📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
ଉଦ୍ଧଵଗୀତା - ଦ୍ଵିତୀଯୋଽଧ୍ଯାଯଃ
Uddhavagita - Dvitiyo'dhyayah
Gita Oriya
ଅଥ ଦ୍ଵିତୀଯୋଽଧ୍ଯାଯଃ ।
ଶ୍ରୀଶୁକଃ ଉଵାଚ ।
ଗୋଵିନ୍ଦଭୁଜଗୁପ୍ତାଯାଂ ଦ୍ଵାରଵତ୍ଯାଂ କୁରୂଦ୍ଵହ ।
ଅଵାତ୍ସୀତ୍ ନାରଦଃ ଅଭୀକ୍ଷ୍ଣଂ କୃଷ୍ଣୌପାସନଲାଲସଃ ॥ 1॥
କୋ ନୁ ରାଜନ୍ ଇନ୍ଦ୍ରିଯଵାନ୍ ମୁକୁନ୍ଦଚରଣାମ୍ବୁଜମ୍ ।
ନ ଭଜେତ୍ ସର୍ଵତଃ ମୃତ୍ଯୁଃ ଉପାସ୍ଯଂ ଅମରୌତ୍ତମୈଃ ॥ 2॥
ତଂ ଏକଦା ଦେଵର୍ଷିଂ ଵସୁଦେଵଃ ଗୃହ ଆଗତମ୍ ।
ଅର୍ଚିତଂ ସୁଖଂ ଆସୀନଂ ଅଭିଵାଦ୍ଯ ଇଦଂ ଅବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 3॥
ଵସୁଦେଵଃ ଉଵାଚ ।
ଭଗଵନ୍ ଭଵତଃ ଯାତ୍ରା ସ୍ଵସ୍ତଯେ ସର୍ଵଦେହିନାମ୍ ।
କୃପଣାନାଂ ଯଥା ପିତ୍ରୋଃ ଉତ୍ତମଶ୍ଲୋକଵର୍ତ୍ମନାମ୍ ॥ 4॥
ଭୂତାନାଂ ଦେଵଚରିତଂ ଦୁଃଖାଯ ଚ ସୁଖାଯ ଚ ।
ସୁଖାଯ ଏଵ ହି ସାଧୂନାଂ ତ୍ଵାଦୃଶାଂ ଅଚ୍ଯୁତ ଆତ୍ମନାମ୍ ॥ 5॥
ଭଜନ୍ତି ଯେ ଯଥା ଦେଵାନ୍ ଦେଵାଃ ଅପି ତଥା ଏଵ ତାନ୍ ।
ଛାଯା ଇଵ କର୍ମସଚିଵାଃ ସାଧଵଃ ଦୀନଵତ୍ସଲାଃ ॥ 6॥
ବ୍ରହ୍ମନ୍ ତଥା ଅପି ପୃଚ୍ଛାମଃ ଧର୍ମାନ୍ ଭାଗଵତାନ୍ ତଵ ।
ଯାନ୍ ଶ୍ରୁତ୍ଵା ଶ୍ରଦ୍ଧଯା ମର୍ତ୍ଯଃ ମୁଚ୍ଯତେ ସର୍ଵତଃ ଭଯାତ୍ ॥ 7॥
ଅହଂ କିଲ ପୁରା ଅନନ୍ତଂ ପ୍ରଜାର୍ଥଃ ଭୁଵି ମୁକ୍ତିଦମ୍ ।
ଅପୂଜଯଂ ନ ମୋକ୍ଷାଯ ମୋହିତଃ ଦେଵମାଯଯା ॥ 8॥
ଯଯା ଵିଚିତ୍ରଵ୍ଯସନାତ୍ ଭଵଦ୍ଭିଃ ଵିଶ୍ଵତଃ ଭଯାତ୍ ।
ମୁଚ୍ଯେମ ହି ଅଞ୍ଜସା ଏଵ ଅଦ୍ଧା ତଥା ନଃ ଶାଧି ସୁଵ୍ରତ ॥ 9॥
ଶ୍ରୀଶୁକଃ ଉଵାଚ ।
ରାଜନ୍ ଏଵଂ କୃତପ୍ରଶ୍ନଃ ଵସୁଦେଵେନ ଧୀମତା ।
ପ୍ରୀତଃ ତଂ ଆହ ଦେଵର୍ଷିଃ ହରେଃ ସଂସ୍ମାରିତଃ ଗୁଣୈଃ ॥ 10॥
ନାରଦଃ ଉଵାଚ ।
ସମ୍ଯକ୍ ଏତତ୍ ଵ୍ଯଵସିତଂ ଭଵତା ସାତ୍ଵତର୍ଷଭ ।
ଯତ୍ ପୃଚ୍ଛସେ ଭାଗଵତାନ୍ ଧର୍ମାନ୍ ତ୍ଵଂ ଵିଶ୍ଵଭାଵନାନ୍ ॥
11॥
ଶ୍ରୁତଃ ଅନୁପଠିତଃ ଧ୍ଯାତଃ ଆଦୃତଃ ଵା ଅନୁମୋଦିତଃ ।
ସଦ୍ଯଃ ପୁନାତି ସଦ୍ଧର୍ମଃ ଦେଵଵିଶ୍ଵଦ୍ରୁହଃ ଅପି ॥ 12॥
ତ୍ଵଯା ପରମକଲ୍ଯାଣଃ ପୁଣ୍ଯଶ୍ରଵଣକୀର୍ତନଃ ।
ସ୍ମାରିତଃ ଭଗଵାନ୍ ଅଦ୍ଯ ଦେଵଃ ନାରାଯଣଃ ମମ ॥ 13॥
ଅତ୍ର ଅପି ଉଦାହରନ୍ତି ଇମଂ ଇତିହାସଂ ପୁରାତନମ୍ ।
ଆର୍ଷଭାଣାଂ ଚ ସଂଵାଦଂ ଵିଦେହସ୍ଯ ମହାତ୍ମନଃ ॥ 14॥
ପ୍ରିଯଵ୍ରତଃ ନାମ ସୁତଃ ମନୋଃ ସ୍ଵାଯମ୍ଭୁଵସ୍ଯ ଯଃ ।
ତସ୍ଯ ଅଗ୍ନୀଧ୍ରଃ ତତଃ ନାଭିଃ ଋଷଭଃ ତତ୍ ସୁତଃ ସ୍ମୃତଃ ॥ 15॥
ତଂ ଆହୁଃ ଵାସୁଦେଵାଂଶଂ ମୋକ୍ଷଧର୍ମଵିଵକ୍ଷଯା ।
ଅଵତୀର୍ଣଂ ସୁତଶତଂ ତସ୍ଯ ଆସୀତ୍ ଵେଦପାରଗମ୍ ॥ 16॥
ତେଷାଂ ଵୈ ଭରତଃ ଜ୍ଯେଷ୍ଠଃ ନାରାଯଣପରାଯଣଃ ।
ଵିଖ୍ଯାତଂ ଵର୍ଷଂ ଏତତ୍ ଯତ୍ ନାମ୍ନା ଭାରତଂ ଅଦ୍ଭୁତମ୍ ॥ 17॥
ସଃ ଭୁକ୍ତଭୋଗାଂ ତ୍ଯକ୍ତ୍ଵା ଇମାଂ ନିର୍ଗତଃ ତପସା ହରିମ୍ ।
ଉପାସୀନଃ ତତ୍ ପଦଵୀଂ ଲେଭେ ଵୈ ଜନ୍ମଭିଃ ତ୍ରିଭିଃ ॥ 18॥
ତେଷାଂ ନଵ ନଵଦ୍ଵୀପପତଯଃ ଅସ୍ଯ ସମନ୍ତତଃ ।
କର୍ମତନ୍ତ୍ରପ୍ରଣେତାରଃ ଏକାଶୀତିଃ ଦ୍ଵିଜାତଯଃ ॥ 19॥
ନଵ ଅଭଵନ୍ ମହାଭାଗାଃ ମୁନଯଃ ହି ଅର୍ଥଶଂସିନଃ ।
ଶ୍ରମଣାଃ ଵାତଃ ଅଶନାଃ ଆତ୍ମଵିଦ୍ଯାଵିଶାରଦାଃ ॥ 20॥
କଵିଃ ହରିଃ ଅନ୍ତରିକ୍ଷଃ ପ୍ରବୁଦ୍ଧଃ ପିପ୍ପଲାଯନଃ ।
ଆଵିର୍ହୋତ୍ରଃ ଅଥ ଦ୍ରୁମିଲଃ ଚମସଃ କରଭାଜନଃ ॥ 21॥
ଏତେ ଵୈ ଭଗଵଦ୍ରୂପଂ ଵିଶ୍ଵଂ ସଦସଦ୍ ଆତ୍ମକମ୍ ।
ଆତ୍ମନଃ ଅଵ୍ଯତିରେକେଣ ପଶ୍ଯନ୍ତଃ ଵ୍ଯଚରତ୍ ମହୀମ୍ ॥ 22॥
ଅଵ୍ଯାହତ ଇଷ୍ଟଗତଯାଃ ସୁରସିଦ୍ଧସିଦ୍ଧସାଧ୍ଯ
ଗନ୍ଧର୍ଵଯକ୍ଷନରକିନ୍ନରନାଗଲୋକାନ୍ ।
ମୁକ୍ତାଃ ଚରନ୍ତି ମୁନିଚାରଣଭୂତନାଥ
ଵିଦ୍ଯାଧରଦ୍ଵିଜଗଵାଂ ଭୁଵନାନି କାମମ୍ ॥ 23॥
ତଃ ଏକଦା ନିମେଃ ସତ୍ରଂ ଉପଜଗ୍ମୁଃ ଯତ୍ ଋଚ୍ଛଯା ।
ଵିତାଯମାନଂ ଋଷିଭିଃ ଅଜନାଭେ ମହାତ୍ମନଃ ॥ 24॥
ତାନ୍ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ସୂର୍ଯସଙ୍କାଶାନ୍ ମହାଭଗଵତାନ୍ ନୃପଃ ।
ଯଜମାନଃ ଅଗ୍ନଯଃ ଵିପ୍ରାଃ ସର୍ଵଃ ଏଵ ଉପତସ୍ଥିରେ ॥ 25॥
ଵିଦେହଃ ତାନ୍ ଅଭିପ୍ରେତ୍ଯ ନାରାଯଣପରାଯଣାନ୍ ।
ପ୍ରୀତଃ ସମ୍ପୂଜଯାନ୍ ଚକ୍ରେ ଆସନସ୍ଥାନ୍ ଯଥା ଅର୍ହତଃ ॥ 26॥
ତାନ୍ ରୋଚମାନାନ୍ ସ୍ଵରୁଚା ବ୍ରହ୍ମପୁତ୍ରୌପମାନ୍ ନଵ ।
ପପ୍ରଚ୍ଛ ପରମପ୍ରୀତଃ ପ୍ରଶ୍ରଯ ଅଵନତଃ ନୃପଃ ॥ 27॥
ଵିଦେହଃ ଉଵାଚ ।
ମନ୍ଯେ ଭଗଵତଃ ସାକ୍ଷାତ୍ ପାର୍ଷଦାନ୍ ଵଃ ମଧୁଦ୍ଵିଷଃ ।
ଵିଷ୍ଣୋଃ ଭୂତାନି ଲୋକାନାଂ ପାଵନାଯ ଚରନ୍ତି ହି ॥ 28॥
ଦୁର୍ଲଭଃ ମାନୁଷଃ ଦେହଃ ଦେହିନାଂ କ୍ଷଣଭଙ୍ଗୁରଃ ।
ତତ୍ର ଅପି ଦୁର୍ଲଭଂ ମନ୍ଯେ ଵୈକୁଣ୍ଠପ୍ରିଯଦର୍ଶନମ୍ ॥ 29॥
ଅତଃ ଆତ୍ଯନ୍ତିକଂ କହେମଂ ପୃଚ୍ଛାମଃ ଭଵତଃ ଅନଘାଃ ।
ସଂସାରେ ଅସ୍ମିନ୍ କ୍ଷଣାର୍ଧଃ ଅପି ସତ୍ସଙ୍ଗଃ ଶେଵଧିଃ ନୃଣାମ୍ ॥
30॥
ଧର୍ମାନ୍ ଭାଗଵତାନ୍ ବ୍ରୂତ ଯଦି ନଃ ଶ୍ରୁତଯେ କ୍ଷମମ୍ ।
ଯୈଃ ପ୍ରସନ୍ନଃ ପ୍ରପନ୍ନାଯ ଦାସ୍ଯତି ଆତ୍ମାନଂ ଅପି ଅଜଃ ॥ 31॥
ଶ୍ରୀନାରଦଃ ଉଵାଚ ।
ଏଵଂ ତେ ନିମିନା ପୃଷ୍ଟା ଵସୁଦେଵ ମହତ୍ତମାଃ ।
ପ୍ରତିପୂଜ୍ଯ ଅବ୍ରୁଵନ୍ ପ୍ରୀତ୍ଯା ସସଦସି ଋତ୍ଵିଜଂ ନୃପମ୍ ॥ 32॥
କଵିଃ ଉଵାଚ ।
ମନ୍ଯେ ଅକୁତଶ୍ଚିତ୍ ଭଯଂ ଅଚ୍ଯୁତସ୍ଯ
ପାଦାମ୍ବୁଜୌପାସନଂ ଅତ୍ର ନିତ୍ଯମ୍ ।
ଉଦ୍ଵିଗ୍ନବୁଦ୍ଧେଃ ଅସତ୍ ଆତ୍ମଭାଵାତ୍
ଵିଶ୍ଵାତ୍ମନା ଯତ୍ର ନିଵର୍ତତେ ଭୀଃ ॥ 33॥
ଯେ ଵୈ ଭଗଵତା ପ୍ରୋକ୍ତାଃ ଉପାଯାଃ ହି ଆତ୍ମଲବ୍ଧଯେ ।
ଅଞ୍ଜଃ ପୁଂସାଂ ଅଵିଦୁଷାଂ ଵିଦ୍ଧି ଭାଗଵତାନ୍ ହି ତାନ୍ ॥ 34॥
ଯାନ୍ ଆସ୍ଥାଯ ନରଃ ରାଜନ୍ ନ ପ୍ରମାଦ୍ଯେତ କର୍ହିଚିତ୍ ।
ଧାଵନ୍ ନିମୀଲ୍ଯ ଵା ନେତ୍ରେ ନ ସ୍ଖଲେନ ପତେତ୍ ଇହ ॥ 35॥
କାଯେନ ଵାଚା ମନସା ଇନ୍ଦ୍ରିଯୈଃ ଵା
ବୁଦ୍ଧ୍ଯା ଆତ୍ମନା ଵା ଅନୁସୃତସ୍ଵଭାଵାତ୍ ।
କରୋତି ଯତ୍ ଯତ୍ ସକଲଂ ପରସ୍ମୈ
ନାରାଯଣାଯ ଇତି ସମର୍ପଯେତ୍ ତତ୍ ॥ 36॥
ଭଯଂ ଦ୍ଵିତୀଯାଭିନିଵେଶତଃ ସ୍ଯାତ୍
ଈଶାତ୍ ଅପେତସ୍ଯ ଵିପର୍ଯଯଃ ଅସ୍ମୃତିଃ ।
ତତ୍ ମାଯଯା ଅତଃ ବୁଧଃ ଆଭଜେତ୍ ତଂ
ଭକ୍ତ୍ଯା ଏକ ଈଶଂ ଗୁରୁଦେଵତାତ୍ମା ॥ 37।
ଅଵିଦ୍ଯମାନଃ ଅପି ଅଵଭାତି ହି ଦ୍ଵଯୋଃ
ଧ୍ଯାତୁଃ ଧିଯା ସ୍ଵପ୍ନମନୋରଥୌ ଯଥା ।
ତତ୍ କର୍ମସଙ୍କଲ୍ପଵିକଲ୍ପକଂ ମନଃ
ବୁଧଃ ନିରୁନ୍ଧ୍ଯାତ୍ ଅଭଯଂ ତତଃ ସ୍ଯାତ୍ ॥ 38॥
ଶ୍ରୁଣ୍ଵନ୍ ସୁଭଦ୍ରାଣି ରଥାଙ୍ଗପାଣେଃ
ଜନ୍ମାନି କର୍ମାଣି ଚ ଯାନି ଲୋକେ ।
ଗୀତାନି ନାମାନି ତତ୍ ଅର୍ଥକାନି
ଗାଯନ୍ ଵିଲଜ୍ଜଃ ଵିଚରେତ୍ ଅସଙ୍ଗଃ ॥ 39॥
ଏଵଂ ଵ୍ରତଃ ସ୍ଵପ୍ରିଯନାମକୀର୍ତ୍ଯା
ଜାତାନୁରାଗଃ ଦ୍ରୁତଚିତ୍ତଃ ଉଚ୍ଚୈଃ ।
ହସତି ଅଥଃ ରୋଦିତି ରୌତି ଗାଯତି
ଉନ୍ମାଦଵତ୍ ନୃତ୍ଯତି ଲୋକବାହ୍ଯଃ ॥ 40॥
ଖଂ ଵାଯୁଂ ଅଗ୍ନିଂ ସଲିଲଂ ମହୀଂ ଚ
ଜ୍ଯୋତୀଂଷି ସତ୍ତ୍ଵାନି ଦିଶଃ ଦ୍ରୁମାଦୀନ୍ ।
ସରିତ୍ ସମୁଦ୍ରାନ୍ ଚ ହରେଃ ଶରୀରଂ
ଯତ୍କିଞ୍ଚ ଭୂତଂ ପ୍ରଣମେତ୍ ଅନନ୍ଯଃ ॥ 41॥
ଭକ୍ତିଃ ପରେଶ ଅନୁଭଵଃ ଵିରକ୍ତିଃ
ଅନ୍ଯତ୍ର ଏଷ ତ୍ରିକଃ ଏକକାଲଃ ।
ପ୍ରପଦ୍ଯମାନସ୍ଯ ଯଥା ଅଶ୍ନତଃ ସ୍ଯୁଃ
ତୁଷ୍ଟିଃ ପୁଷ୍ଟିଃ କ୍ଷୁତ୍ ଅପାଯଃ ଅନୁଘାସମ୍ ॥ 42॥
ଇତି ଅଚ୍ଯୁତ ଅଙ୍ଘ୍ରିଂ ଭଜତଃ ଅନୁଵୃତ୍ତ୍ଯା
ଭକ୍ତିଃ ଵିରକ୍ତିଃ ଭଗଵତ୍ ପ୍ରବୋଧଃ ।
ଭଵନ୍ତି ଵୈ ଭାଗଵତସ୍ଯ ରାଜନ୍
ତତଃ ପରାଂ ଶାନ୍ତିଂ ଉପୈତି ସାକ୍ଷାତ୍ ॥ 43॥
ରାଜା ଉଵାଚ ।
ଅଥ ଭାଗଵତଂ ବ୍ରୂତ ଯତ୍ ଧର୍ମଃ ଯାଦୃଶଃ ନୃଣାମ୍ ।
ଯଥା ଚରତି ଯତ୍ ବ୍ରୂତେ ଯୈଃ ଲିଙ୍ଗୈଃ ଭଗଵତ୍ ପ୍ରିଯଃ ॥ 44॥
ହରିଃ ଉଵାଚ ।
ସର୍ଵଭୂତେଷୁ ଯଃ ପଶ୍ଯେତ୍ ଭଗଵତ୍ ଭାଵ ଆତ୍ମନଃ ।
ଭୂତାନି ଭାଗଵତି ଆତ୍ମନି ଏଷ ଭାଗଵତୌତ୍ତମଃ ॥ 45॥
ଈଶ୍ଵରେ ତତ୍ ଅଧୀନେଷୁ ବାଲିଶେଷୁ ଦ୍ଵିଷତ୍ସୁ ଚ ।
ପ୍ରେମମୈତ୍ରୀକୃପାଉପେକ୍ଷା ଯଃ କରୋତି ସ ମଧ୍ଯମଃ ॥ 46॥
ଅର୍ଚାଯାଂ ଏଵ ହରଯେ ପୂଜାଂ ଯଃ ଶ୍ରଦ୍ଧଯା ଈହତେ ।
ନ ତତ୍ ଭକ୍ତେଷୁ ଚ ଅନ୍ଯେଷୁ ସଃ ଭକ୍ତଃ ପ୍ରାକୃତଃ ସ୍ମୃତଃ ॥
47॥
ଗୃହୀତ୍ଵା ଅପି ଇନ୍ଦ୍ରିଯୈଃ ଅର୍ଥାନ୍ଯଃ ନ ଦ୍ଵେଷ୍ଟି ନ ହୃଷ୍ଯତି ।
ଵିଷ୍ଣୋଃ ମାଯାଂ ଇଦଂ ପଶ୍ଯନ୍ ସଃ ଵୈ ଭାଗଵତ ଉତ୍ତମଃ ॥ 48॥
ଦେହୈନ୍ଦ୍ରିଯପ୍ରାଣମନଃଧିଯାଂ ଯଃ
ଜନ୍ମାପିଅଯକ୍ଷୁତ୍ ଭଯତର୍ଷକୃଚ୍ଛ୍ରୈଃ ।
ସଂସାରଧର୍ମୈଃ ଅଵିମୁହ୍ଯମାନଃ
ସ୍ମୃତ୍ଯା ହରେଃ ଭାଗଵତପ୍ରଧାନଃ ॥ 49॥
ନ କାମକର୍ମବୀଜାନାଂ ଯସ୍ଯ ଚେତସି ସମ୍ଭଵଃ ।
ଵାସୁଦେଵେକନିଲଯଃ ସଃ ଵୈ ଭାଗଵତ ଉତ୍ତମଃ ॥ 50॥
ନ ଯସ୍ଯ ଜନ୍ମକର୍ମଭ୍ଯାଂ ନ ଵର୍ଣାଶ୍ରମଜାତିଭିଃ ।
ସଜ୍ଜତେ ଅସ୍ମିନ୍ ଅହମ୍ଭାଵଃ ଦେହେ ଵୈ ସଃ ହରେଃ ପ୍ରିଯଃ ॥ 51॥
ନ ଯସ୍ଯ ସ୍ଵଃ ପରଃ ଇତି ଵିତ୍ତେଷୁ ଆତ୍ମନି ଵା ଭିଦା ।
ସର୍ଵଭୂତସମଃ ଶାନ୍ତଃ ସଃ ଵୌ ଭାଗଵତ ଉତ୍ତମଃ ॥ 52॥
ତ୍ରିଭୁଵନଵିଭଵହେତଵେ ଅପି ଅକୁଣ୍ଠସ୍ମୃତିଃ
ଅଜିତାତ୍ମସୁରାଦିଭିଃ ଵିମୃଗ୍ଯାତ୍ ।
ନ ଚଲତି ଭଗଵତ୍ ପଦ ଅରଵିନ୍ଦାତ୍
ଲଵନିମିଷ ଅର୍ଧଂ ଅପି ଯଃ ସଃ ଵୈଷ୍ଣଵ ଅଗ୍ର୍ଯଃ ॥ 53॥
ଭଗଵତଃ ଉରୁଵିକ୍ରମ ଅଙ୍ଘ୍ରିଶାଖା
ନଖମଣିଚନ୍ଦ୍ରିକଯା ନିରସ୍ତତାପେ ।
ହୃଦି କଥଂ ଉପସୀଦତାଂ ପୁନଃ ସଃ
ପ୍ରଭଵତି ଚନ୍ଦ୍ରଃ ଇଵ ଉଦିତେ ଅର୍କତାପଃ ॥ 54॥
ଵିସୃଜତି ହୃଦଯଂ ନ ଯସ୍ଯ ସାକ୍ଷାତ୍
ହରିଃ ଅଵଶ ଅଭିହିତଃ ଅପି ଅଘୌଘନାଶଃ ।
ପ୍ରଣଯଃ ଅଶନଯା ଧୃତ ଅଙ୍ଘ୍ରିପଦ୍ମଃ
ସଃ ଭଵତି ଭାଗଵତପ୍ରଧାନଃ ଉକ୍ତଃ ॥ 55॥
ଇତି ଶ୍ରୀମତ୍ ଭାଗଵତେ ମହାପୁରାଣେ ପାରମହଂସ୍ଯାଂ
ସଂହିତାଯାଂ ଏକାଦଶସ୍କନ୍ଧେ ନିମିଜାଯନ୍ତସଂଵାଦେ ଦ୍ଵିତୀଯଃ
ଅଧ୍ଯାଯଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
atha dvitīyo'dhyāyaḥ |
śrīśukaḥ uvāca |
govindabhujaguptāyāṃ dvāravatyāṃ kurūdvaha |
avātsīt nāradaḥ abhīkṣṇaṃ kṛṣṇaupāsanalālasaḥ || 1||
ko nu rājan indriyavān mukundacaraṇāmbujam |
na bhajet sarvataḥ mṛtyuḥ upāsyaṃ amarauttamaiḥ || 2||
taṃ ekadā devarṣiṃ vasudevaḥ gṛha āgatam |
arcitaṃ sukhaṃ āsīnaṃ abhivādya idaṃ abravīt || 3||
vasudevaḥ uvāca |
bhagavan bhavataḥ yātrā svastaye sarvadehinām |
kṛpaṇānāṃ yathā pitroḥ uttamaślokavartmanām || 4||
bhūtānāṃ devacaritaṃ duḥkhāya ca sukhāya ca |
sukhāya eva hi sādhūnāṃ tvādṛśāṃ acyuta ātmanām || 5||
bhajanti ye yathā devān devāḥ api tathā eva tān |
chāyā iva karmasacivāḥ sādhavaḥ dīnavatsalāḥ || 6||
brahman tathā api pṛcchāmaḥ dharmān bhāgavatān tava |
yān śrutvā śraddhayā martyaḥ mucyate sarvataḥ bhayāt || 7||
ahaṃ kila purā anantaṃ prajārthaḥ bhuvi muktidam |
apūjayaṃ na mokṣāya mohitaḥ devamāyayā || 8||
yayā vicitravyasanāt bhavadbhiḥ viśvataḥ bhayāt |
mucyema hi añjasā eva addhā tathā naḥ śādhi suvrata || 9||
śrīśukaḥ uvāca |
rājan evaṃ kṛtapraśnaḥ vasudevena dhīmatā |
prītaḥ taṃ āha devarṣiḥ hareḥ saṃsmāritaḥ guṇaiḥ || 10||
nāradaḥ uvāca |
samyak etat vyavasitaṃ bhavatā sātvatarṣabha |
yat pṛcchase bhāgavatān dharmān tvaṃ viśvabhāvanān ||
11||
śrutaḥ anupaṭhitaḥ dhyātaḥ ādṛtaḥ vā anumoditaḥ |
sadyaḥ punāti saddharmaḥ devaviśvadruhaḥ api || 12||
tvayā paramakalyāṇaḥ puṇyaśravaṇakīrtanaḥ |
smāritaḥ bhagavān adya devaḥ nārāyaṇaḥ mama || 13||
atra api udāharanti imaṃ itihāsaṃ purātanam |
ārṣabhāṇāṃ ca saṃvādaṃ videhasya mahātmanaḥ || 14||
priyavrataḥ nāma sutaḥ manoḥ svāyambhuvasya yaḥ |
tasya agnīdhraḥ tataḥ nābhiḥ ṛṣabhaḥ tat sutaḥ smṛtaḥ || 15||
taṃ āhuḥ vāsudevāṃśaṃ mokṣadharmavivakṣayā |
avatīrṇaṃ sutaśataṃ tasya āsīt vedapāragam || 16||
teṣāṃ vai bharataḥ jyeṣṭhaḥ nārāyaṇaparāyaṇaḥ |
vikhyātaṃ varṣaṃ etat yat nāmnā bhārataṃ adbhutam || 17||
saḥ bhuktabhogāṃ tyaktvā imāṃ nirgataḥ tapasā harim |
upāsīnaḥ tat padavīṃ lebhe vai janmabhiḥ tribhiḥ || 18||
teṣāṃ nava navadvīpapatayaḥ asya samantataḥ |
karmatantrapraṇetāraḥ ekāśītiḥ dvijātayaḥ || 19||
nava abhavan mahābhāgāḥ munayaḥ hi arthaśaṃsinaḥ |
śramaṇāḥ vātaḥ aśanāḥ ātmavidyāviśāradāḥ || 20||
kaviḥ hariḥ antarikṣaḥ prabuddhaḥ pippalāyanaḥ |
āvirhotraḥ atha drumilaḥ camasaḥ karabhājanaḥ || 21||
ete vai bhagavadrūpaṃ viśvaṃ sadasad ātmakam |
ātmanaḥ avyatirekeṇa paśyantaḥ vyacarat mahīm || 22||
avyāhata iṣṭagatayāḥ surasiddhasiddhasādhya
gandharvayakṣanarakinnaranāgalokān |
muktāḥ caranti municāraṇabhūtanātha
vidyādharadvijagavāṃ bhuvanāni kāmam || 23||
taḥ ekadā nimeḥ satraṃ upajagmuḥ yat ṛcchayā |
vitāyamānaṃ ṛṣibhiḥ ajanābhe mahātmanaḥ || 24||
tān dṛṣṭvā sūryasaṅkāśān mahābhagavatān nṛpaḥ |
yajamānaḥ agnayaḥ viprāḥ sarvaḥ eva upatasthire || 25||
videhaḥ tān abhipretya nārāyaṇaparāyaṇān |
prītaḥ sampūjayān cakre āsanasthān yathā arhataḥ || 26||
tān rocamānān svarucā brahmaputraupamān nava |
papraccha paramaprītaḥ praśraya avanataḥ nṛpaḥ || 27||
videhaḥ uvāca |
manye bhagavataḥ sākṣāt pārṣadān vaḥ madhudviṣaḥ |
viṣṇoḥ bhūtāni lokānāṃ pāvanāya caranti hi || 28||
durlabhaḥ mānuṣaḥ dehaḥ dehināṃ kṣaṇabhaṅguraḥ |
tatra api durlabhaṃ manye vaikuṇṭhapriyadarśanam || 29||
ataḥ ātyantikaṃ kahemaṃ pṛcchāmaḥ bhavataḥ anaghāḥ |
saṃsāre asmin kṣaṇārdhaḥ api satsaṅgaḥ śevadhiḥ nṛṇām ||
30||
dharmān bhāgavatān brūta yadi naḥ śrutaye kṣamam |
yaiḥ prasannaḥ prapannāya dāsyati ātmānaṃ api ajaḥ || 31||
śrīnāradaḥ uvāca |
evaṃ te niminā pṛṣṭā vasudeva mahattamāḥ |
pratipūjya abruvan prītyā sasadasi ṛtvijaṃ nṛpam || 32||
kaviḥ uvāca |
manye akutaścit bhayaṃ acyutasya
pādāmbujaupāsanaṃ atra nityam |
udvignabuddheḥ asat ātmabhāvāt
viśvātmanā yatra nivartate bhīḥ || 33||
ye vai bhagavatā proktāḥ upāyāḥ hi ātmalabdhaye |
añjaḥ puṃsāṃ aviduṣāṃ viddhi bhāgavatān hi tān || 34||
yān āsthāya naraḥ rājan na pramādyeta karhicit |
dhāvan nimīlya vā netre na skhalena patet iha || 35||
kāyena vācā manasā indriyaiḥ vā
buddhyā ātmanā vā anusṛtasvabhāvāt |
karoti yat yat sakalaṃ parasmai
nārāyaṇāya iti samarpayet tat || 36||
bhayaṃ dvitīyābhiniveśataḥ syāt
īśāt apetasya viparyayaḥ asmṛtiḥ |
tat māyayā ataḥ budhaḥ ābhajet taṃ
bhaktyā eka īśaṃ gurudevatātmā || 37|
avidyamānaḥ api avabhāti hi dvayoḥ
dhyātuḥ dhiyā svapnamanorathau yathā |
tat karmasaṅkalpavikalpakaṃ manaḥ
budhaḥ nirundhyāt abhayaṃ tataḥ syāt || 38||
śruṇvan subhadrāṇi rathāṅgapāṇeḥ
janmāni karmāṇi ca yāni loke |
gītāni nāmāni tat arthakāni
gāyan vilajjaḥ vicaret asaṅgaḥ || 39||
evaṃ vrataḥ svapriyanāmakīrtyā
jātānurāgaḥ drutacittaḥ uccaiḥ |
hasati athaḥ roditi rauti gāyati
unmādavat nṛtyati lokabāhyaḥ || 40||
khaṃ vāyuṃ agniṃ salilaṃ mahīṃ ca
jyotīṃṣi sattvāni diśaḥ drumādīn |
sarit samudrān ca hareḥ śarīraṃ
yatkiñca bhūtaṃ praṇamet ananyaḥ || 41||
bhaktiḥ pareśa anubhavaḥ viraktiḥ
anyatra eṣa trikaḥ ekakālaḥ |
prapadyamānasya yathā aśnataḥ syuḥ
tuṣṭiḥ puṣṭiḥ kṣut apāyaḥ anughāsam || 42||
iti acyuta aṅghriṃ bhajataḥ anuvṛttyā
bhaktiḥ viraktiḥ bhagavat prabodhaḥ |
bhavanti vai bhāgavatasya rājan
tataḥ parāṃ śāntiṃ upaiti sākṣāt || 43||
rājā uvāca |
atha bhāgavataṃ brūta yat dharmaḥ yādṛśaḥ nṛṇām |
yathā carati yat brūte yaiḥ liṅgaiḥ bhagavat priyaḥ || 44||
hariḥ uvāca |
sarvabhūteṣu yaḥ paśyet bhagavat bhāva ātmanaḥ |
bhūtāni bhāgavati ātmani eṣa bhāgavatauttamaḥ || 45||
īśvare tat adhīneṣu bāliśeṣu dviṣatsu ca |
premamaitrīkṛpāupekṣā yaḥ karoti sa madhyamaḥ || 46||
arcāyāṃ eva haraye pūjāṃ yaḥ śraddhayā īhate |
na tat bhakteṣu ca anyeṣu saḥ bhaktaḥ prākṛtaḥ smṛtaḥ ||
47||
gṛhītvā api indriyaiḥ arthānyaḥ na dveṣṭi na hṛṣyati |
viṣṇoḥ māyāṃ idaṃ paśyan saḥ vai bhāgavata uttamaḥ || 48||
dehaindriyaprāṇamanaḥdhiyāṃ yaḥ
janmāpiayakṣut bhayatarṣakṛcchraiḥ |
saṃsāradharmaiḥ avimuhyamānaḥ
smṛtyā hareḥ bhāgavatapradhānaḥ || 49||
na kāmakarmabījānāṃ yasya cetasi sambhavaḥ |
vāsudevekanilayaḥ saḥ vai bhāgavata uttamaḥ || 50||
na yasya janmakarmabhyāṃ na varṇāśramajātibhiḥ |
sajjate asmin ahambhāvaḥ dehe vai saḥ hareḥ priyaḥ || 51||
na yasya svaḥ paraḥ iti vitteṣu ātmani vā bhidā |
sarvabhūtasamaḥ śāntaḥ saḥ vau bhāgavata uttamaḥ || 52||
tribhuvanavibhavahetave api akuṇṭhasmṛtiḥ
ajitātmasurādibhiḥ vimṛgyāt |
na calati bhagavat pada aravindāt
lavanimiṣa ardhaṃ api yaḥ saḥ vaiṣṇava agryaḥ || 53||
bhagavataḥ uruvikrama aṅghriśākhā
nakhamaṇicandrikayā nirastatāpe |
hṛdi kathaṃ upasīdatāṃ punaḥ saḥ
prabhavati candraḥ iva udite arkatāpaḥ || 54||
visṛjati hṛdayaṃ na yasya sākṣāt
hariḥ avaśa abhihitaḥ api aghaughanāśaḥ |
praṇayaḥ aśanayā dhṛta aṅghripadmaḥ
saḥ bhavati bhāgavatapradhānaḥ uktaḥ || 55||
iti śrīmat bhāgavate mahāpurāṇe pāramahaṃsyāṃ
saṃhitāyāṃ ekādaśaskandhe nimijāyantasaṃvāde dvitīyaḥ
adhyāyaḥ ||