📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
ଭର୍ତୃହରେଃ ଶତକ ତ୍ରିଶତି - ଵୈରାଗ୍ଯ ଶତକମ୍
Bhartrihareh Shataka Trishati - Vairagya Shatakam
Shatakam Bhartrihari Oriya
ଚୂଡୋତ୍ତଂସିତଚନ୍ଦ୍ରଚାରୁକଲିକାଚଞ୍ଚଚ୍ଛିଖାଭାସ୍ଵରୋ
ଲୀଲାଦଗ୍ଧଵିଲୋଲକାମଶଲଭଃ ଶ୍ରେଯୋଦଶାଗ୍ରେ ସ୍ଫୁରନ୍ ।
ଅନ୍ତଃସ୍ଫୂର୍ଜଦ୍​ଅପାରମୋହତିମିରପ୍ରାଗ୍ଭାରଂ ଉଚ୍ଚାଟଯନ୍
ଶ୍ଵେତଃସଦ୍ମନି ଯୋଗିନାଂ ଵିଜଯତେ ଜ୍ଞାନପ୍ରଦୀପୋ ହରଃ ॥ 3.1 ॥
ଭ୍ରାନ୍ତଂ ଦେଶଂ ଅନେକଦୁର୍ଗଵିଷମଂ ପ୍ରାପ୍ତଂ ନ କିଞ୍ଚିତ୍ଫଲଂ
ତ୍ଯକ୍ତ୍ଵା ଜାତିକୁଲାଭିମାନଂ ଉଚିତଂ ସେଵା କୃତା ନିଷ୍ଫଲା ।
ଭୁକ୍ତଂ ମାନଵିଵର୍ଜିତଂ ପରଗୃହେଷ୍ଵାଶଙ୍କଯା କାକଵତ୍
ତୃଷ୍ଣେ ଜୃମ୍ଭସି ପାପକର୍ମପିଶୁନେ ନାଦ୍ଯାପି ସନ୍ତୁଷ୍ଯସି ॥ 3.2 ॥
ଉତ୍ଖାତଂ ନିଧିଶଙ୍କଯା କ୍ଷିତିତଲଂ ଧ୍ମାତା ଗିରେର୍ଧାତଵୋ
ନିସ୍ତୀର୍ଣଃ ସରିତାଂ ପତିର୍ନୃପତଯୋ ଯତ୍ନେନ ସନ୍ତୋଷିତାଃ ।
ମନ୍ତ୍ରାରାଧନତତ୍ପରେଣ ମନସା ନୀତାଃ ଶ୍ମଶାନେ ନିଶାଃ
ପ୍ରାପ୍ତଃ କାଣଵରାଟକୋଽପି ନ ମଯା ତୃଷ୍ଣେ ସକାମା ଭଵ ॥ 3.3 ॥
ଖଲାଲାପାଃ ସୌଢାଃ କଥଂ ଅପି ତଦ୍​ଆରାଧନପରୈର୍ନିଗୃହ୍ଯାନ୍ତର୍
ବାଷ୍ପଂ ହସିତଂ ଅପି ଶୂନ୍ଯେନ ମନସା ।
କୃତୋ ଵିତ୍ତସ୍ତମ୍ଭପ୍ରତିହତଧିଯାଂ ଅଞ୍ଜଲିରପି
ତ୍ଵଂ ଆଶେ ମୋଘାଶେ କିମ ଅପରଂ ଅତୋ ନର୍ତଯସି ମାମ୍ ॥ 3.4 ॥
ଅମୀଷାଂ ପ୍ରାଣାନାଂ ତୁଲିତଵିସିନୀପତ୍ରପଯସାଂ
କୃତେ କିଂ ନାସ୍ମାଭିର୍ଵିଗଲିତଵିଵେକୈର୍ଵ୍ଯଵସିତମ୍ ।
ଯଦ୍​ଆଢ୍ଯାନାଂ ଅଗ୍ରେ ଦ୍ରଵିଣମଦନିଃସଞ୍ଜ୍ଞମନସାଂ
କୃତଂ ମାଵଵ୍ରୀଡୈର୍ନିଜଗୁଣକଥାପାତକଂ ଅପି ॥ 3.5 ॥
କ୍ଷାନ୍ତଂ ନ କ୍ଷମଯା ଗୃହୋଚିତସୁଖଂ ତ୍ଯକ୍ତଂ ନ ସନ୍ତୋଷତଃ
ସୋଢୋ ଦୁଃସହଶୀତତାପପଵନକ୍ଲେଶୋ ନ ତପ୍ତଂ ତପଃ ।
ଧ୍ଯାତଂ ଵିତ୍ତଂ ଅହର୍ନିଶଂ ନିତ୍ଯମିତପ୍ରାଣୈର୍ନ ଶମ୍ଭୋଃ ପଦଂ
ତତ୍ତତ୍କର୍ମ କୃତଂ ଯଦେଵ ମୁନିଭିସ୍ତୈସ୍ତୈଃ ଫଲୈର୍ଵଞ୍ଚିତାଃ ॥ 3.6 ॥
ଭୋଗା ନ ଭୁକ୍ତା ଵଯଂ ଏଵ ଭୁକ୍ତାସ୍
ତପୋ ନ ତପ୍ତଂ ଵଯଂ ଏଵ ତପ୍ତାଃ ।
କାଲୋ ନ ଯାତୋ ଵଯଂ ଏଵ ଯାତାସ୍ତୃଷ୍ଣା
ନ ଜୀର୍ଣା ଵଯଂ ଏଵ ଜୀର୍ଣାଃ ॥ 3.7 ॥
ବଲିଭିର୍ମୁଖଂ ଆକ୍ରାନ୍ତଂ ପଲିତେନାଙ୍କିତଂ ଶିରଃ ।
ଗାତ୍ରାଣି ଶିଥିଲାଯନ୍ତେ ତୃଷ୍ଣୈକା ତରୁଣାଯତେ ॥ 3.8 ॥
ଵିଵେକଵ୍ଯାକୋଶେ ଵିଦଧତି ସମେ ଶାମ୍ଯତି ତୃଷା
ପରିଷ୍ଵଙ୍ଗେ ତୁଙ୍ଗେ ପ୍ରସରତିତରାଂ ସା ପରିଣତା ।
ଜରାଜୀର୍ଣୈଶ୍ଵର୍ଯଗ୍ରସନଗହନାକ୍ଷେପକୃପଣସ୍ତୃଷାପାତ୍ରଂ
ଯସ୍ଯାଂ ଭଵତି ମରୁତାଂ ଅପ୍ଯଧିପତିଃ ॥ 3.8.1 ॥
ନିଵୃତ୍ତା ଭୋଗେଚ୍ଛା ପୁରୁଷବହୁମାନୋଽପି ଗଲିତଃ
ସମାନାଃ ସ୍ଵର୍ଯାତାଃ ସପଦି ସୁହୃଦୋ ଜୀଵିତସମାଃ ।
ଶନୈର୍ଯଷ୍ଟ୍ଯୁତ୍ଥାନଂ ଘନତିମିରରୁଦ୍ଧେ ଚ ନଯନେ
ଅହୋ ମୂଢଃ କାଯସ୍ତଦପି ମରଣାପାଯଚକିତଃ ॥ 3.9 ॥
ଆଶା ନାମ ନଦୀ ମନୋରଥଜଲା ତୃଷ୍ଣାତରଙ୍ଗାକୁଲା
ରାଗଗ୍ରାହଵତୀ ଵିତର୍କଵିହଗା ଧୈର୍ଯଦ୍ରୁମଧ୍ଵଂସିନୀ ।
ମୋହାଵର୍ତସୁଦୁସ୍ତରାତିଗହନା ପ୍ରୋତ୍ତୁଙ୍ଗଚିନ୍ତାତଟୀ
ତସ୍ଯାଃ ପରଗତା ଵିଶୁଦ୍ଧଂ ଅଲସୋ ନନ୍ଦନ୍ତି ଯୋଗୀଶ୍ଵରାଃ ॥ 3.10 ॥
ନ ସଂସାରୋତ୍ପନ୍ନଂ ଚରିତଂ ଅନୁପଶ୍ଯାମି କୁଶଲଂ
ଵିପାକଃ ପୁଣ୍ଯାନାଂ ଜନଯତି ଭଯଂ ମେ ଵିମୃଶତଃ ।
ମହଦ୍ଭିଃ ପୁଣ୍ଯୌଘୈଶ୍ଚିରପରିଗୃହୀତାଶ୍ଚ ଵିଷଯା
ମହାନ୍ତୋ ଜାଯନ୍ତେ ଵ୍ଯସନଂ ଇଵ ଦାତୁଂ ଵିଷଯିଣାମ୍ ॥ 3.11 ॥
ଅଵଶ୍ଯଂ ଯାତାରଶ୍ଚିରତରଂ ଉଷିତ୍ଵାପି ଵିଷଯା
ଵିଯୋଗେ କୋ ଭେଦସ୍ତ୍ଯଜତି ନ ଜନୋ ଯତ୍ସ୍ଵଯଂ ଅମୂନ୍ ।
ଵ୍ରଜନ୍ତଃ ସ୍ଵାତନ୍ତ୍ର୍ଯାଦତୁଲପରିତାପାଯ ମନସଃ
ସ୍ଵଯଂ ତ୍ଯକ୍ତା ହ୍ଯେତେ ଶମସୁଖଂ ଅନନ୍ତଂ ଵିଦଧତି ॥ 3.12 ॥
ବ୍ରହ୍ମଜ୍ଞାନଵିଵେକନିର୍ମଲଧିଯଃ କୁର୍ଵନ୍ତ୍ଯହୋ ଦୁଷ୍କରଂ
ଯନ୍ମୁଞ୍ଚନ୍ତ୍ଯୁପଭୋଗଭାଞ୍ଜ୍ଯପି ଧନାନ୍ଯେକାନ୍ତତୋ ନିଃସ୍ପୃହାଃ ।
ସମ୍ପ୍ରାତାନ୍ନ ପୁରା ନ ସମ୍ପ୍ରତି ନ ଚ ପ୍ରାପ୍ତୌ ଦୃଢପ୍ରତ୍ଯଯାନ୍
ଵାଞ୍ଛାମାତ୍ରପରିଗ୍ରହାନପି ପରଂ ତ୍ଯକ୍ତୁଂ ନ ଶକ୍ତା ଵଯମ୍ ॥ 3.13 ॥
ଧନ୍ଯାନାଂ ଗିରିକନ୍ଦରେଷୁ ଵସତାଂ ଜ୍ଯୋତିଃ ପରଂ ଧ୍ଯାଯତାମାନନ୍ଦାଶ୍ରୁ
ଜଲଂ ପିବନ୍ତି ଶକୁନା ନିଃଶଙ୍କଂ ଅଙ୍କେଶଯାଃ ।
ଅସ୍ମାକଂ ତୁ ମନୋରଥୋପରଚିତପ୍ରାସାଦଵାପୀତଟକ୍ରୀଡା
କାନନକେଲିକୌତୁକଜୁଷାଂ ଆଯୁଃ ପରଂ କ୍ଷୀଯତେ ॥ 3.14 ॥
ଭିକ୍ଷାଶତଂ ତଦପି ନୀରସଂ ଏକବାରଂ
ଶଯ୍ଯା ଚ ଭୂଃ ପରିଜନୋ ନିଜଦେହମାତ୍ରମ୍ ।
ଵସ୍ତ୍ରଂ ଵିଶୀର୍ଣଶତଖଣ୍ଡମଯୀ ଚ କନ୍ଥା
ହା ହା ତଥାପି ଵିଷଯା ନ ପରିତ୍ଯଜନ୍ତି ॥ 3.15 ॥
ସ୍ତନୌ ମାଂସଗ୍ରନ୍ଥୀ କନକକଲଶାଵିତ୍ଯୁପମିତୀ
ମୁଖଂ ଶ୍ଲେଷ୍ମାଗାରଂ ତଦପି ଚ ଶଶାଙ୍କେନ ତୁଲିତମ୍ ।
ସ୍ରଵନ୍ମୂତ୍ରକ୍ଲିନ୍ନଂ କରିଵରଶିରସ୍ପର୍ଧି ଜଘନଂ
ମୁହୁର୍ନିନ୍ଦ୍ଯଂ ରୂପଂ କଵିଜନଵିଶେଷୈର୍ଗୁରୁକୃତମ୍ ॥ 3.16 ॥
ଏକୋ ରାଗିଷୁ ରାଜତେ ପ୍ରିଯତମାଦେହାର୍ଧହାରୀ ହରୋ
ନୀରାଗେଷୁ ଜନୋ ଵିମୁକ୍ତଲଲନାସଙ୍ଗୋ ନ ଯସ୍ମାତ୍ପରଃ ।
ଦୁର୍ଵାରସ୍ମରବାଣପନ୍ନଗଵିଷଵ୍ଯାବିଦ୍ଧମୁଗ୍ଧୋ ଜନଃ
ଶେଷଃ କାମଵିଡମ୍ବିତାନ୍ନ ଵିଷଯାନ୍ଭୋକ୍ତୁଂ ନ ମୋକ୍ତୁଂ କ୍ଷମଃ ॥ 3.17 ॥
ଅଜାନନ୍ଦାହାତ୍ମ୍ଯଂ ପତତୁ ଶଲଭସ୍ତୀଵ୍ରଦହନେ
ସ ମୀନୋଽପ୍ଯଜ୍ଞାନାଦ୍ବଡିଶଯୁତଂ ଅଶ୍ନାତୁ ପିଶିତମ୍ ।
ଵିଜାନନ୍ତୋଽପ୍ଯେତେ ଵଯଂ ଇହ ଵିଯଜ୍ଜାଲଜଟିଲାନ୍
ନ ମୁଞ୍ଚାମଃ କାନାଂ ଅହହ ଗହନୋ ମୋହମହିମା ॥ 3.18 ॥
ତୃଷା ଶୁଷ୍ଯତ୍ଯାସ୍ଯେ ପିବତି ସଲିଲଂ ଶୀତମଧୁରଂ
କ୍ଷୁଧାର୍ତଃ ଶାଲ୍ଯନ୍ନଂ କଵଲଯତି ମାଂସାଦିକଲିତମ୍ ।
ପ୍ରଦୀପ୍ତେ କାମାଗ୍ନୌ ସୁଦୃଢତରଂ ଆଲିଙ୍ଗତି ଵଧୂଂ
ପ୍ରତୀକାରଂ ଵ୍ଯାଧଃ ସୁଖଂ ଇତି ଵିପର୍ଯସ୍ଯତି ଜନଃ ॥ 3.19 ॥
ତୁଙ୍ଗଂ ଵେଶ୍ମ ସୁତାଃ ସତାଂ ଅଭିମତାଃ ସଙ୍ଖ୍ଯାତିଗାଃ ସମ୍ପଦଃ
କଲ୍ଯାଣୀ ଦଯିତା ଵଯଶ୍ଚ ନଵଂ ଇତ୍ଯଜ୍ଞାନମୂଢୋ ଜନଃ ।
ମତ୍ଵା ଵିଶ୍ଵଂ ଅନଶ୍ଵରଂ ନିଵିଶତେ ସଂସାରକାରାଗୃହେ
ସନ୍ଦୃଶ୍ଯ କ୍ଷଣଭଙ୍ଗୁରଂ ତଦଖିଲଂ ଧନ୍ଯସ୍ତୁ ସନ୍ନ୍ଯସ୍ଯତି ॥ 3.20 ॥
ଦୀନା ଦୀନମୁଖୈଃ ସଦୈଵ ଶିଶୁକୈରାକୃଷ୍ଟଜୀର୍ଣାମ୍ବରା
କ୍ରୋଶଦ୍ଭିଃ କ୍ଷୁଧିତୈର୍ନିରନ୍ନଵିଧୁରା ଦୃଶ୍ଯା ନ ଚେଦ୍ଗେହିନୀ ।
ଯାଚ୍ଞାଭଙ୍ଗଭଯେନ ଗଦ୍ଗଦଗଲତ୍ରୁଟ୍ଯଦ୍ଵିଲୀନାକ୍ଷରଂ
କୋ ଦେହୀତି ଵଦେତ୍ସ୍ଵଦଗ୍ଧଜଠରସ୍ଯାର୍ଥେ ମନସ୍ଵୀ ପୁମାନ୍ ॥ 3.21 ॥
ଅଭିମତମହାମାନଗ୍ରନ୍ଥିପ୍ରଭେଦପଟୀଯସୀ
ଗୁରୁତରଗୁଣଗ୍ରାମାଭୋଜସ୍ଫୁଟୋଜ୍ଜ୍ଵଲଚନ୍ଦ୍ରିକା ।
ଵିପୁଲଵିଲଲ୍ଲଜ୍ଜାଵଲ୍ଲୀଵିତାନକୁଠାରିକା
ଜଠରପିଠରୀ ଦୁସ୍ପୁରେଯଂ କରୋତି ଵିଡମ୍ବନମ୍ ॥ 3.22 ॥
ପୁଣ୍ଯେ ଗ୍ରାମେ ଵନେ ଵା ମହତି ସିତପଟଚ୍ଛନ୍ନପାଲୀ କପାଲିଂ
ହ୍ଯାଦାଯ ନ୍ଯାଯଗର୍ଭଦ୍ଵିଜହୁତହୁତଭୁଗ୍ଧୂମଧୂମ୍ରୋପକଣ୍ଠେ ।
ଦ୍ଵାରଂ ଦ୍ଵାରଂ ପ୍ରଵିଷ୍ଟୋ ଵରଂ ଉଦରଦରୀପୂରଣାଯ କ୍ଷୁଧାର୍ତୋ
ମାନୀ ପ୍ରାଣୈଃ ସନାଥୋ ନ ପୁନରନୁଦିନଂ ତୁଲ୍ଯକୁଲ୍ଯେସୁ ଦୀନଃ ॥ 3.23 ॥
ଗଙ୍ଗାତରଙ୍ଗକଣଶୀକରଶୀତଲାନି
ଵିଦ୍ଯାଧରାଧ୍ଯୁଷିତଚାରୁଶିଲାତଲାନି ।
ସ୍ଥାନାନି କିଂ ହିମଵତଃ ପ୍ରଲଯଂ ଗତାନି
ଯତ୍ସାଵମାନପରପିଣ୍ଡରତା ମନୁଷ୍ଯାଃ ॥ 3.24 ॥
କିଂ କନ୍ଦାଃ କନ୍ଦରେଭ୍ଯଃ ପ୍ରଲଯଂ ଉପଗତା ନିର୍ଝରା ଵା ଗିରିଭ୍ଯଃ
ପ୍ରଧ୍ଵସ୍ତା ଵା ତରୁଭ୍ଯଃ ସରସଗଲଭୃତୋ ଵଲ୍କଲିନ୍ଯଶ୍ଚ ଶାଖାଃ ।
ଵୀକ୍ଷ୍ଯନ୍ତେ ଯନ୍ମୁଖାନି ପ୍ରସଭଂ ଅପଗତପ୍ରଶ୍ରଯାଣାଂ ଖଲାନାଂ
ଦୁଃଖାପ୍ତସ୍ଵଲ୍ପଵିତ୍ତସ୍ମଯପଵନଵଶାନର୍ତିତଭ୍ରୂଲତାନି ॥ 3.25 ॥
ପୁଣ୍ଯୈର୍ମୂଲଫଲୈସ୍ତଥା ପ୍ରଣଯିନୀଂ ଵୃତ୍ତିଂ କୁରୁଷ୍ଵାଧୁନା
ଭୂଶଯ୍ଯାଂ ନଵପଲ୍ଲଵୈରକୃପଣୈରୁତ୍ତିଷ୍ଠ ଯାଵୋ ଵନମ୍ ।
କ୍ଷୁଦ୍ରାଣାଂ ଅଵିଵେକମୂଢମନସାଂ ଯତ୍ରେଶ୍ଵରାଣାଂ ସଦା
ଵିତ୍ତଵ୍ଯାଧିଵିକାରଵିହ୍ଵଲଗିରାଂ ନାମାପି ନ ଶ୍ରୂଯତେ ॥ 3.26 ॥
ଫଲଂ ସ୍ଵେଚ୍ଛାଲଭ୍ଯଂ ପ୍ରତିଵନଂ ଅଖେଦଂ କ୍ଷିତିରୁହାଂ
ପଯଃ ସ୍ଥାନେ ସ୍ଥାନେ ଶିଶିରମଧୁରଂ ପୁଣ୍ଯସରିତାମ୍ ।
ମୃଦୁସ୍ପର୍ଶା ଶଯ୍ଯା ସୁଲଲିତଲତାପଲ୍ଲଵମଯୀ
ସହନ୍ତେ ସନ୍ତାପଂ ତଦପି ଧନିନାଂ ଦ୍ଵାରି କୃପଣାଃ ॥ 3.27 ॥
ଯେ ଵର୍ତନ୍ତେ ଧନପତିପୁରଃ ପ୍ରାର୍ଥନାଦୁଃଖଭାଜୋ
ଯେ ଚାଲ୍ପତ୍ଵଂ ଦଧତି ଵିଷଯାକ୍ଷେପପର୍ଯାପ୍ତବୁଦ୍ଧେଃ ।
ତେଷାଂ ଅନ୍ତଃସ୍ଫୁରିତହସିତଂ ଵାସରାଣି ସ୍ମରେଯଂ
ଧ୍ଯାନଚ୍ଛେଦେ ଶିଖରିକୁହରଗ୍ରାଵଶଯ୍ଯାନିଷଣ୍ଣଃ ॥ 3.28 ॥
ଯେ ସନ୍ତୋଷନିରନ୍ତରପ୍ରମୁଦିତସ୍ତେଷାଂ ନ ଭିନ୍ନା ମୁଦୋ
ଯେ ତ୍ଵନ୍ଯେ ଧନଲୁବ୍ଧସଙ୍କଲଧିଯସ୍ତେସାଂ ନ ତୃଷ୍ଣାହତା ।
ଇତ୍ଥଂ କସ୍ଯ କୃତେ କୁତଃ ସ ଵିଧିନା କୀଦୃକ୍ପଦଂ ସମ୍ପଦାଂ
ସ୍ଵାତ୍ମନ୍ଯେଵ ସମାପ୍ତହେମମହିମା ମେରୁର୍ନ ମେ ରୋଚତେ ॥ 3.29 ॥
ଭିକ୍ଷାହାରଂ ଅଦୈନ୍ଯଂ ଅପ୍ରତିସୁଖଂ ଭୀତିଚ୍ଛିଦଂ ସର୍ଵତୋ
ଦୁର୍ମାତ୍ସର୍ଯମଦାଭିମାନମଥନଂ ଦୁଃଖୌଘଵିଧ୍ଵଂସନମ୍ ।
ସର୍ଵତ୍ରାନ୍ଵହଂ ଅପ୍ରଯତ୍ନସୁଲଭଂ ସାଧୁପ୍ରିଯଂ ପାଵନଂ
ଶମ୍ଭୋଃ ସତ୍ରଂ ଅଵାଯଂ ଅକ୍ଷଯନିଧିଂ ଶଂସନ୍ତି ଯୋଗୀଶ୍ଵରାଃ ॥ 3.30 ॥
ଭୋଗେ ରୋଗଭଯଂ କୁଲେ ଚ୍ଯୁତିଭଯଂ ଵିତ୍ତେ ନୃପାଲାଦ୍ଭଯଂ
ମାନେ ଦୈନ୍ଯଭଯଂ ବଲେ ରିପୁଭଯଂ ରୂପେ ଜରାଯା ଭଯମ୍ ।
ଶାସ୍ତ୍ରେ ଵାଦିଭଯଂ ଗୁଣେ ଖଲଭଯଂ କାଯେ କୃତାନ୍ତାଦ୍ଭଯଂ
ସର୍ଵଂ ଵସ୍ତୁ ଭଯାନ୍ଵିତଂ ଭୁଵି ନୃଣାଂ ଵୈରାଗ୍ଯମେଵାଭଯମ୍ ॥ 3.31 ॥
ଆକ୍ରାନ୍ତଂ ମରଣେନ ଜନ୍ମ ଜରସା ଚାତ୍ଯୁଜ୍ଜ୍ଵଲଂ ଯୌଵନଂ
ସନ୍ତୋଷୋ ଧନଲିପ୍ସଯା ଶମସୁଖଂ ପ୍ରୌଢାଙ୍ଗନାଵିଭ୍ରମୈଃ ।
ଲୋକୈର୍ମତ୍ସରିଭିର୍ଗୁଣା ଵନଭୁଵୋ ଵ୍ଯାଲୈର୍ନୃପା ଦୁର୍ଜନୈର୍
ଅସ୍ଥୈର୍ଯେଣ ଵିଭୂତଯୋଽପ୍ଯପହତା ଗ୍ରସ୍ତଂ ନ କିଂ କେନ ଵା ॥ 3.32 ॥
ଆଧିଵ୍ଯାଧିଶତୈର୍ଜନସ୍ଯ ଵିଵିଧୈରାରୋଗ୍ଯଂ ଉନ୍ମୂଲ୍ଯତେ
ଲକ୍ଷ୍ମୀର୍ଯତ୍ର ପତନ୍ତି ତତ୍ର ଵିଵୃତଦ୍ଵାରା ଇଵ ଵ୍ଯାପଦଃ ।
ଜାତଂ ଜାତଂ ଅଵଶ୍ଯଂ ଆଶୁ ଵିଵଶଂ ମୃତ୍ଯୁଃ କରୋତ୍ଯାତ୍ମସାତ୍
ତତ୍କିଂ ତେନ ନିରଙ୍କୁଶେନ ଵିଧିନା ଯନ୍ନିର୍ମିତଂ ସୁସ୍ଥିରମ୍ ॥ 3.33 ॥
ଭୋଗାସ୍ତୁଙ୍ଗତରଙ୍ଗଭଙ୍ଗତରଲାଃ ପ୍ରାଣାଃ କ୍ଷଣଧ୍ଵଂସିନଃ
ସ୍ତୋକାନ୍ଯେଵ ଦିନାନି ଯୌଵନସୁଖଂ ସ୍ଫୂର୍ତିଃ ପ୍ରିଯାସୁ ସ୍ଥିତା ।
ତତ୍ସଂସାରଂ ଅସାରଂ ଏଵ ନିଖିଲଂ ବୁଦ୍ଧ୍ଵା ବୁଧା ବୋଧକା
ଲୋକାନୁଗ୍ରହପେଶଲେନ ମନସା ଯତ୍ନଃ ସମାଧୀଯତାମ୍ ॥ 3.34 ॥
ଭୋଗା ମେଘଵିତାନମଧ୍ଯଵିଲସତ୍ସୌଦାମିନୀଚଞ୍ଚଲା
ଆଯୁର୍ଵାଯୁଵିଘଟ୍ଟିତାବ୍ଜପଟଲୀଲୀନାମ୍ବୁଵଦ୍ଭଙ୍ଗୁରମ୍ ।
ଲୀଲା ଯୌଵନଲାଲସାସ୍ତନୁଭୃତାଂ ଇତ୍ଯାକଲଯ୍ଯ ଦ୍ରୁତଂ
ଯୋଗେ ଧୈର୍ଯସମାଧିସିଦ୍ଧିସୁଲଭେ ବୁଦ୍ଧିଂ ଵିଦଧ୍ଵଂ ବୁଧାଃ ॥ 3.35 ॥
ଆଯୁଃ କଲ୍ଲୋଲଲୋଲଂ କତିପଯଦିଵସସ୍ଥାଯିନୀ ଯୌଵନଶ୍ରୀଃ
ଅର୍ଥାଃ ସଙ୍କଲ୍ପକଲ୍ପା ଘନସମଯତଡିଦ୍ଵିଭ୍ରମା ଭୋଗପୂଗାଃ ।
କଣ୍ଠାଶ୍ଲେଷୋପଗୂଢଂ ତଦପି ଚ ନ ଚିରଂ ଯତ୍ପ୍ରିଯାଭିଃ ପ୍ରଣୀତଂ
ବ୍ରହ୍ମଣ୍ଯାସକ୍ତଚିତ୍ତା ଭଵତ ଭଵଭଯାମ୍ଭୋଧିପାରଂ ତରୀତୁମ୍ ॥ 3.36 ॥
କୃଚ୍ଛ୍ରେଣାମେଧ୍ଯମଧ୍ଯେ ନିଯମିତତନୁଭିଃ ସ୍ଥୀଯତେ ଗର୍ଭଵାସେ
କାନ୍ତାଵିଶ୍ଲେଷଦୁଃଖଵ୍ଯତିକରଵିଷମୋ ଯୌଵନେ ଚୋପଭୋଗଃ ।
ଵାମାକ୍ଷୀଣାଂ ଅଵଜ୍ଞାଵିହସିତଵସତିର୍ଵୃଦ୍ଧଭାଵୋଽନ୍ଯସାଧୁଃ
ସଂସାରେ ରେ ମନୁଷ୍ଯା ଵଦତ ଯଦି ସୁଖଂ ସ୍ଵଲ୍ପଂ ଅପ୍ଯସ୍ତି କିଞ୍ଚିତ୍ ॥ 3.37 ॥
ଵ୍ଯାଘ୍ରୀଵ ତିଷ୍ଠତି ଜରା ପରିତର୍ଜଯନ୍ତୀ
ରୋଗାଶ୍ଚ ଶତ୍ରଵ ଇଵ ପ୍ରହରନ୍ତି ଦେହମ୍ ।
ଆଯୁଃ ପରିସ୍ରଵନ୍ତି ଭିନ୍ନଘଟାଦିଵାମ୍ଭୋ
ଲୋକସ୍ତଥାପ୍ଯହିତଂ ଆଚରତୀତି ଚିତ୍ରମ୍ ॥ 3.38 ॥
ଭୋଗା ଭଙ୍ଗୁରଵୃତ୍ତଯୋ ବହୁଵିଧାସ୍ତୈରେଵ ଚାଯଂ ଭଵସ୍ତତ୍
କସ୍ଯେହ କୃତେ ପରିଭ୍ରମତ ରେ ଲୋକାଃ କୃତଂ ଚେଷ୍ଟତୈଃ ।
ଆଶାପାଶଶତାପଶାନ୍ତିଵିଶଦଂ ଚେତଃସମାଧୀଯତାଂ
କାମୋତ୍ପତ୍ତିଵଶାତ୍ସ୍ଵଧାମନି ଯଦି ଶ୍ରଦ୍ଦେଯଂ ଅସ୍ମଦ୍ଵଚଃ ॥ 3.39 ॥
ସଖେ ଧନ୍ଯାଃ କେଚିତ୍ତ୍ରୁଟିତଭଵବନ୍ଧଵ୍ଯତିକରା
ଵନାନ୍ତେ ଚିତ୍ତାନ୍ତର୍ଵିଷଂ ଅଵିଷଯାଶୀତ୍ଵିଷଗତାଃ ।
ଶରଚ୍ଚନ୍ଦ୍ରଜ୍ଯୋତ୍ସ୍ନାଧଵଲଗଗନାଭୋଗସୁଭଗାଂ
ନଯନ୍ତେ ଯେ ରାତ୍ରିଂ ସୁକୃତଚଯଚିନ୍ତୈକଶରଣାଃ ॥ 3.39.1 ॥
ବ୍ରହ୍ମେନ୍ଦ୍ରାଦିମରୁଦ୍ଗଣାଂସ୍ତୃଣକଣାନ୍ଯତ୍ର ସ୍ଥିତୋ ମନ୍ଯତେ
ଯତ୍ସ୍ଵାଦାଦ୍ଵିରସା ଭଵନ୍ତି ଵିଭଵାସ୍ତ୍ରୈଲୋକ୍ଯରାଜ୍ଯାଦଯଃ ।
ଭୋଗଃ କୋଽପି ସ ଏଵ ଏକ ପରମୋ ନିତ୍ଯୋଦିତୋ ଜୃମ୍ଭତେ
ଭୋଃ ସାଧୋ କ୍ଷଣଭଙ୍ଗୁରେ ତଦିତରେ ଭୋଗେ ରତିଂ ମା କୃଥାଃ ॥ 3.40 ॥
ସା ରମ୍ଯା ନଗରୀ ମହାନ୍ସ ନୃପତିଃ ସାମନ୍ତଚକ୍ରଂ ଚ ତତ୍
ପାର୍ଶ୍ଵେ ତସ୍ଯ ଚ ସା ଵିଦଗ୍ଧପରିଷତ୍ତାଶ୍ଚନ୍ଦ୍ରବିମ୍ବାନନାଃ ।
ଉଦ୍ଵୃତ୍ତଃ ସ ରାଜପୁତ୍ରନିଵହସ୍ତେ ଵନ୍ଦିନସ୍ତାଃ କଥାଃ
ସର୍ଵଂ ଯସ୍ଯ ଵଶାଦଗାତ୍ସ୍ମୃତିପଥଂ କାଲାଯ ତସ୍ମୈ ନମଃ ॥ 3.41 ॥
ଯତ୍ରାନେକଃ କ୍ଵଚିଦପି ଗୃହେ ତତ୍ର ତିଷ୍ଠତ୍ଯଥୈକୋ
ଯତ୍ରାପ୍ଯେକସ୍ତଦନୁ ବହଵସ୍ତତ୍ର ନୈକୋଽପି ଚାନ୍ତେ ।
ଇତ୍ଥଂ ନେଯୌ ରଜନିଦିଵସୌ ଲୋଲଯନ୍ଦ୍ଵାଵିଵାକ୍ଷୌ
କାଲଃ କଲ୍ଯୋ ଭୁଵନଫଲକେ କ୍ରୀଡତି ପ୍ରାଣିଶାରୈଃ ॥ 3.42 ॥
ଆଦିତ୍ଯସ୍ଯ ଗତାଗତୈରହରହଃ ସଙ୍କ୍ଷୀଯତେ ଜୀଵିତଂ
ଵ୍ଯାପାରୈର୍ବହୁକାର୍ଯଭାରଗୁରୁଭିଃ କାଲୋଽପି ନ ଜ୍ଞାଯତେ ।
ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ଜନ୍ମଜରାଵିପତ୍ତିମରଣଂ ତ୍ରାସଶ୍ଚ ନୋତ୍ପଦ୍ଯତେ
ପୀତ୍ଵା ମୋହମଯୀଂ ପ୍ରମାଦମଦିରାଂ ଉନ୍ମତ୍ତଭୂତଂ ଜଗତ୍ ॥ 3.43 ॥
ରାତ୍ରିଃ ସୈଵ ପୁନଃ ସ ଏଵ ଦିଵସୋ ମତ୍ଵା ମୁଧା ଜନ୍ତଵୋ
ଧାଵନ୍ତ୍ଯୁଦ୍ଯମିନସ୍ତଥୈଵ ନିଭୃତପ୍ରାରବ୍ଧତତ୍ତତ୍କ୍ରିଯାଃ ।
ଵ୍ଯାପାରୈଃ ପୁନର୍​ଉକ୍ତଭୂତଵିଷଯୈରିତ୍ଥଂ ଵିଧେନାମୁନା
ସଂସାରେଣ କଦର୍ଥିତା ଵଯଂ ଅହୋ ମୋହାନ୍ନ ଲଜ୍ଜାମହେ ॥ 3.44 ॥
ନ ଧ୍ଯାନଂ ପଦଂ ଈଶ୍ଵରସ୍ଯ ଵିଧିଵତ୍ସଂସାରଵିଚ୍ଛିତ୍ତଯେ
ସ୍ଵର୍ଗଦ୍ଵାରକପାଟପାଟନପଟୁର୍ଧର୍ମୋଽପି ନୋପାର୍ଜିତଃ ।
ନାରୀପୀନପଯୋଧରୋରୁଯୁଗଲଂ ସ୍ଵପ୍ନେଽପି ନାଲିଙ୍ଗିତଂ
ମାତୁଃ କେଵଲଂ ଏଵ ଯୌଵନଵନଚ୍ଛେଦେ କୁଠାରା ଵଯମ୍ ॥ 3.45 ॥
ନାଭ୍ଯସ୍ତା ପ୍ରତିଵାଦିଵୃନ୍ଦଦମନୀ ଵିଦ୍ଯା ଵିନୀତୋଚିତା
ଖଡ୍ଗାଗ୍ରୈଃ କରିକୁମ୍ଭପୀଠଦଲନୈର୍ନାକଂ ନ ନୀତଂ ଯଶଃ ।
କାନ୍ତାକୌମ୍​ଅଲପଲ୍ଲଵାଧରରସଃ ପୀତୋ ନ ଚନ୍ଦ୍ରୋଦଯେ
ତାରୁଣ୍ଯଂ ଗତଂ ଏଵ ନିଷ୍ଫଲଂ ଅହୋ ଶୂନ୍ଯାଲଯେ ଦୀପଵତ୍ ॥ 3.46 ॥
ଵିଦ୍ଯା ନାଧିଗତା କଲଙ୍କରହିତା ଵିତ୍ତଂ ଚ ନୋପାର୍ଜିତଂ
ଶୁଶ୍ରୂଷାପି ସମାହିତେନ ମନସା ପିତ୍ରୋର୍ନ ସମ୍ପାଦିତା ।
ଆଲୋଲାଯତଲୋଚନାଃ ପ୍ରିଯତମାଃ ସ୍ଵପ୍ନେଽପି ନାଲିଙ୍ଗିତାଃ
କାଲୋଽଯଂ ପରପିଣ୍ଡଲୋଲୁପତଯା କାକୈରିଵ ପ୍ରେର୍ଯତେ ॥ 3.47 ॥
ଵଯଂ ଯେଭ୍ଯୋ ଜାତାଶ୍ଚିରପରିଗତା ଏଵ ଖଲୁ ତେ
ସମଂ ଯୈଃ ସଂଵୃଦ୍ଧାଃ ସ୍ମୃତିଵିଷଯତାଂ ତେଽପି ଗମିତାଃ ।
ଇଦାନୀଂ ଏତେ ସ୍ମଃ ପ୍ରତିଦିଵସଂ ଆସନ୍ନପତନା
ଗତାସ୍ତୁଲ୍ଯାଵସ୍ଥାଂ ସିକତିଲନଦୀତୀରତରୁଭିଃ ॥ 3.48 ॥
ଆଯୁର୍ଵର୍ଷଶତଂ ନୃଣାଂ ପରିମିତଂ ରାତ୍ରୌ ତଦ୍​ଅର୍ଧଂ ଗତଂ
ତସ୍ଯାର୍ଧସ୍ଯ ପରସ୍ଯ ଚାର୍ଧଂ ଅପରଂ ବାଲତ୍ଵଵୃଦ୍ଧତ୍ଵଯୋଃ ।
ଶେଷଂ ଵ୍ଯାଧିଵିଯୋଗଦୁଃଖସହିତଂ ସେଵାଦିଭିର୍ନୀଯତେ
ଜୀଵେ ଵାରିତରଙ୍ଗଚଞ୍ଚଲତରେ ସୌଖ୍ଯଂ କୁତଃ ପ୍ରାଣିନାମ୍ ॥ 3.49 ॥
କ୍ଷଣଂ ବାଲୋ ଭୂତ୍ଵା କ୍ଷଣଂ ଅପି ଯୁଵା କାମରସିକଃ
କ୍ଷଣଂ ଵିତ୍ତୈର୍ହୀନଃ କ୍ଷଣଂ ଅପି ଚ ସମ୍ପୂର୍ଣଵିଭଵଃ ।
ଜରାଜୀର୍ଣୈରଙ୍ଗୈର୍ନଟ ଇଵ ବଲୀମଣ୍ଡିତତନୂର୍
ନରଃ ସଂସାରାନ୍ତେ ଵିଶତି ଯମଧାନୀଯଵନିକାମ୍ ॥ 3.50 ॥
ତ୍ଵଂ ରାଜା ଵଯଂ ଅପ୍ଯୁପାସିତଗୁରୁପ୍ରଜ୍ଞାଭିମାନୋନ୍ନତାଃ
ଖ୍ଯାତସ୍ତ୍ଵଂ ଵିଭଵୈର୍ଯଶାଂସି କଵଯୋ ଦିକ୍ଷୁ ପ୍ରତନ୍ଵନ୍ତି ନଃ ।
ଇତ୍ଥଂ ମାନଧନାତିଦୂରଂ ଉଭଯୋରପ୍ଯାଵଯୋରନ୍ତରଂ
ଯଦ୍ଯସ୍ମାସୁ ପରାଙ୍ମୁଖୋଽସି ଵଯଂ ଅପ୍ଯେକାନ୍ତତୋ ନିଃସ୍ପୃହା ॥ 3.51 ॥
ଅର୍ଥାନାଂ ଈଶିଷେ ତ୍ଵଂ ଵଯଂ ଅପି ଚ ଗିରାଂ ଈଶ୍ମହେ ଯାଵଦର୍ଥଂ
ଶୂରସ୍ତ୍ଵଂ ଵାଦିଦର୍ପଵ୍ଯୁପଶମନଵିଧାଵକ୍ଷଯଂ ପାଟଵଂ ନଃ ।
ସେଵନ୍ତେ ତ୍ଵାଂ ଧନାଢ୍ଯା ମତିମଲହତଯେ ମାଂ ଅପି ଶ୍ରୋତୁକାମାଃ ।
ମଯ୍ଯପ୍ଯାସ୍ଥା ନ ତେ ଚେତ୍ତ୍ଵଯି ମମ ନିତରାଂ ଏଵ ରାଜନ୍ନନାସ୍ଥା ॥ 3.52 ॥
ଵଯଂ ଇହ ପରିତୁଷ୍ଟା ଵଲ୍କଲୈସ୍ତ୍ଵଂ ଦୁକୂଲୈଃ
ସମ ଇହ ପରିତୋଷୋ ନିର୍ଵିଶେଷୋ ଵିଶେଷଃ ।
ସ ତୁ ଭଵତୁ ଦରିଦ୍ରୋ ଯସ୍ଯ ତୃଷ୍ଣା ଵିଶାଲା
ମନସି ଚ ପରିତୁଷ୍ଟେ କୋଽର୍ଥଵାନ୍କୋ ଦରିଦ୍ରଃ ॥ 3.53 ॥
ଫଲଂ ଅଲଂ ଅଶନାଯ ସ୍ଵାଦୁ ପାନାଯ ତୋଯଂ
କ୍ଷିତିରପି ଶଯନାର୍ଥଂ ଵାସସେ ଵଲ୍କଲଂ ଚ ।
ନଵଧନମଧୁପାନଭ୍ରାନ୍ତସର୍ଵେନ୍ଦ୍ରିଯାଣାଂ
ଅଵିନଯଂ ଅନୁମନ୍ତୁଂ ନୋତ୍ସହେ ଦୁର୍ଜନାନାମ୍ ॥ 3.54 ॥
ଅଶ୍ନୀମହି ଵଯଂ ଭିକ୍ଷାଂ ଆଶାଵାସୋ ଵସୀମହି ।
ଶଯୀମହି ମହୀପୃଷ୍ଠେ କୁର୍ଵୀମହି କିଂ ଈଶ୍ଵରୈଃ ॥ 3.55 ॥
ନ ନଟା ନା ଵିଟା ନ ଗାଯକା ନ ଚ ସଭ୍ଯେତରଵାଦଚୁଞ୍ଚଵଃ ।
ନୃପଂ ଈକ୍ଷିତୁଂ ଅତ୍ର କେ ଵଯଂ ସ୍ତନଭାରାନମିତା ନ ଯୋଷିତଃ ॥ 3.56 ॥
ଵିପୁଲହୃଦଯୈରୀଶୈରେତଜ୍ଜଗଜ୍ଜନିତଂ ପୁରା
ଵିଧୃତଂ ଅପରୈର୍ଦତ୍ତଂ ଚାନ୍ଯୈର୍ଵିଜିତ୍ଯ ତୃଣଂ ଯଥା ।
ଇହ ହି ଭୁଵନାନ୍ଯନ୍ଯୈର୍ଧୀରାଶ୍ଚତୁର୍ଦଶ ଭୁଞ୍ଜତେ
କତିପଯପୁରସ୍ଵାମ୍ଯେ ପୁଂସାଂ କ ଏଷ ମଦଜ୍ଵରଃ ॥ 3.57 ॥
ଅଭୁକ୍ତାଯାଂ ଯସ୍ଯାଂ କ୍ଷଣଂ ଅପି ନ ଯାତଂ ନୃପଶତୈର୍
ଭୁଵସ୍ତସ୍ଯା ଲାଭେ କ ଇଵ ବହୁମାନଃ କ୍ଷିତିଭୃତାମ୍ ।
ତଦ୍​ଅଂଶସ୍ଯାପ୍ଯଂଶେ ତଦ୍​ଅଵଯଲେଶେଽପି ପତଯୋ
ଵିଷାଦେ କର୍ତଵ୍ଯେ ଵିଦଧତି ଜଡାଃ ପ୍ରତ୍ଯୁତ ମୁଦମ୍ ॥ 3.58 ॥
ମୃତ୍ପିଣ୍ଡୋ ଜଲରେଖଯା ଵଲଯିତଃ ସର୍ଵୋଽପ୍ଯଯଂ ନନ୍ଵଣୁଃ
ସ୍ଵାଂଶୀକୃତ୍ଯ ସ ଏଵ ସଙ୍ଗରଶତୈ ରାଜ୍ଞାଂ ଗଣା ଭୁଞ୍ଜତେ ।
ଯେ ଦଦ୍ଯୁର୍ଦଦତୋଽଥଵା କିଂ ଅପରଂ କ୍ଷୁଦ୍ରା ଦରିଦ୍ରଂ ଭୃଶଂ
ଧିଗ୍ଧିକ୍ତାନ୍ପୁରୁଷାଧମାନ୍ଧନକଣାନ୍ଵାଞ୍ଛନ୍ତି ତେଭ୍ଯୋଽପି ଯେ ॥ 3.59 ॥
ସ ଜାତଃ କୋଽପ୍ଯାସୀନ୍ମଦନରିପୁଣା ମୂର୍ଧ୍ନି ଧଵଲଂ
କପାଲଂ ଯସ୍ଯୋଚ୍ଚୈର୍ଵିନିହିତଂ ଅଲଙ୍କାରଵିଧଯେ ।
ନୃଭିଃ ପ୍ରାଣତ୍ରାଣପ୍ରଵଣମତିଭିଃ କୈଶ୍ଚିଦଧୁନା
ନମଦ୍ଭିଃ କଃ ପୁଂସାଂ ଅଯଂ ଅତୁଲଦର୍ପଜ୍ଵରଭରଃ ॥ 3.60 ॥
ପରେଷାଂ ଚେତାଂସି ପ୍ରତିଦିଵସଂ ଆରାଧ୍ଯ ବହୁଧା
ପ୍ରସାଦଂ କିଂ ନେତୁଂ ଵିଶସି ହୃଦଯ କ୍ଲେଶକଲିତମ୍ ।
ପ୍ରସନ୍ନେ ତ୍ଵଯ୍ଯନ୍ତଃସଵଯମୁଦିତଚିନ୍ତାମଣିଗଣୋ
ଵିଵିକ୍ତଃ ସଙ୍କଲ୍ପଃ କିଂ ଅଭିଲଷିତଂ ପୁଷ୍ଯତି ନ ତେ ॥ 3.61 ॥
ସତ୍ଯାଂ ଏଵ ତ୍ରିଲୋକୀସରିତି ହରଶିରଶ୍ଚୁମ୍ବିନୀଵଚ୍ଛଟାଯାଂ
ସଦ୍ଵୃତ୍ତିଂ କଲ୍ପଯନ୍ତ୍ଯାଂ ବଟଵିଟପଭଵୈର୍ଵଲ୍କଲୈଃ ସତ୍ଫଲୈଶ୍ଚ ।
କୋଽଯଂ ଵିଦ୍ଵାନ୍ଵିପତ୍ତିଜ୍ଵରଜନିତରୁଜାତୀଵଦୁଃଖାସିକାନାଂ
ଵକ୍ତ୍ରଂ ଵୀକ୍ଷେତ ଦୁଃସ୍ଥେ ଯଦି ହି ନ ଵିଭୃଯାତ୍ସ୍ଵେ କୁଟୁମ୍ବେଽନୁକମ୍ପାମ୍ ॥ 3.61.1 ॥
ପରିଭ୍ରମସି କିଂ ମୁଧା କ୍ଵଚନ ଚିତ୍ତ ଵିଶ୍ରାମ୍ଯତାଂ
ସ୍ଵଯଂ ଭଵତି ଯଦ୍ଯଥା ଭଵତି ତତ୍ତଥା ନାନ୍ଯଥା ।
ଅତୀତଂ ଅନନୁସ୍ମରନ୍ନପି ଚ ଭାଵ୍ଯସଙ୍କଲ୍ପଯନ୍ନତର୍କିତ
ସମାଗମାନୁଭଵାମି ଭୋଗନାହମ୍ ॥ 3.62 ॥
ଏତସ୍ମାଦ୍ଵିରମେନ୍ଦ୍ରିଯାର୍ଥଗହନାଦାଯାସକାଦାଶ୍ରଯଶ୍ରେଯୋ
ମାର୍ଗଂ ଅଶେଷଦୁଃଖଶମନଵ୍ଯାପାରଦକ୍ଷଂ କ୍ଷଣାତ୍ ।
ସ୍ଵାତ୍ମୀଭାଵଂ ଉପୈହି ସନ୍ତ୍ଯଜ ନିଜାଂ କଲ୍ଲୋଲଲୋଲଂ ଗତିଂ
ମା ଭୂଯୋ ଭଜ ଭଙ୍ଗୁରାଂ ଭଵରତିଂ ଚେତଃ ପ୍ରସୀଦାଧୁନା ॥ 3.63 ॥
ମୋହଂ ମାର୍ଜଯ ତାଂ ଉପାର୍ଜଯ ରତିଂ ଚନ୍ଦ୍ରାର୍ଧଚୂଡାମଣୌ
ଚେତଃ ସ୍ଵର୍ଗତରଙ୍ଗିଣୀତଟଭୁଵାଂ ଆସଙ୍ଗଂ ଅଙ୍ଗୀକୁରୁ ।
କୋ ଵା ଵୀଚିଷୁ ବୁଦ୍ବୁଦେଷୁ ଚ ତଡିଲ୍ଲେଖାସୁ ଚ ଶ୍ରୀଷୁ ଚ
ଜ୍ଵାଲାଗ୍ରେଷୁ ଚ ପନ୍ନଗେଷୁ ସରିଦ୍ଵେଗେଷୁ ଚ ଚପ୍ରତ୍ଯଯଃ ॥ 3.64 ॥
ଚେତଶ୍ଚିନ୍ତଯ ମା ରମାଂ ସକୃଦିମାଂ ଅସ୍ଥାଯିନୀଂ ଆସ୍ଥଯା
ଭୂପାଲଭ୍ରୁକୁଟୀକୁଟୀଵିହରଣଵ୍ଯାପାରପଣ୍ଯାଙ୍ଗନାମ୍ ।
କନ୍ଥାକଞ୍ଚୁକିନଃ ପ୍ରଵିଶ୍ଯ ଭଵନଦ୍ଵାରାଣି ଵାରାଣସୀରଥ୍ଯା
ପଙ୍କ୍ତିଷୁ ପାଣିପାତ୍ରପତିତାଂ ଭିକ୍ଷାଂ ଅପେକ୍ଷାମହେ ॥ 3.65 ॥
ଅଗ୍ରେ ଗୀତଂ ସରସକଵଯଃ ପାର୍ଶ୍ଵଯୋର୍ଦାକ୍ଷିଣାତ୍ଯାଃ
ପଶ୍ଚାଲ୍ଲୀଲାଵଲଯରଣିତଂ ଚାମରଗ୍ରାହିଣୀନାମ୍ ।
ଯଦ୍ଯସ୍ତ୍ଯେଵଂ କୁରୁ ଭଵରସାସ୍ଵାଦନେ ଲମ୍ପଟତ୍ଵଂ
ନୋ ଚେଚ୍ଚେତଃ ପ୍ରଵିଶ ସହସା ନିର୍ଵିକଲ୍ପେ ସମାଧୌ ॥ 3.66 ॥
ପ୍ରାପ୍ତାଃ ଶ୍ରିଯଃ ସକଲକାମଦୁଧାସ୍ତତଃ କିଂ
ନ୍ଯସ୍ତଂ ପଦଂ ଶିରସି ଵିଦ୍ଵିଷତାଂ ତତଃ କିମ୍ ।
ସମ୍ପାଦିତାଃ ପ୍ରଣଯିନୋ ଵିଭଵୈସ୍ତତଃ କିଂ
କଲ୍ପଂ ସ୍ଥିତାସ୍ତନୁଭୃତାଂ ତନଵସ୍ତତଃ କିମ୍ ॥ 3.67 ॥
ଭକ୍ତିର୍ଭଵେ ମରଣଜନ୍ମଭଯଂ ହୃଦିସ୍ଥଂ
ସ୍ନେହୋ ନ ବନ୍ଧୁଷୁ ନ ମନ୍ମଥଜା ଵିକାରାଃ ।
ସଂସର୍ଜ ଦୋଷରହିତା ଵିଜଯା ଵନାନ୍ତା
ଵୈରାଗ୍ଯଂ ଅସ୍ତି କିଂ ଇତଃ ପରମର୍ଥନୀଯମ୍ ॥ 3.68 ॥
ତସ୍ମାଦନନ୍ତଂ ଅଜରଂ ପରମଂ ଵିକାସି
ତଦ୍ବ୍ରହ୍ମ ଚିନ୍ତଯ କିଂ ଏଭିରସଦ୍ଵିକଲ୍ପୈଃ ।
ଯସ୍ଯାନୁଷଙ୍ଗିଣ ଇମେ ଭୁଵନାଧିପତ୍ଯଭୋଗାଦଯଃ
କୃପଣଲୋକମତା ଭଵନ୍ତି ॥ 3.69 ॥
ପାତାଲଂ ଆଵିଶସି ଯାସି ନଭୋ ଵିଲଙ୍ଘ୍ଯ
ଦିଙ୍ମଣ୍ଡଲଂ ଭ୍ରମସି ମାନସ ଚାପଲେନ ।
ଭ୍ରାନ୍ତ୍ଯାପି ଜାତୁ ଵିମଲଂ କଥଂ ଆତ୍ମନୀନଂ
ନ ବ୍ରହ୍ମ ସଂସରସି ନିର୍ଵୃତିଂ ଏଷି ଯେନ ॥ 3.70 ॥
କିଂ ଵେଦୈଃ ସ୍ମୃତିଭିଃ ପୁରାଣପଠନୈଃ ଶାସ୍ତ୍ରୈର୍ମହାଵିସ୍ତରୈଃ
ସ୍ଵର୍ଗଗ୍ରାମକୁଟୀନିଵାସଫଲଦୈଃ କର୍ମକ୍ରିଯାଵିଭ୍ରମୈଃ ।
ମୁକ୍ତ୍ଵୈକଂ ଭଵଦୁଃଖଭାରରଚନାଵିଧ୍ଵଂସକାଲାନଲଂ
ସ୍ଵାତ୍ମାନନ୍ଦପଦପ୍ରଵେଶକଲନଂ ଶେସୈର୍ଵାଣିଗ୍ଵୃତ୍ତିଭିଃ ॥ 3.71 ॥
ନାଯଂ ତେ ସମଯୋ ରହସ୍ଯଂ ଅଧୁନା ନିଦ୍ରାତି ନାଥୋ ଯଦି
ସ୍ଥିତ୍ଵା ଦ୍ରକ୍ଷ୍ଯତି କୁପ୍ଯତି ପ୍ରଭୁରିତି ଦ୍ଵାରେଷୁ ଯେଷାଂ ଵଚଃ ।
ଚେତସ୍ତାନପହାଯ ଯାହି ଭଵନଂ ଦେଵସ୍ଯ ଵିଶ୍ଵେଶିତୁର୍
ନିର୍ଦୌଵାରିକନିର୍ଦଯୋକ୍ତ୍ଯ୍​ଅପରୁଷଂ ନିଃସୌମ୍​ଅଶର୍ମପ୍ରଦମ୍ ॥ 3.71.1 ॥
ଯତୋ ମେରୁଃ ଶ୍ରୀମାନ୍ନିପତତି ଯୁଗାନ୍ତାଗ୍ନିଵଲିତଃ
ସମୁଦ୍ରାଃ ଶୁଷ୍ଯନ୍ତି ପ୍ରଚୁରମକରଗ୍ରାହନିଲଯାଃ ।
ଧରା ଗଚ୍ଛତ୍ଯନ୍ତଂ ଧରଣିଧରପାଦୈରପି ଧୃତା
ଶରୀରେ କା ଵାର୍ତା କରିକଲଭକର୍ଣାଗ୍ରଚପଲେ ॥ 3.72 ॥
ଗାତ୍ରଂ ସଙ୍କୁଚିତଂ ଗତିର୍ଵିଗଲିତା ଭ୍ରଷ୍ଟା ଚ ଦନ୍ତାଵଲିର୍
ଦୃଷ୍ଟିର୍ନକ୍ଷ୍ଯତି ଵର୍ଧତେ ବଧିରତା ଵକ୍ତ୍ରଂ ଚ ଲାଲାଯତେ ।
ଵାକ୍ଯଂ ନାଦ୍ରିଯତେ ଚ ବାନ୍ଧଵଜନୋ ଭାର୍ଯା ନ ଶୁଶ୍ରୂଷତେ
ହା କଷ୍ଟଂ ପୁରୁଷସ୍ଯ ଜୀର୍ଣଵଯସଃ ପୁତ୍ରୋଽପ୍ଯମିତ୍ରାଯତେ ॥ 3.73 ॥
ଵର୍ଣଂ ସିତଂ ଶିରସି ଵୀକ୍ଷ୍ଯ ଶିରୋରୁହାଣାଂ
ସ୍ଥାନଂ ଜରାପରିଭଵସ୍ଯ ତଦା ପୁମାଂସମ୍ ।
ଆରୋପିତାଂସ୍ଥିଶତକଂ ପରିହୃତ୍ଯ ଯାନ୍ତି
ଚଣ୍ଡାଲକୂପଂ ଇଵ ଦୂରତରଂ ତରୁଣ୍ଯଃ ॥ 3.74 ॥
ଯାଵତ୍ସ୍ଵସ୍ଥଂ ଇଦଂ ଶରୀରଂ ଅରୁଜଂ ଯାଵଚ୍ଚ ଦୂରେ ଜରା
ଯାଵଚ୍ଚେନ୍ଦ୍ରିଯଶକ୍ତିରପ୍ରତିହତା ଯାଵତ୍କ୍ଷଯୋ ନାଯୁଷଃ ।
ଆତ୍ମଶ୍ରେଯସି ତାଵଦେଵ ଵିଦୁଷା କାର୍ଯଃ ପ୍ରଯତ୍ନୋ ମହାନ୍
ସନ୍ଦୀପ୍ତେ ଭଵନେ ତୁ କୂପଖନନଂ ପ୍ରତ୍ଯୁଦ୍ଯମଃ କୀଦୃଶଃ ॥ 3.75 ॥
ତପସ୍ଯନ୍ତଃ ସନ୍ତଃ କିଂ ଅଧିନିଵସାମଃ ସୁରନଦୀଂ
ଗୁଣୋଦାରାନ୍ଦାରାନୁତ ପରିଚରାମଃ ସଵିନଯମ୍ ।
ପିବାମଃ ଶାସ୍ତ୍ରୌଘାନୁତଵିଵିଧକାଵ୍ଯାମୃତରସାନ୍
ନ ଵିଦ୍ମଃ କିଂ କୁର୍ମଃ କତିପଯନିମେଷାଯୁଷି ଜନେ ॥ 3.76 ॥
ଦୁରାରାଧ୍ଯାଶ୍ଚାମୀ ତୁରଗଚଲଚିତ୍ତାଃ କ୍ଷିତିଭୁଜୋ
ଵଯଂ ତୁ ସ୍ଥୂଲେଚ୍ଛାଃ ସୁମହତି ଫଲେ ବଦ୍ଧମନସଃ ।
ଜରା ଦେହଂ ମୃତ୍ଯୁର୍ହରତି ଦଯିତଂ ଜୀଵିତଂ ଇଦଂ
ସଖେ ନାନ୍ଯଚ୍ଛ୍ରେଯୋ ଜଗତି ଵିଦୁଷେଽନ୍ଯତ୍ର ତପସଃ ॥ 3.77 ॥
ମାନେ ମ୍ଲାଯିନି ଖଣ୍ଡିତେ ଚ ଵସୁନି ଵ୍ଯର୍ଥେ ପ୍ରଯାତେଽର୍ଥିନି
କ୍ଷୀଣେ ବନ୍ଧୁଜନେ ଗତେ ପରିଜନେ ନଷ୍ଟେ ଶନୈର୍ଯୌଵନେ ।
ଯୁକ୍ତଂ କେଵଲଂ ଏତଦେଵ ସୁଧିଯାଂ ଯଜ୍ଜହ୍ନୁକନ୍ଯାପଯଃପୂତାଗ୍ରାଵ
ଗିରୀନ୍ଦ୍ରକନ୍ଦରତଟୀକୁଞ୍ଜେ ନିଵାସଃ କ୍ଵଚିତ୍ ॥ 3.78 ॥
ରମ୍ଯାଶ୍ଚନ୍ଦ୍ରମରୀଚଯସ୍ତୃଣଵତୀ ରମ୍ଯା ଵନାନ୍ତସ୍ଥଲୀ
ରମ୍ଯଂ ସାଧୁସମାଗମାଗତସୁଖଂ କାଵ୍ଯେଷୁ ରମ୍ଯାଃ କଥାଃ ।
କୋପୋପାହିତବାଷ୍ପବିନ୍ଦୁତରଲଂ ରମ୍ଯଂ ପ୍ରିଯାଯା ମୁଖଂ
ସର୍ଵଂ ରମ୍ଯଂ ଅନିତ୍ଯତାଂ ଉପଗତେ ଚିତ୍ତେ ନ କିଞ୍ଚିତ୍ପୁନଃ ॥ 3.79 ॥
ରମ୍ଯଂ ହର୍ମ୍ଯତଲଂ ନ କିଂ ଵସତଯେ ଶ୍ରଵ୍ଯଂ ନ ଗେଯାଦିକଂ
କିଂ ଵା ପ୍ରାଣସମାସମାଗମସୁଖଂ ନୈଵାଧିକପ୍ରୀତଯେ ।
କିନ୍ତୁ ଭ୍ରାନ୍ତପତଙ୍ଗକ୍ଷପଵନଵ୍ଯାଲୋଲଦୀପାଙ୍କୁରଚ୍ଛାଯା
ଚଞ୍ଚଲଂ ଆକଲଯ୍ଯ ସକଲଂ ସନ୍ତୋ ଵନାନ୍ତଂ ଗତାଃ ॥ 3.80 ॥
ଆ ସଂସାରାତ୍ତ୍ରିଭୁଵନଂ ଇଦଂ ଚିନ୍ଵତାଂ ତାତ୍ତାଦୃଙ୍ନୈଵାସ୍ମାକଂ
ନଯନପଦଵୀଂ ଶ୍ରୋତ୍ରମାର୍ଗଂ ଗତୋ ଵା ।
ଯୋଽଯଂ ଧତ୍ତେ ଵିଷଯକରିଣୋ ଗାଢଗୂଢାଭିମାନକ୍ଷୀଵସ୍ଯାନ୍ତଃ
କରଣକରିଣଃ ସଂଯମାଲାନଲୀଲାମ୍ ॥ 3.81 ॥
ଯଦେତତ୍ସ୍ଵଚ୍ଛନ୍ଦଂ ଵିହରଣଂ ଅକାର୍ପଣ୍ଯଂ ଅଶନଂ
ସହାର୍ଯୈଃ ସଂଵାସଃ ଶ୍ରୁତଂ ଉପଶମୈକଵ୍ରତଫଲମ୍ ।
ମନୋ ମନ୍ଦସ୍ପନ୍ଦଂ ବହିରପି ଚିରସ୍ଯାପି ଵିମୃଶନ୍ନ
ଜାନେ କସ୍ଯୈଷା ପରିଣତିରୁଦାରସ୍ଯ ତପସଃ ॥ 3.82 ॥
ଜୀର୍ଣା ଏଵ ମନୋରଥାଶ୍ଚ ହୃଦଯେ ଯାତଂ ଚ ତଦ୍ଯୌଵନଂ
ହନ୍ତାଙ୍ଗେଷୁ ଗୁଣାଶ୍ବନ୍ଧ୍ଯଫଲତାଂ ଯାତା ଗୁଣଜ୍ଞୈର୍ଵିନା ।
କିଂ ଯୁକ୍ତଂ ସହସାଭ୍ଯୁପୈତି ବଲଵାନ୍କାଲଃ କୃତାନ୍ତୋଽକ୍ଷମୀ
ହା ଜ୍ଞାତଂ ମଦନାନ୍ତକାଙ୍ଘ୍ରିଯୁଗଲଂ ମୁକ୍ତ୍ଵାସ୍ତି ନାନ୍ଯୋ ଗତିଃ ॥ 3.83 ॥
ମହେଶ୍ଵରେ ଵା ଜଗତାଂ ଅଧୀଶ୍ଵରେ
ଜନାର୍ଦନେ ଵା ଜଗଦ୍​ଅନ୍ତରାତ୍ମନି ।
ନ ଵସ୍ତୁଭେଦପ୍ରତିପତ୍ତିରସ୍ତି ମେ
ତଥାପି ଭକ୍ତିସ୍ତରୁଣେନ୍ଦୁଶେଖରେ ॥ 3.84 ॥
ସ୍ଫୁରତ୍ସ୍ଫାରଜ୍ଯୋତ୍ସ୍ନାଧଵଲିତତଲେ କ୍ଵାପି ପୁଲିନେ
ସୁଖାସୀନାଃ ଶାନ୍ତଧ୍ଵନ୍ତିସୁ ରଜନୀଷୁ ଦ୍ଯୁସରିତଃ ।
ଭଵାଭୋଗୋଦ୍ଵିଗ୍ନାଃ ଶିଵ ଶିଵ ଶିଵେତ୍ଯୁଚ୍ଚଵଚସଃ
କଦା ଯାସ୍ଯାମୋଽତର୍ଗତବହୁଲବାଷ୍ପାକୁଲଦଶାମ୍ ॥ 3.85 ॥
ମହାଦେଵୋ ଦେଵଃ ସରିଦପି ଚ ସୈଷା ସୁରସରିଦ୍ଗୁହା
ଏଵାଗାରଂ ଵସନଂ ଅପି ତା ଏଵ ହରିତଃ ।
ସୁହୃଦା କାଲୋଽଯଂ ଵ୍ରତଂ ଇଦଂ ଅଦୈନ୍ଯଵ୍ରତଂ ଇଦଂ
କିଯଦ୍ଵା ଵକ୍ଷ୍ଯାମୋ ଵଟଵିଟପ ଏଵାସ୍ତୁ ଦଯିତା ॥ 3.85.1 ॥
ଵିତୀର୍ଣେ ସର୍ଵସ୍ଵେ ତରୁଣକରୁଣାପୂର୍ଣହୃଦଯାଃ
ସ୍ମରନ୍ତଃ ସଂସାରେ ଵିଗୁଣପରିଣାମାଂ ଵିଧିଗତିମ୍ ।
ଵଯଂ ପୁଣ୍ଯାରଣ୍ଯେ ପରିଣତଶରଚ୍ଚନ୍ଦ୍ରକିରଣାସ୍
ତ୍ରିଯାମା ନେସ୍ଯାମୋ ହରଚରଣଚିନ୍ତୈକଶରଣାଃ ॥ 3.86 ॥
କଦା ଵାରାଣସ୍ଯାଂ ଅମରତଟିନୀରୋଧସି ଵସନ୍
ଵସାନଃ କୌପୀନଂ ଶିରସି ନିଦଧାନୋଽଞ୍ଜଲିପୁଟମ୍ ।
ଅଯେ ଗୌରୀନାଥ ତ୍ରିପୁରହର ଶମ୍ଭୋ ତ୍ରିନଯନ
ପ୍ରସୀଦେତ୍ଯାକ୍ରୋଶନ୍ନିମିଷଂ ଇଵ ନେଷ୍ଯାମି ଦିଵସାନ୍ ॥ 3.87 ॥
ଉଦ୍ଯାନେଷୁ ଵିଚିତ୍ରଭୋଜନଵିଧିସ୍ତୀଵ୍ରାତିତୀଵ୍ରଂ ତପଃ
କୌପୀନାଵରଣଂ ସୁଵସ୍ତ୍ରଂ ଅମିତଂ ଭିକ୍ଷାଟନଂ ମଣ୍ଡନମ୍ ।
ଆସନ୍ନଂ ମରଣଂ ଚ ମଙ୍ଗଲସମଂ ଯସ୍ଯାଂ ସମୁତ୍ପଦ୍ଯତେ
ତାଂ କାଶୀଂ ପରିହୃତ୍ଯ ହନ୍ତ ଵିବୁଧୈରନ୍ଯତ୍ର କିଂ ସ୍ଥୀଯତେ ॥ 3.87.1 ॥
ସ୍ନାତ୍ଵା ଗାଙ୍ଗୈଃ ପଯୋଭିଃ ଶୁଚିକୁସୁମଫଲୈରର୍ଚଯିତ୍ଵା ଵିଭୋ ତ୍ଵା
ଧ୍ଯେଯେ ଧ୍ଯାନଂ ନିଵେଶ୍ଯ କ୍ଷିତିଧରକୁହରଗ୍ରାଵପର୍ଯଙ୍କମୂଲେ ।
ଆତ୍ମାରାମଃ ଫଲାଶୀ ଗୁରୁଵଚନରତସ୍ତ୍ଵତ୍ପ୍ରସାଦାତ୍ସ୍ମରାରେ
ଦୁଃଖଂ ମୋକ୍ଷ୍ଯେ କଦାହଂ ସମକରଚରଣେ ପୁଂସି ସେଵାସମୁତ୍ଥମ୍ ॥ 3.88 ॥
ଏକାକୀ ନିଃସ୍ପୃହଃ ଶାନ୍ତଃ ପାଣିପାତ୍ରୋ ଦିଗମ୍ବରଃ ।
କଦା ଶମ୍ଭୋ ଭଵିଷ୍ଯାମି କର୍ମନିର୍ମୂଲନକ୍ଷମଃ ॥ 3.89 ॥
ପାଣିଂ ପାତ୍ରଯତାଂ ନିସର୍ଗଶୁଚିନା ଭୈକ୍ଷେଣ ସନ୍ତୁଷ୍ଯତାଂ
ଯତ୍ର କ୍ଵାପି ନିଷୀଦତାଂ ବହୁତୃଣଂ ଵିଶ୍ଵଂ ମୁହୁଃ ପଶ୍ଯତାମ୍ ।
ଅତ୍ଯାଗେଽପି ତନୋରଖଣ୍ଡପରମାନନ୍ଦାଵବୋଧସ୍ପୃଶା
ମଧ୍ଵା କୋଽପି ଶିଵପ୍ରସାଦସୁଲଭଃ ସମ୍ପତ୍ସ୍ଯତେ ଯୋଗିନାମ୍ ॥ 3.90 ॥
କୌପୀନଂ ଶତଖଣ୍ଡଜର୍ଜରତରଂ କନ୍ଥା ପୁନସ୍ତାଦୃଶୀ
ନୈଶ୍ଚିନ୍ତ୍ଯଂ ନିରପେକ୍ଷଭୈକ୍ଷ୍ଯଂ ଅଶନଂ ନିଦ୍ରା ଶ୍ମଶାନେ ଵନେ ।
ସ୍ଵାତନ୍ତ୍ର୍ଯେଣ ନିରଙ୍କୁଶଂ ଵିହରଣଂ ସ୍ଵାନ୍ତଂ ପ୍ରଶାନ୍ତଂ ସଦା
ସ୍ଥୈର୍ଯଂ ଯୋଗମହୋତ୍ସଵେଽପି ଚ ଯଦି ତ୍ରୈଲୋକ୍ଯରାଜ୍ଯେନ କିମ୍ ॥ 3.91 ॥
ବ୍ରହ୍ମାଣ୍ଡଂ ମଣ୍ଡଲୀମାତ୍ରଂ କିଂ ଲୋଭାଯ ମନସ୍ଵିନଃ ।
ଶଫରୀସ୍ଫୁର୍ତେନାବ୍ଧିଃ କ୍ଷୁବ୍ଧୋ ନ ଖଲୁ ଜାଯତେ ॥ 3.92 ॥
ମାତର୍ଲକ୍ଷ୍ମି ଭଜସ୍ଵ କଞ୍ଚିଦପରଂ ମତ୍କାଙ୍କ୍ଷିଣୀ ମା ସ୍ମ ଭୂର୍
ଭୋଗେଷୁ ସ୍ପୃହଯାଲଵସ୍ତଵ ଵଶେ କା ନିଃସ୍ପୃହାଣାଂ ଅସି ।
ସଦ୍ଯଃ ସ୍ଯୂତପଲାଶପତ୍ରପୁଟିକାପାତ୍ରୈଃ ପଵିତ୍ରୀକୃତୈର୍
ଭିକ୍ଷାଵସ୍ତୁଭିରେଵ ସମ୍ପ୍ରତି ଵଯଂ ଵୃତ୍ତିଂ ସମୀହାମହେ ॥ 3.93 ॥
ମହାଶଯ୍ଯା ପୃଥ୍ଵୀ ଵିପୁଲଂ ଉପଧାନଂ ଭୁଜଲତାଂ
ଵିତାନଂ ଚାକାଶଂ ଵ୍ଯଜନଂ ଅନୁକୂଲୋଽଯଂ ଅନିଲଃ ।
ଶରଚ୍ଚନ୍ଦ୍ରୋ ଦୀପୋ ଵିରତିଵନିତାସଙ୍ଗମୁଦିତଃ
ସୁଖୀ ଶାନ୍ତଃ ଶେତେ ମୁନିରତନୁଭୂତିର୍ନୃପ ଇଵ ॥ 3.94 ॥
ଭିକ୍ଷାସୀ ଜନମଧ୍ଯସଙ୍ଗରହିତଃ ସ୍ଵାଯତ୍ତଚେଷ୍ଟଃ ସଦା
ହାନାଦାନଵିରକ୍ତମାର୍ଗନିରତଃ କଶ୍ଚିତ୍ତପସ୍ଵୀ ସ୍ଥିତଃ ।
ରଥ୍ଯାକୀର୍ଣଵିଶୀର୍ଣଜୀର୍ଣଵସନଃ ସମ୍ପ୍ରାପ୍ତକନ୍ଥାସନୋ
ନିର୍ମାନୋ ନିରହଙ୍କୃତିଃ ଶମସୁଖାଭୋଗୈକବଦ୍ଧସ୍ପୃହଃ ॥ 3.95 ॥
ଚଣ୍ଡାଲଃ କିଂ ଅଯଂ ଦ୍ଵିଜାତିରଥଵା ଶୂଦ୍ରୋଽଥ କିଂ ତାପସଃ
କିଂ ଵା ତତ୍ତ୍ଵଵିଵେକପେଶଲମତିର୍ଯୋଗୀଶ୍ଵରଃ କୋଽପି କିମ୍ ।
ଇତ୍ଯୁତ୍ପନ୍ନଵିକଲ୍ପଜଲ୍ପମୁଖରୈରାଭାଷ୍ଯମାଣା ଜନୈର୍
ନ କ୍ରୁଦ୍ଧାଃ ପଥି ନୈଵ ତୁଷ୍ଟମନସୋ ଯାନ୍ତି ସ୍ଵଯଂ ଯୋଗିନଃ ॥ 3.96 ॥
ହିଂସାଶୂନ୍ଯଂ ଅଯତ୍ନଲଭ୍ଯଂ ଅଶନଂ ଧାତ୍ରା ମରୁତ୍କଲ୍ପିତଂ
ଵ୍ଯାଲାନଂ ପଶଵସ୍ତୃଣାଙ୍କୁରଭୁଜସ୍ତୁଷ୍ଟାଃ ସ୍ଥଲୀଶାଯିନଃ ।
ସଂସାରାର୍ଣଵଲଙ୍ଘନକ୍ଷମଧିଯାଂ ଵୃତ୍ତିଃ କୃତା ସା ନୃଣାଂ
ତାଂ ଅନ୍ଵେଷଯତାଂ ପ୍ରଯାନ୍ତି ସତତଂ ସର୍ଵଂ ସମାପ୍ତିଂ ଗୁଣାଃ ॥ 3.97 ॥
ଗଙ୍ଗାତୀରେ ହିମଗିରିଶିଲାବଦ୍ଧପଦ୍ମାସନସ୍ଯ
ବ୍ରହ୍ମଧ୍ଯାନାଭ୍ଯସନଵିଧିନା ଯୋଗନିଦ୍ରାଂ ଗତସ୍ଯ ।
କିଂ ତୈର୍ଭାଵ୍ଯଂ ମମ ସୁଦିଵସୈର୍ଯତ୍ର ତେ ନିର୍ଵିଶଙ୍କାଃ
କଣ୍ଡୂଯନ୍ତେ ଜରଠହରିଣାଃ ସ୍ଵାଙ୍ଗଂ ଅଙ୍ଗେ ମଦୀଯେ ॥ 3.98 ॥
ଜୀର୍ଣାଃ କନ୍ଥା ତତଃ କିଂ ସିତଂ ଅମଲପଟଂ ପଟ୍ଟସୂତ୍ରଂ ତତଃ କିଂ
ଏକା ଭାର୍ଯା ତତଃ କିଂ ହଯକରିସୁଗଣୈରାଵୃତୋ ଵା ତତଃ କିମ୍ ।
ଭକ୍ତଂ ଭୁକ୍ତଂ ତତଃ କିଂ କଦଶନଂ ଅଥଵା ଵାସରାନ୍ତେ ତତଃ କିଂ
ଵ୍ଯକ୍ତଜ୍ଯୋତିର୍ନ ଵାନ୍ତର୍ମଥିତଭଵଭଯଂ ଵୈଭଵଂ ଵା ତତଃ କିମ୍ ॥ 3.98.1 ॥
ପାଣିଃ ପାତ୍ରଂ ପଵିତ୍ରଂ ଭ୍ରମଣପରିଗତଂ ଭୈକ୍ଷ୍ଯଂ ଅକ୍ଷଯ୍ଯଂ ଅନ୍ନଂ
ଵିସ୍ତୀର୍ଣଂ ଵସ୍ତ୍ରଂ ଆଶାଦଶକଂ ଅଚପଲଂ ତଲ୍ପଂ ଅସ୍ଵଲ୍ପଂ ଉର୍ଵୀମ୍ ।
ଯେଷାଂ ନିଃସଙ୍ଗତାଙ୍ଗୀକରଣପରିଣତସ୍ଵାନ୍ତସନ୍ତୋଷିଣସ୍ତେ
ଧନ୍ଯାଃ ସନ୍ନ୍ଯସ୍ତଦୈନ୍ଯଵ୍ଯତିକରନିକରାଃ କର୍ମ ନିର୍ମୂଲଯନ୍ତି ॥ 3.99 ॥
ତ୍ରୈଲୋକ୍ଯାଧିପତିତ୍ଵଂ ଏଵ ଵିରସଂ ଯସ୍ମିନ୍ମହାଶାସନେ
ତଲ୍ଲବ୍ଧ୍ଵାସନଵସ୍ତ୍ରମାନଘଟନେ ଭୋଗେ ରତିଂ ମା କୃଥାଃ ।
ଭୋଗଃ କୋଽପି ସ ଏକ ଏଵ ପରମୋ ନିତ୍ଯୋଦିତା ଜୃମ୍ଭନେ
ଯତ୍ସ୍ଵାଦାଦ୍ଵିରସା ଭଵନ୍ତି ଵିସଯାସ୍ତ୍ରୈଲୋକ୍ଯରାଜ୍ଯାଦଯଃ ॥ 3.99.1 ॥
ମାତର୍ମେଦିନି ତାତ ମାରୁତି ସଖେ ତେଜଃ ସୁବନ୍ଧୋ ଜଲ
ଭ୍ରାତର୍ଵ୍ଯୌମ୍​ଅ ନିବଦ୍ଧ ଏଷ ଭଵତାଂ ଅନ୍ତ୍ଯଃ ପ୍ରଣାମାଞ୍ଜଲିଃ ।
ଯୁଷ୍ମତ୍ସଙ୍ଗଵଶୋପଜାତସୁକୃତସ୍ଫାରସ୍ଫୁରନ୍ନିର୍ମଲଜ୍ଞାନାପାସ୍ତ
ସମସ୍ତମୋହମହିମା ଲୀନେ ପରବ୍ରହ୍ମଣି ॥ 3.100 ॥
ଶଯ୍ଯା ଶୈଲଶିଲାଗୃହଂ ଗିରିଗୁହା ଵସ୍ତ୍ରଂ ତରୁଣାଂ ତ୍ଵଚଃ
ସାରଙ୍ଗାଃ ସୁହୃଦୋ ନନୁ କ୍ଷିତିରୁହାଂ ଵୃତ୍ତିଃ ଫଲୈଃ କୌମ୍​ଅଲୈଃ ।
ଯେସାଂ ନିର୍ଝରଂ ଅମ୍ବୁପାନଂ ଉଚିତଂ ରତ୍ଯୈ ତୁ ଵିଦ୍ଯାଙ୍ଗନା
ମନ୍ଯେ ତେ ପରମେଶ୍ଵରାଃ ଶିରସି ଯରି ବଦ୍ଧୋ ନ ସେଵାଞ୍ଜଲିଃ ॥ 3.101 ॥
ଧୈର୍ଯଂ ଯସ୍ଯ ପିତା କ୍ଷମା ଚ ଜନନୀ ଶାନ୍ତିଶ୍ଚିରଂ ଗେହିନୀ
ସତ୍ଯଂ ମିତ୍ରଂ ଇଦଂ ଦଯା ଚ ଭଗିନୀ ଭ୍ରାତା ମନଃସଂଯମଃ ।
ଶଯ୍ଯା ଭୂମିତଲଂ ଦିଶୋଽପି ଵସନଂ ଜ୍ଞାନାମୃତଂ ଭୋଜନଂ
ହ୍ଯେତେ ଯସ୍ଯ କୁଟୁମ୍ବିନୋ ଵଦ ସଖେ କସ୍ମାଦ୍ଭଯଂ ଯୋଗିନଃ ॥ 3.102 ॥
ଅହୋ ଵା ହାରେ ଵା ବଲଵତି ରିପୌ ଵା ସୁହୃଦି ଵା
ମଣୌ ଵା ଲୋଷ୍ଠେ ଵା କୁସୁମଶଯନେ ଵା ଦୃଷଦି ଵା ।
ତୃଣେ ଵା ସ୍ତ୍ରୈଣେ ଵା ମମ ସମଦୃଶୋ ଯାନ୍ତି ଦିଵସାଃ
କ୍ଵଚିତ୍ପୁଣ୍ଯାରଣ୍ଯେ ଶିଵ ଶିଵ ଶିଵେତି ପ୍ରଲପତଃ ॥ 3.103 ॥
Roman (IAST) Transliteration
cūḍottaṃsitacandracārukalikācañcacchikhābhāsvaro
līlādagdhavilolakāmaśalabhaḥ śreyodaśāgre sphuran |
antaḥsphūrjad​apāramohatimiraprāgbhāraṃ uccāṭayan
śvetaḥsadmani yogināṃ vijayate jñānapradīpo haraḥ || 3.1 ||
bhrāntaṃ deśaṃ anekadurgaviṣamaṃ prāptaṃ na kiñcitphalaṃ
tyaktvā jātikulābhimānaṃ ucitaṃ sevā kṛtā niṣphalā |
bhuktaṃ mānavivarjitaṃ paragṛheṣvāśaṅkayā kākavat
tṛṣṇe jṛmbhasi pāpakarmapiśune nādyāpi santuṣyasi || 3.2 ||
utkhātaṃ nidhiśaṅkayā kṣititalaṃ dhmātā girerdhātavo
nistīrṇaḥ saritāṃ patirnṛpatayo yatnena santoṣitāḥ |
mantrārādhanatatpareṇa manasā nītāḥ śmaśāne niśāḥ
prāptaḥ kāṇavarāṭako'pi na mayā tṛṣṇe sakāmā bhava || 3.3 ||
khalālāpāḥ sauḍhāḥ kathaṃ api tad​ārādhanaparairnigṛhyāntar
bāṣpaṃ hasitaṃ api śūnyena manasā |
kṛto vittastambhapratihatadhiyāṃ añjalirapi
tvaṃ āśe moghāśe kima aparaṃ ato nartayasi mām || 3.4 ||
amīṣāṃ prāṇānāṃ tulitavisinīpatrapayasāṃ
kṛte kiṃ nāsmābhirvigalitavivekairvyavasitam |
yad​āḍhyānāṃ agre draviṇamadaniḥsañjñamanasāṃ
kṛtaṃ māvavrīḍairnijaguṇakathāpātakaṃ api || 3.5 ||
kṣāntaṃ na kṣamayā gṛhocitasukhaṃ tyaktaṃ na santoṣataḥ
soḍho duḥsahaśītatāpapavanakleśo na taptaṃ tapaḥ |
dhyātaṃ vittaṃ aharniśaṃ nityamitaprāṇairna śambhoḥ padaṃ
tattatkarma kṛtaṃ yadeva munibhistaistaiḥ phalairvañcitāḥ || 3.6 ||
bhogā na bhuktā vayaṃ eva bhuktās
tapo na taptaṃ vayaṃ eva taptāḥ |
kālo na yāto vayaṃ eva yātāstṛṣṇā
na jīrṇā vayaṃ eva jīrṇāḥ || 3.7 ||
balibhirmukhaṃ ākrāntaṃ palitenāṅkitaṃ śiraḥ |
gātrāṇi śithilāyante tṛṣṇaikā taruṇāyate || 3.8 ||
vivekavyākośe vidadhati same śāmyati tṛṣā
pariṣvaṅge tuṅge prasaratitarāṃ sā pariṇatā |
jarājīrṇaiśvaryagrasanagahanākṣepakṛpaṇastṛṣāpātraṃ
yasyāṃ bhavati marutāṃ apyadhipatiḥ || 3.8.1 ||
nivṛttā bhogecchā puruṣabahumāno'pi galitaḥ
samānāḥ svaryātāḥ sapadi suhṛdo jīvitasamāḥ |
śanairyaṣṭyutthānaṃ ghanatimiraruddhe ca nayane
aho mūḍhaḥ kāyastadapi maraṇāpāyacakitaḥ || 3.9 ||
āśā nāma nadī manorathajalā tṛṣṇātaraṅgākulā
rāgagrāhavatī vitarkavihagā dhairyadrumadhvaṃsinī |
mohāvartasudustarātigahanā prottuṅgacintātaṭī
tasyāḥ paragatā viśuddhaṃ alaso nandanti yogīśvarāḥ || 3.10 ||
na saṃsārotpannaṃ caritaṃ anupaśyāmi kuśalaṃ
vipākaḥ puṇyānāṃ janayati bhayaṃ me vimṛśataḥ |
mahadbhiḥ puṇyaughaiściraparigṛhītāśca viṣayā
mahānto jāyante vyasanaṃ iva dātuṃ viṣayiṇām || 3.11 ||
avaśyaṃ yātāraścirataraṃ uṣitvāpi viṣayā
viyoge ko bhedastyajati na jano yatsvayaṃ amūn |
vrajantaḥ svātantryādatulaparitāpāya manasaḥ
svayaṃ tyaktā hyete śamasukhaṃ anantaṃ vidadhati || 3.12 ||
brahmajñānavivekanirmaladhiyaḥ kurvantyaho duṣkaraṃ
yanmuñcantyupabhogabhāñjyapi dhanānyekāntato niḥspṛhāḥ |
samprātānna purā na samprati na ca prāptau dṛḍhapratyayān
vāñchāmātraparigrahānapi paraṃ tyaktuṃ na śaktā vayam || 3.13 ||
dhanyānāṃ girikandareṣu vasatāṃ jyotiḥ paraṃ dhyāyatāmānandāśru
jalaṃ pibanti śakunā niḥśaṅkaṃ aṅkeśayāḥ |
asmākaṃ tu manorathoparacitaprāsādavāpītaṭakrīḍā
kānanakelikautukajuṣāṃ āyuḥ paraṃ kṣīyate || 3.14 ||
bhikṣāśataṃ tadapi nīrasaṃ ekabāraṃ
śayyā ca bhūḥ parijano nijadehamātram |
vastraṃ viśīrṇaśatakhaṇḍamayī ca kanthā
hā hā tathāpi viṣayā na parityajanti || 3.15 ||
stanau māṃsagranthī kanakakalaśāvityupamitī
mukhaṃ śleṣmāgāraṃ tadapi ca śaśāṅkena tulitam |
sravanmūtraklinnaṃ karivaraśiraspardhi jaghanaṃ
muhurnindyaṃ rūpaṃ kavijanaviśeṣairgurukṛtam || 3.16 ||
eko rāgiṣu rājate priyatamādehārdhahārī haro
nīrāgeṣu jano vimuktalalanāsaṅgo na yasmātparaḥ |
durvārasmarabāṇapannagaviṣavyābiddhamugdho janaḥ
śeṣaḥ kāmaviḍambitānna viṣayānbhoktuṃ na moktuṃ kṣamaḥ || 3.17 ||
ajānandāhātmyaṃ patatu śalabhastīvradahane
sa mīno'pyajñānādbaḍiśayutaṃ aśnātu piśitam |
vijānanto'pyete vayaṃ iha viyajjālajaṭilān
na muñcāmaḥ kānāṃ ahaha gahano mohamahimā || 3.18 ||
tṛṣā śuṣyatyāsye pibati salilaṃ śītamadhuraṃ
kṣudhārtaḥ śālyannaṃ kavalayati māṃsādikalitam |
pradīpte kāmāgnau sudṛḍhataraṃ āliṅgati vadhūṃ
pratīkāraṃ vyādhaḥ sukhaṃ iti viparyasyati janaḥ || 3.19 ||
tuṅgaṃ veśma sutāḥ satāṃ abhimatāḥ saṅkhyātigāḥ sampadaḥ
kalyāṇī dayitā vayaśca navaṃ ityajñānamūḍho janaḥ |
matvā viśvaṃ anaśvaraṃ niviśate saṃsārakārāgṛhe
sandṛśya kṣaṇabhaṅguraṃ tadakhilaṃ dhanyastu sannyasyati || 3.20 ||
dīnā dīnamukhaiḥ sadaiva śiśukairākṛṣṭajīrṇāmbarā
krośadbhiḥ kṣudhitairnirannavidhurā dṛśyā na cedgehinī |
yācñābhaṅgabhayena gadgadagalatruṭyadvilīnākṣaraṃ
ko dehīti vadetsvadagdhajaṭharasyārthe manasvī pumān || 3.21 ||
abhimatamahāmānagranthiprabhedapaṭīyasī
gurutaraguṇagrāmābhojasphuṭojjvalacandrikā |
vipulavilallajjāvallīvitānakuṭhārikā
jaṭharapiṭharī duspureyaṃ karoti viḍambanam || 3.22 ||
puṇye grāme vane vā mahati sitapaṭacchannapālī kapāliṃ
hyādāya nyāyagarbhadvijahutahutabhugdhūmadhūmropakaṇṭhe |
dvāraṃ dvāraṃ praviṣṭo varaṃ udaradarīpūraṇāya kṣudhārto
mānī prāṇaiḥ sanātho na punaranudinaṃ tulyakulyesu dīnaḥ || 3.23 ||
gaṅgātaraṅgakaṇaśīkaraśītalāni
vidyādharādhyuṣitacāruśilātalāni |
sthānāni kiṃ himavataḥ pralayaṃ gatāni
yatsāvamānaparapiṇḍaratā manuṣyāḥ || 3.24 ||
kiṃ kandāḥ kandarebhyaḥ pralayaṃ upagatā nirjharā vā giribhyaḥ
pradhvastā vā tarubhyaḥ sarasagalabhṛto valkalinyaśca śākhāḥ |
vīkṣyante yanmukhāni prasabhaṃ apagatapraśrayāṇāṃ khalānāṃ
duḥkhāptasvalpavittasmayapavanavaśānartitabhrūlatāni || 3.25 ||
puṇyairmūlaphalaistathā praṇayinīṃ vṛttiṃ kuruṣvādhunā
bhūśayyāṃ navapallavairakṛpaṇairuttiṣṭha yāvo vanam |
kṣudrāṇāṃ avivekamūḍhamanasāṃ yatreśvarāṇāṃ sadā
vittavyādhivikāravihvalagirāṃ nāmāpi na śrūyate || 3.26 ||
phalaṃ svecchālabhyaṃ prativanaṃ akhedaṃ kṣitiruhāṃ
payaḥ sthāne sthāne śiśiramadhuraṃ puṇyasaritām |
mṛdusparśā śayyā sulalitalatāpallavamayī
sahante santāpaṃ tadapi dhanināṃ dvāri kṛpaṇāḥ || 3.27 ||
ye vartante dhanapatipuraḥ prārthanāduḥkhabhājo
ye cālpatvaṃ dadhati viṣayākṣepaparyāptabuddheḥ |
teṣāṃ antaḥsphuritahasitaṃ vāsarāṇi smareyaṃ
dhyānacchede śikharikuharagrāvaśayyāniṣaṇṇaḥ || 3.28 ||
ye santoṣanirantarapramuditasteṣāṃ na bhinnā mudo
ye tvanye dhanalubdhasaṅkaladhiyastesāṃ na tṛṣṇāhatā |
itthaṃ kasya kṛte kutaḥ sa vidhinā kīdṛkpadaṃ sampadāṃ
svātmanyeva samāptahemamahimā merurna me rocate || 3.29 ||
bhikṣāhāraṃ adainyaṃ apratisukhaṃ bhīticchidaṃ sarvato
durmātsaryamadābhimānamathanaṃ duḥkhaughavidhvaṃsanam |
sarvatrānvahaṃ aprayatnasulabhaṃ sādhupriyaṃ pāvanaṃ
śambhoḥ satraṃ avāyaṃ akṣayanidhiṃ śaṃsanti yogīśvarāḥ || 3.30 ||
bhoge rogabhayaṃ kule cyutibhayaṃ vitte nṛpālādbhayaṃ
māne dainyabhayaṃ bale ripubhayaṃ rūpe jarāyā bhayam |
śāstre vādibhayaṃ guṇe khalabhayaṃ kāye kṛtāntādbhayaṃ
sarvaṃ vastu bhayānvitaṃ bhuvi nṛṇāṃ vairāgyamevābhayam || 3.31 ||
ākrāntaṃ maraṇena janma jarasā cātyujjvalaṃ yauvanaṃ
santoṣo dhanalipsayā śamasukhaṃ prauḍhāṅganāvibhramaiḥ |
lokairmatsaribhirguṇā vanabhuvo vyālairnṛpā durjanair
asthairyeṇa vibhūtayo'pyapahatā grastaṃ na kiṃ kena vā || 3.32 ||
ādhivyādhiśatairjanasya vividhairārogyaṃ unmūlyate
lakṣmīryatra patanti tatra vivṛtadvārā iva vyāpadaḥ |
jātaṃ jātaṃ avaśyaṃ āśu vivaśaṃ mṛtyuḥ karotyātmasāt
tatkiṃ tena niraṅkuśena vidhinā yannirmitaṃ susthiram || 3.33 ||
bhogāstuṅgataraṅgabhaṅgataralāḥ prāṇāḥ kṣaṇadhvaṃsinaḥ
stokānyeva dināni yauvanasukhaṃ sphūrtiḥ priyāsu sthitā |
tatsaṃsāraṃ asāraṃ eva nikhilaṃ buddhvā budhā bodhakā
lokānugrahapeśalena manasā yatnaḥ samādhīyatām || 3.34 ||
bhogā meghavitānamadhyavilasatsaudāminīcañcalā
āyurvāyuvighaṭṭitābjapaṭalīlīnāmbuvadbhaṅguram |
līlā yauvanalālasāstanubhṛtāṃ ityākalayya drutaṃ
yoge dhairyasamādhisiddhisulabhe buddhiṃ vidadhvaṃ budhāḥ || 3.35 ||
āyuḥ kallolalolaṃ katipayadivasasthāyinī yauvanaśrīḥ
arthāḥ saṅkalpakalpā ghanasamayataḍidvibhramā bhogapūgāḥ |
kaṇṭhāśleṣopagūḍhaṃ tadapi ca na ciraṃ yatpriyābhiḥ praṇītaṃ
brahmaṇyāsaktacittā bhavata bhavabhayāmbhodhipāraṃ tarītum || 3.36 ||
kṛcchreṇāmedhyamadhye niyamitatanubhiḥ sthīyate garbhavāse
kāntāviśleṣaduḥkhavyatikaraviṣamo yauvane copabhogaḥ |
vāmākṣīṇāṃ avajñāvihasitavasatirvṛddhabhāvo'nyasādhuḥ
saṃsāre re manuṣyā vadata yadi sukhaṃ svalpaṃ apyasti kiñcit || 3.37 ||
vyāghrīva tiṣṭhati jarā paritarjayantī
rogāśca śatrava iva praharanti deham |
āyuḥ parisravanti bhinnaghaṭādivāmbho
lokastathāpyahitaṃ ācaratīti citram || 3.38 ||
bhogā bhaṅguravṛttayo bahuvidhāstaireva cāyaṃ bhavastat
kasyeha kṛte paribhramata re lokāḥ kṛtaṃ ceṣṭataiḥ |
āśāpāśaśatāpaśāntiviśadaṃ cetaḥsamādhīyatāṃ
kāmotpattivaśātsvadhāmani yadi śraddeyaṃ asmadvacaḥ || 3.39 ||
sakhe dhanyāḥ kecittruṭitabhavabandhavyatikarā
vanānte cittāntarviṣaṃ aviṣayāśītviṣagatāḥ |
śaraccandrajyotsnādhavalagaganābhogasubhagāṃ
nayante ye rātriṃ sukṛtacayacintaikaśaraṇāḥ || 3.39.1 ||
brahmendrādimarudgaṇāṃstṛṇakaṇānyatra sthito manyate
yatsvādādvirasā bhavanti vibhavāstrailokyarājyādayaḥ |
bhogaḥ ko'pi sa eva eka paramo nityodito jṛmbhate
bhoḥ sādho kṣaṇabhaṅgure taditare bhoge ratiṃ mā kṛthāḥ || 3.40 ||
sā ramyā nagarī mahānsa nṛpatiḥ sāmantacakraṃ ca tat
pārśve tasya ca sā vidagdhapariṣattāścandrabimbānanāḥ |
udvṛttaḥ sa rājaputranivahaste vandinastāḥ kathāḥ
sarvaṃ yasya vaśādagātsmṛtipathaṃ kālāya tasmai namaḥ || 3.41 ||
yatrānekaḥ kvacidapi gṛhe tatra tiṣṭhatyathaiko
yatrāpyekastadanu bahavastatra naiko'pi cānte |
itthaṃ neyau rajanidivasau lolayandvāvivākṣau
kālaḥ kalyo bhuvanaphalake krīḍati prāṇiśāraiḥ || 3.42 ||
ādityasya gatāgatairaharahaḥ saṅkṣīyate jīvitaṃ
vyāpārairbahukāryabhāragurubhiḥ kālo'pi na jñāyate |
dṛṣṭvā janmajarāvipattimaraṇaṃ trāsaśca notpadyate
pītvā mohamayīṃ pramādamadirāṃ unmattabhūtaṃ jagat || 3.43 ||
rātriḥ saiva punaḥ sa eva divaso matvā mudhā jantavo
dhāvantyudyaminastathaiva nibhṛtaprārabdhatattatkriyāḥ |
vyāpāraiḥ punar​uktabhūtaviṣayairitthaṃ vidhenāmunā
saṃsāreṇa kadarthitā vayaṃ aho mohānna lajjāmahe || 3.44 ||
na dhyānaṃ padaṃ īśvarasya vidhivatsaṃsāravicchittaye
svargadvārakapāṭapāṭanapaṭurdharmo'pi nopārjitaḥ |
nārīpīnapayodharoruyugalaṃ svapne'pi nāliṅgitaṃ
mātuḥ kevalaṃ eva yauvanavanacchede kuṭhārā vayam || 3.45 ||
nābhyastā prativādivṛndadamanī vidyā vinītocitā
khaḍgāgraiḥ karikumbhapīṭhadalanairnākaṃ na nītaṃ yaśaḥ |
kāntākaum​alapallavādhararasaḥ pīto na candrodaye
tāruṇyaṃ gataṃ eva niṣphalaṃ aho śūnyālaye dīpavat || 3.46 ||
vidyā nādhigatā kalaṅkarahitā vittaṃ ca nopārjitaṃ
śuśrūṣāpi samāhitena manasā pitrorna sampāditā |
ālolāyatalocanāḥ priyatamāḥ svapne'pi nāliṅgitāḥ
kālo'yaṃ parapiṇḍalolupatayā kākairiva preryate || 3.47 ||
vayaṃ yebhyo jātāściraparigatā eva khalu te
samaṃ yaiḥ saṃvṛddhāḥ smṛtiviṣayatāṃ te'pi gamitāḥ |
idānīṃ ete smaḥ pratidivasaṃ āsannapatanā
gatāstulyāvasthāṃ sikatilanadītīratarubhiḥ || 3.48 ||
āyurvarṣaśataṃ nṛṇāṃ parimitaṃ rātrau tad​ardhaṃ gataṃ
tasyārdhasya parasya cārdhaṃ aparaṃ bālatvavṛddhatvayoḥ |
śeṣaṃ vyādhiviyogaduḥkhasahitaṃ sevādibhirnīyate
jīve vāritaraṅgacañcalatare saukhyaṃ kutaḥ prāṇinām || 3.49 ||
kṣaṇaṃ bālo bhūtvā kṣaṇaṃ api yuvā kāmarasikaḥ
kṣaṇaṃ vittairhīnaḥ kṣaṇaṃ api ca sampūrṇavibhavaḥ |
jarājīrṇairaṅgairnaṭa iva balīmaṇḍitatanūr
naraḥ saṃsārānte viśati yamadhānīyavanikām || 3.50 ||
tvaṃ rājā vayaṃ apyupāsitaguruprajñābhimānonnatāḥ
khyātastvaṃ vibhavairyaśāṃsi kavayo dikṣu pratanvanti naḥ |
itthaṃ mānadhanātidūraṃ ubhayorapyāvayorantaraṃ
yadyasmāsu parāṅmukho'si vayaṃ apyekāntato niḥspṛhā || 3.51 ||
arthānāṃ īśiṣe tvaṃ vayaṃ api ca girāṃ īśmahe yāvadarthaṃ
śūrastvaṃ vādidarpavyupaśamanavidhāvakṣayaṃ pāṭavaṃ naḥ |
sevante tvāṃ dhanāḍhyā matimalahataye māṃ api śrotukāmāḥ |
mayyapyāsthā na te cettvayi mama nitarāṃ eva rājannanāsthā || 3.52 ||
vayaṃ iha parituṣṭā valkalaistvaṃ dukūlaiḥ
sama iha paritoṣo nirviśeṣo viśeṣaḥ |
sa tu bhavatu daridro yasya tṛṣṇā viśālā
manasi ca parituṣṭe ko'rthavānko daridraḥ || 3.53 ||
phalaṃ alaṃ aśanāya svādu pānāya toyaṃ
kṣitirapi śayanārthaṃ vāsase valkalaṃ ca |
navadhanamadhupānabhrāntasarvendriyāṇāṃ
avinayaṃ anumantuṃ notsahe durjanānām || 3.54 ||
aśnīmahi vayaṃ bhikṣāṃ āśāvāso vasīmahi |
śayīmahi mahīpṛṣṭhe kurvīmahi kiṃ īśvaraiḥ || 3.55 ||
na naṭā nā viṭā na gāyakā na ca sabhyetaravādacuñcavaḥ |
nṛpaṃ īkṣituṃ atra ke vayaṃ stanabhārānamitā na yoṣitaḥ || 3.56 ||
vipulahṛdayairīśairetajjagajjanitaṃ purā
vidhṛtaṃ aparairdattaṃ cānyairvijitya tṛṇaṃ yathā |
iha hi bhuvanānyanyairdhīrāścaturdaśa bhuñjate
katipayapurasvāmye puṃsāṃ ka eṣa madajvaraḥ || 3.57 ||
abhuktāyāṃ yasyāṃ kṣaṇaṃ api na yātaṃ nṛpaśatair
bhuvastasyā lābhe ka iva bahumānaḥ kṣitibhṛtām |
tad​aṃśasyāpyaṃśe tad​avayaleśe'pi patayo
viṣāde kartavye vidadhati jaḍāḥ pratyuta mudam || 3.58 ||
mṛtpiṇḍo jalarekhayā valayitaḥ sarvo'pyayaṃ nanvaṇuḥ
svāṃśīkṛtya sa eva saṅgaraśatai rājñāṃ gaṇā bhuñjate |
ye dadyurdadato'thavā kiṃ aparaṃ kṣudrā daridraṃ bhṛśaṃ
dhigdhiktānpuruṣādhamāndhanakaṇānvāñchanti tebhyo'pi ye || 3.59 ||
sa jātaḥ ko'pyāsīnmadanaripuṇā mūrdhni dhavalaṃ
kapālaṃ yasyoccairvinihitaṃ alaṅkāravidhaye |
nṛbhiḥ prāṇatrāṇapravaṇamatibhiḥ kaiścidadhunā
namadbhiḥ kaḥ puṃsāṃ ayaṃ atuladarpajvarabharaḥ || 3.60 ||
pareṣāṃ cetāṃsi pratidivasaṃ ārādhya bahudhā
prasādaṃ kiṃ netuṃ viśasi hṛdaya kleśakalitam |
prasanne tvayyantaḥsavayamuditacintāmaṇigaṇo
viviktaḥ saṅkalpaḥ kiṃ abhilaṣitaṃ puṣyati na te || 3.61 ||
satyāṃ eva trilokīsariti haraśiraścumbinīvacchaṭāyāṃ
sadvṛttiṃ kalpayantyāṃ baṭaviṭapabhavairvalkalaiḥ satphalaiśca |
ko'yaṃ vidvānvipattijvarajanitarujātīvaduḥkhāsikānāṃ
vaktraṃ vīkṣeta duḥsthe yadi hi na vibhṛyātsve kuṭumbe'nukampām || 3.61.1 ||
paribhramasi kiṃ mudhā kvacana citta viśrāmyatāṃ
svayaṃ bhavati yadyathā bhavati tattathā nānyathā |
atītaṃ ananusmarannapi ca bhāvyasaṅkalpayannatarkita
samāgamānubhavāmi bhoganāham || 3.62 ||
etasmādviramendriyārthagahanādāyāsakādāśrayaśreyo
mārgaṃ aśeṣaduḥkhaśamanavyāpāradakṣaṃ kṣaṇāt |
svātmībhāvaṃ upaihi santyaja nijāṃ kallolalolaṃ gatiṃ
mā bhūyo bhaja bhaṅgurāṃ bhavaratiṃ cetaḥ prasīdādhunā || 3.63 ||
mohaṃ mārjaya tāṃ upārjaya ratiṃ candrārdhacūḍāmaṇau
cetaḥ svargataraṅgiṇītaṭabhuvāṃ āsaṅgaṃ aṅgīkuru |
ko vā vīciṣu budbudeṣu ca taḍillekhāsu ca śrīṣu ca
jvālāgreṣu ca pannageṣu saridvegeṣu ca capratyayaḥ || 3.64 ||
cetaścintaya mā ramāṃ sakṛdimāṃ asthāyinīṃ āsthayā
bhūpālabhrukuṭīkuṭīviharaṇavyāpārapaṇyāṅganām |
kanthākañcukinaḥ praviśya bhavanadvārāṇi vārāṇasīrathyā
paṅktiṣu pāṇipātrapatitāṃ bhikṣāṃ apekṣāmahe || 3.65 ||
agre gītaṃ sarasakavayaḥ pārśvayordākṣiṇātyāḥ
paścāllīlāvalayaraṇitaṃ cāmaragrāhiṇīnām |
yadyastyevaṃ kuru bhavarasāsvādane lampaṭatvaṃ
no ceccetaḥ praviśa sahasā nirvikalpe samādhau || 3.66 ||
prāptāḥ śriyaḥ sakalakāmadudhāstataḥ kiṃ
nyastaṃ padaṃ śirasi vidviṣatāṃ tataḥ kim |
sampāditāḥ praṇayino vibhavaistataḥ kiṃ
kalpaṃ sthitāstanubhṛtāṃ tanavastataḥ kim || 3.67 ||
bhaktirbhave maraṇajanmabhayaṃ hṛdisthaṃ
sneho na bandhuṣu na manmathajā vikārāḥ |
saṃsarja doṣarahitā vijayā vanāntā
vairāgyaṃ asti kiṃ itaḥ paramarthanīyam || 3.68 ||
tasmādanantaṃ ajaraṃ paramaṃ vikāsi
tadbrahma cintaya kiṃ ebhirasadvikalpaiḥ |
yasyānuṣaṅgiṇa ime bhuvanādhipatyabhogādayaḥ
kṛpaṇalokamatā bhavanti || 3.69 ||
pātālaṃ āviśasi yāsi nabho vilaṅghya
diṅmaṇḍalaṃ bhramasi mānasa cāpalena |
bhrāntyāpi jātu vimalaṃ kathaṃ ātmanīnaṃ
na brahma saṃsarasi nirvṛtiṃ eṣi yena || 3.70 ||
kiṃ vedaiḥ smṛtibhiḥ purāṇapaṭhanaiḥ śāstrairmahāvistaraiḥ
svargagrāmakuṭīnivāsaphaladaiḥ karmakriyāvibhramaiḥ |
muktvaikaṃ bhavaduḥkhabhāraracanāvidhvaṃsakālānalaṃ
svātmānandapadapraveśakalanaṃ śesairvāṇigvṛttibhiḥ || 3.71 ||
nāyaṃ te samayo rahasyaṃ adhunā nidrāti nātho yadi
sthitvā drakṣyati kupyati prabhuriti dvāreṣu yeṣāṃ vacaḥ |
cetastānapahāya yāhi bhavanaṃ devasya viśveśitur
nirdauvārikanirdayokty​aparuṣaṃ niḥsaum​aśarmapradam || 3.71.1 ||
yato meruḥ śrīmānnipatati yugāntāgnivalitaḥ
samudrāḥ śuṣyanti pracuramakaragrāhanilayāḥ |
dharā gacchatyantaṃ dharaṇidharapādairapi dhṛtā
śarīre kā vārtā karikalabhakarṇāgracapale || 3.72 ||
gātraṃ saṅkucitaṃ gatirvigalitā bhraṣṭā ca dantāvalir
dṛṣṭirnakṣyati vardhate badhiratā vaktraṃ ca lālāyate |
vākyaṃ nādriyate ca bāndhavajano bhāryā na śuśrūṣate
hā kaṣṭaṃ puruṣasya jīrṇavayasaḥ putro'pyamitrāyate || 3.73 ||
varṇaṃ sitaṃ śirasi vīkṣya śiroruhāṇāṃ
sthānaṃ jarāparibhavasya tadā pumāṃsam |
āropitāṃsthiśatakaṃ parihṛtya yānti
caṇḍālakūpaṃ iva dūrataraṃ taruṇyaḥ || 3.74 ||
yāvatsvasthaṃ idaṃ śarīraṃ arujaṃ yāvacca dūre jarā
yāvaccendriyaśaktirapratihatā yāvatkṣayo nāyuṣaḥ |
ātmaśreyasi tāvadeva viduṣā kāryaḥ prayatno mahān
sandīpte bhavane tu kūpakhananaṃ pratyudyamaḥ kīdṛśaḥ || 3.75 ||
tapasyantaḥ santaḥ kiṃ adhinivasāmaḥ suranadīṃ
guṇodārāndārānuta paricarāmaḥ savinayam |
pibāmaḥ śāstraughānutavividhakāvyāmṛtarasān
na vidmaḥ kiṃ kurmaḥ katipayanimeṣāyuṣi jane || 3.76 ||
durārādhyāścāmī turagacalacittāḥ kṣitibhujo
vayaṃ tu sthūlecchāḥ sumahati phale baddhamanasaḥ |
jarā dehaṃ mṛtyurharati dayitaṃ jīvitaṃ idaṃ
sakhe nānyacchreyo jagati viduṣe'nyatra tapasaḥ || 3.77 ||
māne mlāyini khaṇḍite ca vasuni vyarthe prayāte'rthini
kṣīṇe bandhujane gate parijane naṣṭe śanairyauvane |
yuktaṃ kevalaṃ etadeva sudhiyāṃ yajjahnukanyāpayaḥpūtāgrāva
girīndrakandarataṭīkuñje nivāsaḥ kvacit || 3.78 ||
ramyāścandramarīcayastṛṇavatī ramyā vanāntasthalī
ramyaṃ sādhusamāgamāgatasukhaṃ kāvyeṣu ramyāḥ kathāḥ |
kopopāhitabāṣpabindutaralaṃ ramyaṃ priyāyā mukhaṃ
sarvaṃ ramyaṃ anityatāṃ upagate citte na kiñcitpunaḥ || 3.79 ||
ramyaṃ harmyatalaṃ na kiṃ vasataye śravyaṃ na geyādikaṃ
kiṃ vā prāṇasamāsamāgamasukhaṃ naivādhikaprītaye |
kintu bhrāntapataṅgakṣapavanavyāloladīpāṅkuracchāyā
cañcalaṃ ākalayya sakalaṃ santo vanāntaṃ gatāḥ || 3.80 ||
ā saṃsārāttribhuvanaṃ idaṃ cinvatāṃ tāttādṛṅnaivāsmākaṃ
nayanapadavīṃ śrotramārgaṃ gato vā |
yo'yaṃ dhatte viṣayakariṇo gāḍhagūḍhābhimānakṣīvasyāntaḥ
karaṇakariṇaḥ saṃyamālānalīlām || 3.81 ||
yadetatsvacchandaṃ viharaṇaṃ akārpaṇyaṃ aśanaṃ
sahāryaiḥ saṃvāsaḥ śrutaṃ upaśamaikavrataphalam |
mano mandaspandaṃ bahirapi cirasyāpi vimṛśanna
jāne kasyaiṣā pariṇatirudārasya tapasaḥ || 3.82 ||
jīrṇā eva manorathāśca hṛdaye yātaṃ ca tadyauvanaṃ
hantāṅgeṣu guṇāśbandhyaphalatāṃ yātā guṇajñairvinā |
kiṃ yuktaṃ sahasābhyupaiti balavānkālaḥ kṛtānto'kṣamī
hā jñātaṃ madanāntakāṅghriyugalaṃ muktvāsti nānyo gatiḥ || 3.83 ||
maheśvare vā jagatāṃ adhīśvare
janārdane vā jagad​antarātmani |
na vastubhedapratipattirasti me
tathāpi bhaktistaruṇenduśekhare || 3.84 ||
sphuratsphārajyotsnādhavalitatale kvāpi puline
sukhāsīnāḥ śāntadhvantisu rajanīṣu dyusaritaḥ |
bhavābhogodvignāḥ śiva śiva śivetyuccavacasaḥ
kadā yāsyāmo'targatabahulabāṣpākuladaśām || 3.85 ||
mahādevo devaḥ saridapi ca saiṣā surasaridguhā
evāgāraṃ vasanaṃ api tā eva haritaḥ |
suhṛdā kālo'yaṃ vrataṃ idaṃ adainyavrataṃ idaṃ
kiyadvā vakṣyāmo vaṭaviṭapa evāstu dayitā || 3.85.1 ||
vitīrṇe sarvasve taruṇakaruṇāpūrṇahṛdayāḥ
smarantaḥ saṃsāre viguṇapariṇāmāṃ vidhigatim |
vayaṃ puṇyāraṇye pariṇataśaraccandrakiraṇās
triyāmā nesyāmo haracaraṇacintaikaśaraṇāḥ || 3.86 ||
kadā vārāṇasyāṃ amarataṭinīrodhasi vasan
vasānaḥ kaupīnaṃ śirasi nidadhāno'ñjalipuṭam |
aye gaurīnātha tripurahara śambho trinayana
prasīdetyākrośannimiṣaṃ iva neṣyāmi divasān || 3.87 ||
udyāneṣu vicitrabhojanavidhistīvrātitīvraṃ tapaḥ
kaupīnāvaraṇaṃ suvastraṃ amitaṃ bhikṣāṭanaṃ maṇḍanam |
āsannaṃ maraṇaṃ ca maṅgalasamaṃ yasyāṃ samutpadyate
tāṃ kāśīṃ parihṛtya hanta vibudhairanyatra kiṃ sthīyate || 3.87.1 ||
snātvā gāṅgaiḥ payobhiḥ śucikusumaphalairarcayitvā vibho tvā
dhyeye dhyānaṃ niveśya kṣitidharakuharagrāvaparyaṅkamūle |
ātmārāmaḥ phalāśī guruvacanaratastvatprasādātsmarāre
duḥkhaṃ mokṣye kadāhaṃ samakaracaraṇe puṃsi sevāsamuttham || 3.88 ||
ekākī niḥspṛhaḥ śāntaḥ pāṇipātro digambaraḥ |
kadā śambho bhaviṣyāmi karmanirmūlanakṣamaḥ || 3.89 ||
pāṇiṃ pātrayatāṃ nisargaśucinā bhaikṣeṇa santuṣyatāṃ
yatra kvāpi niṣīdatāṃ bahutṛṇaṃ viśvaṃ muhuḥ paśyatām |
atyāge'pi tanorakhaṇḍaparamānandāvabodhaspṛśā
madhvā ko'pi śivaprasādasulabhaḥ sampatsyate yoginām || 3.90 ||
kaupīnaṃ śatakhaṇḍajarjarataraṃ kanthā punastādṛśī
naiścintyaṃ nirapekṣabhaikṣyaṃ aśanaṃ nidrā śmaśāne vane |
svātantryeṇa niraṅkuśaṃ viharaṇaṃ svāntaṃ praśāntaṃ sadā
sthairyaṃ yogamahotsave'pi ca yadi trailokyarājyena kim || 3.91 ||
brahmāṇḍaṃ maṇḍalīmātraṃ kiṃ lobhāya manasvinaḥ |
śapharīsphurtenābdhiḥ kṣubdho na khalu jāyate || 3.92 ||
mātarlakṣmi bhajasva kañcidaparaṃ matkāṅkṣiṇī mā sma bhūr
bhogeṣu spṛhayālavastava vaśe kā niḥspṛhāṇāṃ asi |
sadyaḥ syūtapalāśapatrapuṭikāpātraiḥ pavitrīkṛtair
bhikṣāvastubhireva samprati vayaṃ vṛttiṃ samīhāmahe || 3.93 ||
mahāśayyā pṛthvī vipulaṃ upadhānaṃ bhujalatāṃ
vitānaṃ cākāśaṃ vyajanaṃ anukūlo'yaṃ anilaḥ |
śaraccandro dīpo virativanitāsaṅgamuditaḥ
sukhī śāntaḥ śete muniratanubhūtirnṛpa iva || 3.94 ||
bhikṣāsī janamadhyasaṅgarahitaḥ svāyattaceṣṭaḥ sadā
hānādānaviraktamārganirataḥ kaścittapasvī sthitaḥ |
rathyākīrṇaviśīrṇajīrṇavasanaḥ samprāptakanthāsano
nirmāno nirahaṅkṛtiḥ śamasukhābhogaikabaddhaspṛhaḥ || 3.95 ||
caṇḍālaḥ kiṃ ayaṃ dvijātirathavā śūdro'tha kiṃ tāpasaḥ
kiṃ vā tattvavivekapeśalamatiryogīśvaraḥ ko'pi kim |
ityutpannavikalpajalpamukharairābhāṣyamāṇā janair
na kruddhāḥ pathi naiva tuṣṭamanaso yānti svayaṃ yoginaḥ || 3.96 ||
hiṃsāśūnyaṃ ayatnalabhyaṃ aśanaṃ dhātrā marutkalpitaṃ
vyālānaṃ paśavastṛṇāṅkurabhujastuṣṭāḥ sthalīśāyinaḥ |
saṃsārārṇavalaṅghanakṣamadhiyāṃ vṛttiḥ kṛtā sā nṛṇāṃ
tāṃ anveṣayatāṃ prayānti satataṃ sarvaṃ samāptiṃ guṇāḥ || 3.97 ||
gaṅgātīre himagiriśilābaddhapadmāsanasya
brahmadhyānābhyasanavidhinā yoganidrāṃ gatasya |
kiṃ tairbhāvyaṃ mama sudivasairyatra te nirviśaṅkāḥ
kaṇḍūyante jaraṭhahariṇāḥ svāṅgaṃ aṅge madīye || 3.98 ||
jīrṇāḥ kanthā tataḥ kiṃ sitaṃ amalapaṭaṃ paṭṭasūtraṃ tataḥ kiṃ
ekā bhāryā tataḥ kiṃ hayakarisugaṇairāvṛto vā tataḥ kim |
bhaktaṃ bhuktaṃ tataḥ kiṃ kadaśanaṃ athavā vāsarānte tataḥ kiṃ
vyaktajyotirna vāntarmathitabhavabhayaṃ vaibhavaṃ vā tataḥ kim || 3.98.1 ||
pāṇiḥ pātraṃ pavitraṃ bhramaṇaparigataṃ bhaikṣyaṃ akṣayyaṃ annaṃ
vistīrṇaṃ vastraṃ āśādaśakaṃ acapalaṃ talpaṃ asvalpaṃ urvīm |
yeṣāṃ niḥsaṅgatāṅgīkaraṇapariṇatasvāntasantoṣiṇaste
dhanyāḥ sannyastadainyavyatikaranikarāḥ karma nirmūlayanti || 3.99 ||
trailokyādhipatitvaṃ eva virasaṃ yasminmahāśāsane
tallabdhvāsanavastramānaghaṭane bhoge ratiṃ mā kṛthāḥ |
bhogaḥ ko'pi sa eka eva paramo nityoditā jṛmbhane
yatsvādādvirasā bhavanti visayāstrailokyarājyādayaḥ || 3.99.1 ||
mātarmedini tāta māruti sakhe tejaḥ subandho jala
bhrātarvyaum​a nibaddha eṣa bhavatāṃ antyaḥ praṇāmāñjaliḥ |
yuṣmatsaṅgavaśopajātasukṛtasphārasphurannirmalajñānāpāsta
samastamohamahimā līne parabrahmaṇi || 3.100 ||
śayyā śailaśilāgṛhaṃ giriguhā vastraṃ taruṇāṃ tvacaḥ
sāraṅgāḥ suhṛdo nanu kṣitiruhāṃ vṛttiḥ phalaiḥ kaum​alaiḥ |
yesāṃ nirjharaṃ ambupānaṃ ucitaṃ ratyai tu vidyāṅganā
manye te parameśvarāḥ śirasi yari baddho na sevāñjaliḥ || 3.101 ||
dhairyaṃ yasya pitā kṣamā ca jananī śāntiściraṃ gehinī
satyaṃ mitraṃ idaṃ dayā ca bhaginī bhrātā manaḥsaṃyamaḥ |
śayyā bhūmitalaṃ diśo'pi vasanaṃ jñānāmṛtaṃ bhojanaṃ
hyete yasya kuṭumbino vada sakhe kasmādbhayaṃ yoginaḥ || 3.102 ||
aho vā hāre vā balavati ripau vā suhṛdi vā
maṇau vā loṣṭhe vā kusumaśayane vā dṛṣadi vā |
tṛṇe vā straiṇe vā mama samadṛśo yānti divasāḥ
kvacitpuṇyāraṇye śiva śiva śiveti pralapataḥ || 3.103 ||