📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
6.52 യുദ്ധകാണ്ഡ - ദ്വിപഞ്ചാശ സര്ഗഃ
6.52 Yuddhakanda - Dvipanchasha Sargah
Valmiki Malayalam
ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ യുദ്ധകാണ്ഡമ് ।
അഥ ദ്വിപഞ്ചാശസ്സര്ഗഃ ।
ധൂമ്രാക്ഷമ്പ്രേക്ഷ്യനിര്യാന്തംരാക്ഷസമ്ഭീമവിക്രമമ് ।
വിനേദുര്വാനരാസ്സര്വേപ്രഹൃഷ്ടായുദ്ധകാങ് ക്ഷിണഃ ॥ 1 ॥
തേഷാംസുതുമുലംയുദ്ധംസഞ്ജജ്ഞേകപിരക്ഷസാമ് ।
അന്യോന്യമ്പാദപൈര്ഘോരന്നിഘ്നതാംശൂലമുദ്ഗരൈഃ ॥ 2 ॥
രാക്ഷസൈര്വാനരാഘോരാവിനികൃത്തസ്സമന്തതഃ ।
വാനരൈരാക്ഷസാശ്ചാപിദ്രുമൈര്ഭൂമിസമീകൃതാഃ ॥ 3 ॥
രാക്ഷസാസ്ത്വഭിസങ്ക്രുദ്ധാവാനരാന്നിശിതൈശ്ശരൈഃ ।
വിവ്യഥുര്ഘോരസങ്കാശൈഃകങ്കപത്രൈരജിഹ്മഗൈഃ ॥ 4 ॥
തേഗദാഭിശ്ചഭീമാഭിഃപട്ടസൈഃ കൂടമുദ്ഗരൈഃ ।
ഘോരൈശ്ചപരിഘൈശ്ചിത്രൈസ്ത്രിശൂലൈശ്ചാപിസംശ്രിതൈഃ ॥ 5 ॥
വിദാര്യമാണാരക്ഷോഭിര്വാനരാസ്തേമഹാബലാഃ ।
അമര്ഷാജ്ജനിതോദ്ധര്ഷാശ്ചക്രുഃകര്മാണ്യഭീതവത് ॥ 6 ॥
ശരനിര്ഭിന്നഗാത്രാസ്തേശൂലനിര്ഭിന്നദേഹിനഃ ।
ജഗൃഹുസ്തേദ്രുമാംസ്തത്രശിലാശ്ചഹരിയൂഥപാഃ ॥ 7 ॥
തേഭീമവേഗാഹരയോനര്ദമാനാസ്തതസ്തതഃ ।
മമന്ഥൂരാക്ഷസാന്വീരാന്നാമാനിചബഭാഷിരേ ॥ 8 ॥
തദ്ഭഭൂവാദ്ഭുതങ്ഘോരംയുദ്ധംവാനരരക്ഷസാമ് ।
ശിലാഭിര്വിവിധാഭിശ്ചബഹുഭിശ്ചൈവപാദപൈഃ ॥ 9 ॥
രാക്ഷസാമഥിതാഃകേചിദ്വാനരൈര്ജിതകാശിഭിഃ ।
വവമൂരുധിരങ്കേചിന്മുഖൈരുധിരഭോജനാഃ ॥ 10 ॥
പാര്ശ്വേഷുദാരിതാഃകേചിത്കേചിദ്രാശീകൃതാദ്രുമൈഃ ।
ശിലാഭിശ്ചൂര്ണിതാഃകേചിത്കേചിദ്ധന്തൈര്വിദാരിതാഃ ॥ 11 ॥
ധ്വജൈര്വിമഥിതൈര്ഭഗ്നൈഃഖങ്ഗൈശ്ചവിനിപാതിതൈഃ ।
രഥൈര്വിധ്വംസിതൈശ്ചാപിപതിതൈഃരജനീചരൈഃ ॥ 12 ॥
ഗജേന്ദ്രൈഃപര്വതാകാരൈഃപര്വതാഗ്രൈര്വനൌകസാമ് ।
മഥിതൈര്വാജിഭിഃകീര്ണംസാരോഹൈര്വസുധാതലമ് ॥ 13 ॥
വാനരൈര്ഭീമവിക്രാന്സ്സൈരാപ്ലുത്യാഽപ്ലുത്യവേഗിതൈഃ ।
രാക്ഷസാഃകരജൈസ്തീക്ഷ്ണൈര്മുഖേഷുവിനിര്തിതാഃ ॥ 14 ॥
വിഷണ്ണവദനാഭൂയോവിപ്രകീര്ണശിരോരുഹാഃ ।
മൂഢാശ്ശോണിതഗന്ധേനനിപേതുര്ധരണീതലേ ॥ 15 ॥
അന്യേതുപരമസങ്കൃക്രുദ്ധാരാക്ഷസാഭീമനിശ്വനാഃ ।
തലൈരേവാഭിധാവന്തിവജ്രസ്പര്ശസമൈര്ഹരീന് ॥ 16 ॥
വാനരൈരാപതന്തസ്തേവേഗിതാവേഗവത്തരൈഃ ।
മുഷ്ടിഭിശ്ചരണൈര്ദന്സ്സൈഃപാദപൈശ്ചാവപോഥിതാ ॥ 17 ॥
സൈന്യന്തുവിദ്രുതന്ദൃഷ്ടവാധൂമ്രാക്ഷോരാക്ഷസര്ഷഭഃ ।
രോഷേണകദനഞ്ചക്രേവാനരാണാംയുയുത്സതാമ് ॥ 18 ॥
പ്താസൈഃപ്രമഥിതാഃകേചിദ്വാനരാശ്ശോണിതസ്രവാഃ ।
മുദ്ഗരൈരാഹതാഃകേചിത്പാതിതാധരണീതലേ ॥ 19 ॥
പരിഘൈര്മഥിതാഃകേചിദ്ഭിണ്ഡിവാലൈര്വിദാരിതാഃ ।
പട്ടസൈരാഹതാഃ കേചിദ്വിഹ്വലന്തോഗതാസവഃ ॥ 20 ॥
കേചിദ്വിനിഹതാശ്ശൂലൈരുധിരാര്ദ്രാവനൌകസഃ ।
കേചിദ്വിദ്രാവിതാനഷ്ടാഃസങ്ക്രുദ്ധൈരാക്ഷസൈര്യുധി ॥ 21 ॥
വിഭിന്നഹൃദയാഃകേചിദേകപാര്ശ്വേനദാരിതാഃ ।
വിദാരിതാസ്ത്രിശൂലൈശ്ചകേചിദാന്സ്രൈര്വിനിഃസൃതാഃ ॥ 22 ॥
തത്സുഭീമമ്മഹായുദ്ധംഹരിരാക്ഷസസങ്കുലമ് ।
പ്രബഭൌശബ്ദബഹുലംശിലാപാദപസങ്കുലമ് ॥ 23 ॥
ധനുര്ജ്യാതന്ത്രിമധുരംഹിക്കാതാലസമന്വിതമ് ।
മന്ധസ്ന്തിതസങ്ഗീതന്തദ്യുദ്ധഗാന്ധര്വമാബഭൌ ॥ 24 ॥
ധൂമ്രാക്ഷസ്തുധനുഷ്പാണിര്വാനരാന്രണമൂര്ധനി ।
ഹസന്വിദ്രാവയാമാസദിശസ്തുശരവൃഷ്ടിഭിഃ ॥ 25 ॥
ധൂമ്രാക്ഷേണാര്ദിതംസൈന്യംവ്യഥിതമ്പ്രേക്ഷ്യമാരുതിഃ ।
അഭ്യവര്തതസങ്ക്രുദ്ധഃപ്രഗൃഹ്യവിപുലാംശിലാമ് ॥ 26 ॥
ക്രോധാദ് ദ്വിദ്ദ്വിഗുണതാമ്രാക്ഷഃപിതൃസ്തുല്യപരാക്രമഃ ।
ശിലാന്താമ്പാതയാമാസധൂമ്രാക്ഷസ്യരഥമ്പ്രതി ॥ 27 ॥
ആപതതനീംശിലാന്ദൃഷ്ടവാഗദാമുദ്യമ്യസമ്ഭ്രമാത് ।
രഥാദാപ്ലുത്യവേഗേനവസുധായാംവ്യതിഷ്ഠത ॥ 28 ॥
സാപ്രമഥ്യരഥന്തസ്യനിപപാതശിലാഭുവി ।
സചക്രകൂബരസാശ്വംസധ്വജംസശരാസനമ് ॥ 29 ॥
സഭങ് ക്ത്വാതുരഥന്തസ്യഹനുമാന് മാരുതാത്മജഃ ।
രക്ഷസാങ്കദനഞ്ചക്രേസസ്കന്ധവിടപൈര്ദ്രുമൈഃ ॥ 30 ॥
വിഭിന്നശിരസോഭൂത്വാരാക്ഷസാശ്ശോണിതോക്ഷിതാഃ ।
ദ്രുമൈഃപ്രമഥിതാശ്ചാന്യേനിപേതുര്ധരണീതലേ ॥ 31 ॥
വിദ്രാവ്യരാക്ഷസംസൈന്യംഹനുമാന്മാരുതാത്മജഃ ।
ഗിരിശശിഖരമാദായധൂമ്രാക്ഷമഭിദുദ്രുവേ ॥ 32 ॥
തമാപതന്തന്ധൂമ്രാക്ഷോഗദാമുദ്യമ്യവീര്യവാന് ।
വിനര്ദമാനഃസഹസാഹനൂമന്തമഭിദ്രവത് ॥ 33 ॥
തസ്യക്രുദ്ധസ്യരോഷേണഗദാന്താമ്ബഹുകണ്ടകാമ് ।
പാതയാമാസധൂമ്രാക്ഷോമസ്തകേഽഥഹനൂമതഃ ॥ 34 ॥
താഡിതഃസതയാതത്രഗദയാഭീമരൂപയാ ।
സകപിര്മാരുതബലസ്തമ്പ്രഹാരമചിന്തയന് ॥ 35 ॥
പപാത സഹസാ ഭൂമൌ വികീര്ണ;ഇവ പര്വതഃ ।
ധൂമ്ര അക്ഷം നിഹതം ദൃഷ്ട്വാ ഹത ശേഷാ നിശാ ചരാഃ ॥ 36 ॥
ധൂമ്രാക്ഷന്നിഹതന്ദൃഷ്ടവാഹതശേഷാനിശാചരാഃ ॥ 37 ॥
ത്രസ്താഃപ്രവിവിശുര്ലങ്കാംവധ്യമാനാഃപ്ലവങ്ഗമൈഃ ।
സതുപവനസുതോനിഹത്യശത്രൂന്ക്ഷതജവഹരിസ്സരിതശ്ചസന്നികീര്യ ।
രിപുവധജനിതശ്രമോമഹാത്മാമുദമഗമത്കപിഭിഃസുപൂജ്യമാനഃ ॥ 38 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ യുദ്ധകാണ്ഡേ ദ്വിപഞ്ചാശസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha dvipañcāśassargaḥ |
dhūmrākṣamprekṣyaniryāntaṃrākṣasambhīmavikramam |
vinedurvānarāssarveprahṛṣṭāyuddhakāṅ kṣiṇaḥ || 1 ||
teṣāṃsutumulaṃyuddhaṃsañjajñekapirakṣasām |
anyonyampādapairghorannighnatāṃśūlamudgaraiḥ || 2 ||
rākṣasairvānarāghorāvinikṛttassamantataḥ |
vānarairākṣasāścāpidrumairbhūmisamīkṛtāḥ || 3 ||
rākṣasāstvabhisaṅkruddhāvānarānniśitaiśśaraiḥ |
vivyathurghorasaṅkāśaiḥkaṅkapatrairajihmagaiḥ || 4 ||
tegadābhiścabhīmābhiḥpaṭṭasaiḥ kūṭamudgaraiḥ |
ghoraiścaparighaiścitraistriśūlaiścāpisaṃśritaiḥ || 5 ||
vidāryamāṇārakṣobhirvānarāstemahābalāḥ |
amarṣājjanitoddharṣāścakruḥkarmāṇyabhītavat || 6 ||
śaranirbhinnagātrāsteśūlanirbhinnadehinaḥ |
jagṛhustedrumāṃstatraśilāścahariyūthapāḥ || 7 ||
tebhīmavegāharayonardamānāstatastataḥ |
mamanthūrākṣasānvīrānnāmānicababhāṣire || 8 ||
tadbhabhūvādbhutaṅghoraṃyuddhaṃvānararakṣasām |
śilābhirvividhābhiścabahubhiścaivapādapaiḥ || 9 ||
rākṣasāmathitāḥkecidvānarairjitakāśibhiḥ |
vavamūrudhiraṅkecinmukhairudhirabhojanāḥ || 10 ||
pārśveṣudāritāḥkecitkecidrāśīkṛtādrumaiḥ |
śilābhiścūrṇitāḥkecitkeciddhantairvidāritāḥ || 11 ||
dhvajairvimathitairbhagnaiḥkhaṅgaiścavinipātitaiḥ |
rathairvidhvaṃsitaiścāpipatitaiḥrajanīcaraiḥ || 12 ||
gajendraiḥparvatākāraiḥparvatāgrairvanaukasām |
mathitairvājibhiḥkīrṇaṃsārohairvasudhātalam || 13 ||
vānarairbhīmavikrānssairāplutyā'plutyavegitaiḥ |
rākṣasāḥkarajaistīkṣṇairmukheṣuvinirtitāḥ || 14 ||
viṣaṇṇavadanābhūyoviprakīrṇaśiroruhāḥ |
mūḍhāśśoṇitagandhenanipeturdharaṇītale || 15 ||
anyetuparamasaṅkṛkruddhārākṣasābhīmaniśvanāḥ |
talairevābhidhāvantivajrasparśasamairharīn || 16 ||
vānarairāpatantastevegitāvegavattaraiḥ |
muṣṭibhiścaraṇairdanssaiḥpādapaiścāvapothitā || 17 ||
sainyantuvidrutandṛṣṭavādhūmrākṣorākṣasarṣabhaḥ |
roṣeṇakadanañcakrevānarāṇāṃyuyutsatām || 18 ||
ptāsaiḥpramathitāḥkecidvānarāśśoṇitasravāḥ |
mudgarairāhatāḥkecitpātitādharaṇītale || 19 ||
parighairmathitāḥkecidbhiṇḍivālairvidāritāḥ |
paṭṭasairāhatāḥ kecidvihvalantogatāsavaḥ || 20 ||
kecidvinihatāśśūlairudhirārdrāvanaukasaḥ |
kecidvidrāvitānaṣṭāḥsaṅkruddhairākṣasairyudhi || 21 ||
vibhinnahṛdayāḥkecidekapārśvenadāritāḥ |
vidāritāstriśūlaiścakecidānsrairviniḥsṛtāḥ || 22 ||
tatsubhīmammahāyuddhaṃharirākṣasasaṅkulam |
prababhauśabdabahulaṃśilāpādapasaṅkulam || 23 ||
dhanurjyātantrimadhuraṃhikkātālasamanvitam |
mandhasntitasaṅgītantadyuddhagāndharvamābabhau || 24 ||
dhūmrākṣastudhanuṣpāṇirvānarānraṇamūrdhani |
hasanvidrāvayāmāsadiśastuśaravṛṣṭibhiḥ || 25 ||
dhūmrākṣeṇārditaṃsainyaṃvyathitamprekṣyamārutiḥ |
abhyavartatasaṅkruddhaḥpragṛhyavipulāṃśilām || 26 ||
krodhād dviddviguṇatāmrākṣaḥpitṛstulyaparākramaḥ |
śilāntāmpātayāmāsadhūmrākṣasyarathamprati || 27 ||
āpatatanīṃśilāndṛṣṭavāgadāmudyamyasambhramāt |
rathādāplutyavegenavasudhāyāṃvyatiṣṭhata || 28 ||
sāpramathyarathantasyanipapātaśilābhuvi |
sacakrakūbarasāśvaṃsadhvajaṃsaśarāsanam || 29 ||
sabhaṅ ktvāturathantasyahanumān mārutātmajaḥ |
rakṣasāṅkadanañcakresaskandhaviṭapairdrumaiḥ || 30 ||
vibhinnaśirasobhūtvārākṣasāśśoṇitokṣitāḥ |
drumaiḥpramathitāścānyenipeturdharaṇītale || 31 ||
vidrāvyarākṣasaṃsainyaṃhanumānmārutātmajaḥ |
giriśaśikharamādāyadhūmrākṣamabhidudruve || 32 ||
tamāpatantandhūmrākṣogadāmudyamyavīryavān |
vinardamānaḥsahasāhanūmantamabhidravat || 33 ||
tasyakruddhasyaroṣeṇagadāntāmbahukaṇṭakām |
pātayāmāsadhūmrākṣomastake'thahanūmataḥ || 34 ||
tāḍitaḥsatayātatragadayābhīmarūpayā |
sakapirmārutabalastamprahāramacintayan || 35 ||
papāta sahasā bhūmau vikīrṇa;iva parvataḥ |
dhūmra akṣaṃ nihataṃ dṛṣṭvā hata śeṣā niśā carāḥ || 36 ||
dhūmrākṣannihatandṛṣṭavāhataśeṣāniśācarāḥ || 37 ||
trastāḥpraviviśurlaṅkāṃvadhyamānāḥplavaṅgamaiḥ |
satupavanasutonihatyaśatrūnkṣatajavaharissaritaścasannikīrya |
ripuvadhajanitaśramomahātmāmudamagamatkapibhiḥsupūjyamānaḥ || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe dvipañcāśassargaḥ ||