଵାନରେନ୍ଦ୍ରସ୍ଯ କୁଞ୍ଜରସ୍ଯ ମହାତ୍ମନଃ ।
ମାନୁଷଂ ଵିଗ୍ରହଂ କୃତ୍ଵା ରୂପଯୌଵନଶାଲିନୀ ॥ 10 ॥
ଵିଚିତ୍ରମାଲ୍ଯାଭରଣା ମହାର୍ହକ୍ଷୌମଵାସିନୀ ।
ଅଚରତ୍ପର୍ଵତସ୍ଯାଗ୍ରେ ପ୍ରାଵୃଡମ୍ବୁଦସନ୍ନିଭେ ॥ 11 ॥
ତସ୍ଯା ଵସ୍ତ୍ରଂ ଵିଶାଲାକ୍ଷ୍ଯାଃ ପୀତଂ ରକ୍ତଦଶଂ ଶୁଭମ୍ ।
ସ୍ଥିତାଯାଃ ପର୍ଵତସ୍ଯାଗ୍ରେ ମାରୁତୋଽପହରଚ୍ଛନୈଃ ॥ 12 ॥
ସ ଦଦର୍ଶ ତତସ୍ତସ୍ଯା ଵୃତ୍ତାଵୂରୂ ସୁସଂହତୌ ।
ସ୍ତନୌ ଚ ପୀନୌ ସହିତୌ ସୁଜାତଂ ଚାରୁ ଚାନନମ୍ ॥ 13 ॥
ତାଂ ଵିଶାଲାଯତଶ୍ରୋଣୀଂ ତନୁମଧ୍ଯାଂ ଯଶସ୍ଵିନୀମ୍ ।
ଦୃଷ୍ଟଵୈଵ ଶୁଭସର୍ଵାଙ୍ଗୀଂ ପଵନଃ କାମମୋହିତଃ ॥ 14 ॥
ସ ତାଂ ଭୁଜାଭ୍ଯାଂ ଦୀର୍ଘାଭ୍ଯାଂ ପର୍ଯଷ୍ଵଜତ ମାରୁତଃ ।
ମନ୍ମଥାଵିଷ୍ଟସର୍ଵାଙ୍ଗୋ ଗତାତ୍ମା ତାମନିନ୍ଦିତାମ୍ ॥ 15 ॥
ସା ତୁ ତତ୍ରୈଵ ସମ୍ଭ୍ରାନ୍ତା ସୁଵ୍ରତା ଵାକ୍ଯମବ୍ରଵୀତ୍ ।
ଏକପତ୍ନୀଵ୍ରତମିଦଂ କୋ ନାଶଯିତୁମିଚ୍ଛତି ॥ 16 ॥
ଅଞ୍ଜନାଯା ଵଚ୍ଶୁତ୍ଵା ମାରୁତଃ ପ୍ରତ୍ଯଭାଷତ ।
ନ ତ୍ଵାଂ ହିଂସାମି ସୁଶ୍ରୋଣି ମା ଭୂତ୍ତେ ସୁଭଗେ ଭଯମ୍ ॥ 17 ॥
ମନସାଽସ୍ମି ଗତୋ ଯତ୍ତ୍ଵାଂ ପରିଷ୍ଵଜ୍ଯ ଯଶସ୍ଵିନୀମ୍ ।
ଵୀର୍ଯଵାନ୍ବୁଦ୍ଧିସମ୍ପନ୍ନଃ ପୁତ୍ରସ୍ତଵ ଭଵିଷ୍ଯତି ॥ 18 ॥
ମହାସତ୍ତ୍ଵୋ ମହାତେଜା ମହାବଲପରାକ୍ରମଃ ।
ଲଙ୍ଘନେ ପ୍ଲଵନେ ଚୈଵ ଭଵିଷ୍ଯତି ହି ମତ୍ସମଃ ॥ 19 ॥
ଏଵମୁକ୍ତା ତତସ୍ତୁଷ୍ଟା ଜନନୀ ତେ ମହାକପେ ।
ଗୁହାଯାଂ ତ୍ଵାଂ ମହାବାହୋ ପ୍ରଜଜ୍ଞେ ପ୍ଲଵଗର୍ଷଭମ୍ ॥ 20 ॥
ଅଭ୍ଯୁତ୍ଥିତଂ ତତସ୍ସୂର୍ଯଂ ବାଲୋ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ମହାଵନେ ।
ଫଲଂ ଚେତି ଜିଘୃକ୍ଷୁସ୍ତ୍ଵମୁତ୍ପ୍ଲୁତ୍ଯାଭ୍ଯୁଦ୍ଗତୋ ଦିଵମ୍ ॥ 21 ॥
ଶତାନି ତ୍ରୀଣି ଗତ୍ଵାଽଥ ଯୋଜନାନାଂ ମହାକପେ ।
ତେଜସା ତସ୍ଯ ନିର୍ଧୂତୋ ନ ଵିଷାଦଂ ତତୋଗତଃ ॥ 22 ॥
ତାଵଦାପପତ ସ୍ତୂର୍ଣମନ୍ତରିକ୍ଷଂ ମହାକପେ ।
କ୍ଷିପ୍ତମିନ୍ଦ୍ରେଣ ତେ ଵଜ୍ରଂ କୋପାଵିଷ୍ଟେନ ଧୀମତା ॥ 23 ॥
ତଦା ଶୈଲାଗ୍ରଶିଖରେ ଵାମୋ ହନୁରଭଜ୍ଯତ ।
ତତୋ ହି ନାମଧେଯଂ ତେ ହନୁମାନିତି କୀର୍ତ୍ଯତେ ॥ 24 ॥
ତସ୍ତ୍ଵାଵି ନିହତଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ଵାଯୁର୍ଗନ୍ଧଵହସ୍ସ୍ଵଯମ୍ ।
ତ୍ରୈଲୋକ୍ଯେ ଭୃଶସଙ୍କୃଦ୍ଧୋ ନ ଵଵୌ ଵୈ ପ୍ରଭଞ୍ଜନଃ ॥ 25 ॥
ସମ୍ଭ୍ରାନ୍ତାଶ୍ଚ ସୂରାସ୍ସର୍ଵେ ତ୍ରୈଲୋକ୍ଯେ କ୍ଷୁଭିତେ ସତି ।
ପ୍ରସାଦଯନ୍ତି ସଙ୍କ୍ରୁଦ୍ଧଂ ମାରୁତଂ ଭୁଵନେଶ୍ଵରାଃ ॥ 26 ॥
ପ୍ରସାଦିତେ ଚ ପଵନେ ବ୍ରହ୍ମା ତୁଭ୍ଯଂ ଵରଂ ଦଦୌ ।
ଅଶସ୍ତ୍ରଵଧ୍ଯତାଂ ତାତ ସମରେ ସତ୍ଯଵିକ୍ରମ ॥ 27 ॥
ଵଜ୍ରସ୍ଯ ଚ ନିପାତେନ ଵିରୁଜଂ ତ୍ଵାଂ ସମୀକ୍ଷ୍ଯ ଚ ।
ସହସ୍ରନେତ୍ରଃ ପ୍ରୀତାତ୍ମା ଦଦୌ ତେ ଵରମୁତ୍ତମମ୍ ॥ 28 ॥
ସ୍ଵଚ୍ଛନ୍ଦତଶ୍ଚ ମରଣଂ ତେଭୂଯାଦିତି ଵୈ ପ୍ରଭୋ ।
ସ ତ୍ଵଂ କେସରିଣଃ ପୁତ୍ରଃ କ୍ଷେତ୍ରଜୋ ଭୀମଵିକ୍ରମଃ ॥ 29 ॥
ମାରୁତସ୍ଯୌରସଃ ପୁତ୍ରସ୍ତେଜସା ଚାପି ତତ୍ସମଃ ।
ତ୍ଵଂ ହି ଵାଯୁସୁତୋ ଵତ୍ସ ପ୍ଲଵନେ ଚାପି ତତ୍ସମଃ ॥ 30 ॥
ଵଯମଦ୍ଯ ଗତପ୍ରାଣା ଭଵାନ୍ନସ୍ତ୍ରାତୁ ସାମ୍ପ୍ରତମ୍ ।
ଦାକ୍ଷ୍ଯଵିକ୍ରମସମ୍ପନ୍ନଃ କପିରାଜ ଇଵାପରଃ ॥ 31 ॥
ତ୍ରିଵିକ୍ରମେ ମଯା ତାତ ସଶୈଲଵନକାନନା ।
ତ୍ରିସ୍ସପ୍ତକୃତ୍ଵଃ ପୃଥିଵୀ ପରିକ୍ରାନ୍ତା ପ୍ରଦକ୍ଷିଣମ୍ ॥ 32 ॥
ତଥା ଚୌଷଧଯୋଽସ୍ମାଭିସ୍ସଞ୍ଚିତା ଦେଵଶାସନାତ୍ ।
ନିଷ୍ପନ୍ନମମୃତଂ ଯାଭିସ୍ତଦାସୀନ୍ନୋ ମହଦ୍ବଲମ୍ ॥ 33 ॥
ସ ଇଦାନୀମହଂ ଵୃଦ୍ଧଃ ପରିହୀନପରାକ୍ରମଃ ।
ସାମ୍ପ୍ରତଂ କାଲମସ୍ମାକଂ ଭଵାନ୍ସର୍ଵଗୁଣାନ୍ଵିତଃ ॥ 34 ॥
ତଦ୍ଵିଜୃମ୍ଭସ୍ଵ ଵିକ୍ରାନ୍ତଃ ପ୍ଲଵତାମୁତ୍ତମୋ ହ୍ଯସି ।
ତ୍ଵଦ୍ଵୀର୍ଯଂ ଦ୍ରଷ୍ଟୁକାମା ହି ସର୍ଵା ଵାନରଵାହିନୀ ॥ 35 ॥
ଉତ୍ତିଷ୍ଠ ହରିଶାର୍ଦୂଲ ଲଙ୍ଘଯସ୍ଵ ମହାର୍ଣଵମ୍ ।
ପରା ହି ସର୍ଵଭୂତାନାଂ ହନୁମନ୍ଯା ଗତିସ୍ତଵ ॥ 36 ॥
ଵିଷଣ୍ଣା ହରଯସ୍ସର୍ଵେ ହନୁମନ୍କିମୁପେକ୍ଷସେ ।
ଵିକ୍ରମସ୍ଵ ମହାଵେଗୋ ଵିଷ୍ଣୁସ୍ତ୍ରୀନ୍ଵିକ୍ରମାନିଵ ॥ 37 ॥
ତତସ୍ତୁ ଵୈ ଜାମ୍ବଵତା ପ୍ରଚୋଦିତଃ ପ୍ରତୀତଵେଗଃ ପଵନାତ୍ମଜଃ କପିଃ ।
ପ୍ରହର୍ଷଯଂସ୍ତାଂ ହରିଵୀରଵାହିନୀଂ ଚକାର ରୂପଂ ମହଦାତ୍ମନସ୍ତଦା ॥ 38 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ କିଷ୍କିନ୍ଧାକାଣ୍ଡେ ଷଟ୍ଷଷ୍ଟିତମସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ |
anekaśatasāhasrīṃ viṣaṇṇāṃ harivāhinīm |
jāmbavānsamudīkṣyaivaṃ hanūmantamathābravīt || 1 ||
vīra vānaralokasya sarvaśāstravidāṃ vara |
tūṣṇīmekāntamāśritya hanūmankiṃ na jalpasi || 2 ||
hanūmanharirājasya sugrīvasya samo hyasi |
rāmalakṣmaṇayoścāpi tejasā ca balena ca || 3 ||
ariṣṭaneminaḥ putro vainateyo mahābalaḥ |
garutmāniti vikhyāta uttamassarvapakṣiṇām || 4 ||
bahuśo hi mayā dṛṣṭaḥ sāgare sa mahābalaḥ |
bhujaṅgānuddharanpakṣī mahāvego mahāyaśāḥ || 5 ||
pakṣayoryadbalaṃ tasya tāvadbhujabalaṃ tava |
vikramaścāpi vegaśca na te tenāvahīyate || 6 ||
balaṃ buddhiśca tejaśca sattvaṃ ca haripuṅgava |
viśiṣṭaṃ sarvabhūteṣu kimātmānaṃ na budhyase || 7 ||
apsarāpsarasāṃ śreṣṭhā vikhyātā puñjikasthalā |
añjaneti parikhyātā patnī kesariṇo hareḥ || 8 ||
vikhyātā triṣu lokeṣu rūpeṇāpratimā bhuvi |
abhiśāpādabhūttāta vānarī kāmarūpiṇī || 9 ||
duhitā vānarendrasya kuñjarasya mahātmanaḥ |
mānuṣaṃ vigrahaṃ kṛtvā rūpayauvanaśālinī || 10 ||
vicitramālyābharaṇā mahārhakṣaumavāsinī |
acaratparvatasyāgre prāvṛḍambudasannibhe || 11 ||
tasyā vastraṃ viśālākṣyāḥ pītaṃ raktadaśaṃ śubham |
sthitāyāḥ parvatasyāgre māruto'paharacchanaiḥ || 12 ||
sa dadarśa tatastasyā vṛttāvūrū susaṃhatau |
stanau ca pīnau sahitau sujātaṃ cāru cānanam || 13 ||
tāṃ viśālāyataśroṇīṃ tanumadhyāṃ yaśasvinīm |
dṛṣṭavaiva śubhasarvāṅgīṃ pavanaḥ kāmamohitaḥ || 14 ||
sa tāṃ bhujābhyāṃ dīrghābhyāṃ paryaṣvajata mārutaḥ |
manmathāviṣṭasarvāṅgo gatātmā tāmaninditām || 15 ||
sā tu tatraiva sambhrāntā suvratā vākyamabravīt |
ekapatnīvratamidaṃ ko nāśayitumicchati || 16 ||
añjanāyā vacśutvā mārutaḥ pratyabhāṣata |
na tvāṃ hiṃsāmi suśroṇi mā bhūtte subhage bhayam || 17 ||
manasā'smi gato yattvāṃ pariṣvajya yaśasvinīm |
vīryavānbuddhisampannaḥ putrastava bhaviṣyati || 18 ||
mahāsattvo mahātejā mahābalaparākramaḥ |
laṅghane plavane caiva bhaviṣyati hi matsamaḥ || 19 ||
evamuktā tatastuṣṭā jananī te mahākape |
guhāyāṃ tvāṃ mahābāho prajajñe plavagarṣabham || 20 ||
abhyutthitaṃ tatassūryaṃ bālo dṛṣṭvā mahāvane |
phalaṃ ceti jighṛkṣustvamutplutyābhyudgato divam || 21 ||
śatāni trīṇi gatvā'tha yojanānāṃ mahākape |
tejasā tasya nirdhūto na viṣādaṃ tatogataḥ || 22 ||
tāvadāpapata stūrṇamantarikṣaṃ mahākape |
kṣiptamindreṇa te vajraṃ kopāviṣṭena dhīmatā || 23 ||
tadā śailāgraśikhare vāmo hanurabhajyata |
tato hi nāmadheyaṃ te hanumāniti kīrtyate || 24 ||
tastvāvi nihataṃ dṛṣṭvā vāyurgandhavahassvayam |
trailokye bhṛśasaṅkṛddho na vavau vai prabhañjanaḥ || 25 ||
sambhrāntāśca sūrāssarve trailokye kṣubhite sati |
prasādayanti saṅkruddhaṃ mārutaṃ bhuvaneśvarāḥ || 26 ||
prasādite ca pavane brahmā tubhyaṃ varaṃ dadau |
aśastravadhyatāṃ tāta samare satyavikrama || 27 ||
vajrasya ca nipātena virujaṃ tvāṃ samīkṣya ca |
sahasranetraḥ prītātmā dadau te varamuttamam || 28 ||
svacchandataśca maraṇaṃ tebhūyāditi vai prabho |
sa tvaṃ kesariṇaḥ putraḥ kṣetrajo bhīmavikramaḥ || 29 ||
mārutasyaurasaḥ putrastejasā cāpi tatsamaḥ |
tvaṃ hi vāyusuto vatsa plavane cāpi tatsamaḥ || 30 ||
vayamadya gataprāṇā bhavānnastrātu sāmpratam |
dākṣyavikramasampannaḥ kapirāja ivāparaḥ || 31 ||
trivikrame mayā tāta saśailavanakānanā |
trissaptakṛtvaḥ pṛthivī parikrāntā pradakṣiṇam || 32 ||
tathā cauṣadhayo'smābhissañcitā devaśāsanāt |
niṣpannamamṛtaṃ yābhistadāsīnno mahadbalam || 33 ||
sa idānīmahaṃ vṛddhaḥ parihīnaparākramaḥ |
sāmprataṃ kālamasmākaṃ bhavānsarvaguṇānvitaḥ || 34 ||
tadvijṛmbhasva vikrāntaḥ plavatāmuttamo hyasi |
tvadvīryaṃ draṣṭukāmā hi sarvā vānaravāhinī || 35 ||
uttiṣṭha hariśārdūla laṅghayasva mahārṇavam |
parā hi sarvabhūtānāṃ hanumanyā gatistava || 36 ||
viṣaṇṇā harayassarve hanumankimupekṣase |
vikramasva mahāvego viṣṇustrīnvikramāniva || 37 ||
tatastu vai jāmbavatā pracoditaḥ pratītavegaḥ pavanātmajaḥ kapiḥ |
praharṣayaṃstāṃ harivīravāhinīṃ cakāra rūpaṃ mahadātmanastadā || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ ||