📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
ഭര്തൃഹരേഃ ശതക ത്രിശതി - വൈരാഗ്യ ശതകമ്
Bhartrihareh Shataka Trishati - Vairagya Shatakam
Shatakam Bhartrihari Malayalam
ചൂഡോത്തംസിതചന്ദ്രചാരുകലികാചഞ്ചച്ഛിഖാഭാസ്വരോ
ലീലാദഗ്ധവിലോലകാമശലഭഃ ശ്രേയോദശാഗ്രേ സ്ഫുരന് ।
അന്തഃസ്ഫൂര്ജദ്​അപാരമോഹതിമിരപ്രാഗ്ഭാരം ഉച്ചാടയന്
ശ്വേതഃസദ്മനി യോഗിനാം വിജയതേ ജ്ഞാനപ്രദീപോ ഹരഃ ॥ 3.1 ॥
ഭ്രാന്തം ദേശം അനേകദുര്ഗവിഷമം പ്രാപ്തം ന കിഞ്ചിത്ഫലം
ത്യക്ത്വാ ജാതികുലാഭിമാനം ഉചിതം സേവാ കൃതാ നിഷ്ഫലാ ।
ഭുക്തം മാനവിവര്ജിതം പരഗൃഹേഷ്വാശങ്കയാ കാകവത്
തൃഷ്ണേ ജൃമ്ഭസി പാപകര്മപിശുനേ നാദ്യാപി സന്തുഷ്യസി ॥ 3.2 ॥
ഉത്ഖാതം നിധിശങ്കയാ ക്ഷിതിതലം ധ്മാതാ ഗിരേര്ധാതവോ
നിസ്തീര്ണഃ സരിതാം പതിര്നൃപതയോ യത്നേന സന്തോഷിതാഃ ।
മന്ത്രാരാധനതത്പരേണ മനസാ നീതാഃ ശ്മശാനേ നിശാഃ
പ്രാപ്തഃ കാണവരാടകോഽപി ന മയാ തൃഷ്ണേ സകാമാ ഭവ ॥ 3.3 ॥
ഖലാലാപാഃ സൌഢാഃ കഥം അപി തദ്​ആരാധനപരൈര്നിഗൃഹ്യാന്തര്
ബാഷ്പം ഹസിതം അപി ശൂന്യേന മനസാ ।
കൃതോ വിത്തസ്തമ്ഭപ്രതിഹതധിയാം അഞ്ജലിരപി
ത്വം ആശേ മോഘാശേ കിമ അപരം അതോ നര്തയസി മാമ് ॥ 3.4 ॥
അമീഷാം പ്രാണാനാം തുലിതവിസിനീപത്രപയസാം
കൃതേ കിം നാസ്മാഭിര്വിഗലിതവിവേകൈര്വ്യവസിതമ് ।
യദ്​ആഢ്യാനാം അഗ്രേ ദ്രവിണമദനിഃസഞ്ജ്ഞമനസാം
കൃതം മാവവ്രീഡൈര്നിജഗുണകഥാപാതകം അപി ॥ 3.5 ॥
ക്ഷാന്തം ന ക്ഷമയാ ഗൃഹോചിതസുഖം ത്യക്തം ന സന്തോഷതഃ
സോഢോ ദുഃസഹശീതതാപപവനക്ലേശോ ന തപ്തം തപഃ ।
ധ്യാതം വിത്തം അഹര്നിശം നിത്യമിതപ്രാണൈര്ന ശമ്ഭോഃ പദം
തത്തത്കര്മ കൃതം യദേവ മുനിഭിസ്തൈസ്തൈഃ ഫലൈര്വഞ്ചിതാഃ ॥ 3.6 ॥
ഭോഗാ ന ഭുക്താ വയം ഏവ ഭുക്താസ്
തപോ ന തപ്തം വയം ഏവ തപ്താഃ ।
കാലോ ന യാതോ വയം ഏവ യാതാസ്തൃഷ്ണാ
ന ജീര്ണാ വയം ഏവ ജീര്ണാഃ ॥ 3.7 ॥
ബലിഭിര്മുഖം ആക്രാന്തം പലിതേനാങ്കിതം ശിരഃ ।
ഗാത്രാണി ശിഥിലായന്തേ തൃഷ്ണൈകാ തരുണായതേ ॥ 3.8 ॥
വിവേകവ്യാകോശേ വിദധതി സമേ ശാമ്യതി തൃഷാ
പരിഷ്വങ്ഗേ തുങ്ഗേ പ്രസരതിതരാം സാ പരിണതാ ।
ജരാജീര്ണൈശ്വര്യഗ്രസനഗഹനാക്ഷേപകൃപണസ്തൃഷാപാത്രം
യസ്യാം ഭവതി മരുതാം അപ്യധിപതിഃ ॥ 3.8.1 ॥
നിവൃത്താ ഭോഗേച്ഛാ പുരുഷബഹുമാനോഽപി ഗലിതഃ
സമാനാഃ സ്വര്യാതാഃ സപദി സുഹൃദോ ജീവിതസമാഃ ।
ശനൈര്യഷ്ട്യുത്ഥാനം ഘനതിമിരരുദ്ധേ ച നയനേ
അഹോ മൂഢഃ കായസ്തദപി മരണാപായചകിതഃ ॥ 3.9 ॥
ആശാ നാമ നദീ മനോരഥജലാ തൃഷ്ണാതരങ്ഗാകുലാ
രാഗഗ്രാഹവതീ വിതര്കവിഹഗാ ധൈര്യദ്രുമധ്വംസിനീ ।
മോഹാവര്തസുദുസ്തരാതിഗഹനാ പ്രോത്തുങ്ഗചിന്താതടീ
തസ്യാഃ പരഗതാ വിശുദ്ധം അലസോ നന്ദന്തി യോഗീശ്വരാഃ ॥ 3.10 ॥
ന സംസാരോത്പന്നം ചരിതം അനുപശ്യാമി കുശലം
വിപാകഃ പുണ്യാനാം ജനയതി ഭയം മേ വിമൃശതഃ ।
മഹദ്ഭിഃ പുണ്യൌഘൈശ്ചിരപരിഗൃഹീതാശ്ച വിഷയാ
മഹാന്തോ ജായന്തേ വ്യസനം ഇവ ദാതും വിഷയിണാമ് ॥ 3.11 ॥
അവശ്യം യാതാരശ്ചിരതരം ഉഷിത്വാപി വിഷയാ
വിയോഗേ കോ ഭേദസ്ത്യജതി ന ജനോ യത്സ്വയം അമൂന് ।
വ്രജന്തഃ സ്വാതന്ത്ര്യാദതുലപരിതാപായ മനസഃ
സ്വയം ത്യക്താ ഹ്യേതേ ശമസുഖം അനന്തം വിദധതി ॥ 3.12 ॥
ബ്രഹ്മജ്ഞാനവിവേകനിര്മലധിയഃ കുര്വന്ത്യഹോ ദുഷ്കരം
യന്മുഞ്ചന്ത്യുപഭോഗഭാഞ്ജ്യപി ധനാന്യേകാന്തതോ നിഃസ്പൃഹാഃ ।
സമ്പ്രാതാന്ന പുരാ ന സമ്പ്രതി ന ച പ്രാപ്തൌ ദൃഢപ്രത്യയാന്
വാഞ്ഛാമാത്രപരിഗ്രഹാനപി പരം ത്യക്തും ന ശക്താ വയമ് ॥ 3.13 ॥
ധന്യാനാം ഗിരികന്ദരേഷു വസതാം ജ്യോതിഃ പരം ധ്യായതാമാനന്ദാശ്രു
ജലം പിബന്തി ശകുനാ നിഃശങ്കം അങ്കേശയാഃ ।
അസ്മാകം തു മനോരഥോപരചിതപ്രാസാദവാപീതടക്രീഡാ
കാനനകേലികൌതുകജുഷാം ആയുഃ പരം ക്ഷീയതേ ॥ 3.14 ॥
ഭിക്ഷാശതം തദപി നീരസം ഏകബാരം
ശയ്യാ ച ഭൂഃ പരിജനോ നിജദേഹമാത്രമ് ।
വസ്ത്രം വിശീര്ണശതഖണ്ഡമയീ ച കന്ഥാ
ഹാ ഹാ തഥാപി വിഷയാ ന പരിത്യജന്തി ॥ 3.15 ॥
സ്തനൌ മാംസഗ്രന്ഥീ കനകകലശാവിത്യുപമിതീ
മുഖം ശ്ലേഷ്മാഗാരം തദപി ച ശശാങ്കേന തുലിതമ് ।
സ്രവന്മൂത്രക്ലിന്നം കരിവരശിരസ്പര്ധി ജഘനം
മുഹുര്നിന്ദ്യം രൂപം കവിജനവിശേഷൈര്ഗുരുകൃതമ് ॥ 3.16 ॥
ഏകോ രാഗിഷു രാജതേ പ്രിയതമാദേഹാര്ധഹാരീ ഹരോ
നീരാഗേഷു ജനോ വിമുക്തലലനാസങ്ഗോ ന യസ്മാത്പരഃ ।
ദുര്വാരസ്മരബാണപന്നഗവിഷവ്യാബിദ്ധമുഗ്ധോ ജനഃ
ശേഷഃ കാമവിഡമ്ബിതാന്ന വിഷയാന്ഭോക്തും ന മോക്തും ക്ഷമഃ ॥ 3.17 ॥
അജാനന്ദാഹാത്മ്യം പതതു ശലഭസ്തീവ്രദഹനേ
സ മീനോഽപ്യജ്ഞാനാദ്ബഡിശയുതം അശ്നാതു പിശിതമ് ।
വിജാനന്തോഽപ്യേതേ വയം ഇഹ വിയജ്ജാലജടിലാന്
ന മുഞ്ചാമഃ കാനാം അഹഹ ഗഹനോ മോഹമഹിമാ ॥ 3.18 ॥
തൃഷാ ശുഷ്യത്യാസ്യേ പിബതി സലിലം ശീതമധുരം
ക്ഷുധാര്തഃ ശാല്യന്നം കവലയതി മാംസാദികലിതമ് ।
പ്രദീപ്തേ കാമാഗ്നൌ സുദൃഢതരം ആലിങ്ഗതി വധൂം
പ്രതീകാരം വ്യാധഃ സുഖം ഇതി വിപര്യസ്യതി ജനഃ ॥ 3.19 ॥
തുങ്ഗം വേശ്മ സുതാഃ സതാം അഭിമതാഃ സങ്ഖ്യാതിഗാഃ സമ്പദഃ
കല്യാണീ ദയിതാ വയശ്ച നവം ഇത്യജ്ഞാനമൂഢോ ജനഃ ।
മത്വാ വിശ്വം അനശ്വരം നിവിശതേ സംസാരകാരാഗൃഹേ
സന്ദൃശ്യ ക്ഷണഭങ്ഗുരം തദഖിലം ധന്യസ്തു സന്ന്യസ്യതി ॥ 3.20 ॥
ദീനാ ദീനമുഖൈഃ സദൈവ ശിശുകൈരാകൃഷ്ടജീര്ണാമ്ബരാ
ക്രോശദ്ഭിഃ ക്ഷുധിതൈര്നിരന്നവിധുരാ ദൃശ്യാ ന ചേദ്ഗേഹിനീ ।
യാച്ഞാഭങ്ഗഭയേന ഗദ്ഗദഗലത്രുട്യദ്വിലീനാക്ഷരം
കോ ദേഹീതി വദേത്സ്വദഗ്ധജഠരസ്യാര്ഥേ മനസ്വീ പുമാന് ॥ 3.21 ॥
അഭിമതമഹാമാനഗ്രന്ഥിപ്രഭേദപടീയസീ
ഗുരുതരഗുണഗ്രാമാഭോജസ്ഫുടോജ്ജ്വലചന്ദ്രികാ ।
വിപുലവിലല്ലജ്ജാവല്ലീവിതാനകുഠാരികാ
ജഠരപിഠരീ ദുസ്പുരേയം കരോതി വിഡമ്ബനമ് ॥ 3.22 ॥
പുണ്യേ ഗ്രാമേ വനേ വാ മഹതി സിതപടച്ഛന്നപാലീ കപാലിം
ഹ്യാദായ ന്യായഗര്ഭദ്വിജഹുതഹുതഭുഗ്ധൂമധൂമ്രോപകണ്ഠേ ।
ദ്വാരം ദ്വാരം പ്രവിഷ്ടോ വരം ഉദരദരീപൂരണായ ക്ഷുധാര്തോ
മാനീ പ്രാണൈഃ സനാഥോ ന പുനരനുദിനം തുല്യകുല്യേസു ദീനഃ ॥ 3.23 ॥
ഗങ്ഗാതരങ്ഗകണശീകരശീതലാനി
വിദ്യാധരാധ്യുഷിതചാരുശിലാതലാനി ।
സ്ഥാനാനി കിം ഹിമവതഃ പ്രലയം ഗതാനി
യത്സാവമാനപരപിണ്ഡരതാ മനുഷ്യാഃ ॥ 3.24 ॥
കിം കന്ദാഃ കന്ദരേഭ്യഃ പ്രലയം ഉപഗതാ നിര്ഝരാ വാ ഗിരിഭ്യഃ
പ്രധ്വസ്താ വാ തരുഭ്യഃ സരസഗലഭൃതോ വല്കലിന്യശ്ച ശാഖാഃ ।
വീക്ഷ്യന്തേ യന്മുഖാനി പ്രസഭം അപഗതപ്രശ്രയാണാം ഖലാനാം
ദുഃഖാപ്തസ്വല്പവിത്തസ്മയപവനവശാനര്തിതഭ്രൂലതാനി ॥ 3.25 ॥
പുണ്യൈര്മൂലഫലൈസ്തഥാ പ്രണയിനീം വൃത്തിം കുരുഷ്വാധുനാ
ഭൂശയ്യാം നവപല്ലവൈരകൃപണൈരുത്തിഷ്ഠ യാവോ വനമ് ।
ക്ഷുദ്രാണാം അവിവേകമൂഢമനസാം യത്രേശ്വരാണാം സദാ
വിത്തവ്യാധിവികാരവിഹ്വലഗിരാം നാമാപി ന ശ്രൂയതേ ॥ 3.26 ॥
ഫലം സ്വേച്ഛാലഭ്യം പ്രതിവനം അഖേദം ക്ഷിതിരുഹാം
പയഃ സ്ഥാനേ സ്ഥാനേ ശിശിരമധുരം പുണ്യസരിതാമ് ।
മൃദുസ്പര്ശാ ശയ്യാ സുലലിതലതാപല്ലവമയീ
സഹന്തേ സന്താപം തദപി ധനിനാം ദ്വാരി കൃപണാഃ ॥ 3.27 ॥
യേ വര്തന്തേ ധനപതിപുരഃ പ്രാര്ഥനാദുഃഖഭാജോ
യേ ചാല്പത്വം ദധതി വിഷയാക്ഷേപപര്യാപ്തബുദ്ധേഃ ।
തേഷാം അന്തഃസ്ഫുരിതഹസിതം വാസരാണി സ്മരേയം
ധ്യാനച്ഛേദേ ശിഖരികുഹരഗ്രാവശയ്യാനിഷണ്ണഃ ॥ 3.28 ॥
യേ സന്തോഷനിരന്തരപ്രമുദിതസ്തേഷാം ന ഭിന്നാ മുദോ
യേ ത്വന്യേ ധനലുബ്ധസങ്കലധിയസ്തേസാം ന തൃഷ്ണാഹതാ ।
ഇത്ഥം കസ്യ കൃതേ കുതഃ സ വിധിനാ കീദൃക്പദം സമ്പദാം
സ്വാത്മന്യേവ സമാപ്തഹേമമഹിമാ മേരുര്ന മേ രോചതേ ॥ 3.29 ॥
ഭിക്ഷാഹാരം അദൈന്യം അപ്രതിസുഖം ഭീതിച്ഛിദം സര്വതോ
ദുര്മാത്സര്യമദാഭിമാനമഥനം ദുഃഖൌഘവിധ്വംസനമ് ।
സര്വത്രാന്വഹം അപ്രയത്നസുലഭം സാധുപ്രിയം പാവനം
ശമ്ഭോഃ സത്രം അവായം അക്ഷയനിധിം ശംസന്തി യോഗീശ്വരാഃ ॥ 3.30 ॥
ഭോഗേ രോഗഭയം കുലേ ച്യുതിഭയം വിത്തേ നൃപാലാദ്ഭയം
മാനേ ദൈന്യഭയം ബലേ രിപുഭയം രൂപേ ജരായാ ഭയമ് ।
ശാസ്ത്രേ വാദിഭയം ഗുണേ ഖലഭയം കായേ കൃതാന്താദ്ഭയം
സര്വം വസ്തു ഭയാന്വിതം ഭുവി നൃണാം വൈരാഗ്യമേവാഭയമ് ॥ 3.31 ॥
ആക്രാന്തം മരണേന ജന്മ ജരസാ ചാത്യുജ്ജ്വലം യൌവനം
സന്തോഷോ ധനലിപ്സയാ ശമസുഖം പ്രൌഢാങ്ഗനാവിഭ്രമൈഃ ।
ലോകൈര്മത്സരിഭിര്ഗുണാ വനഭുവോ വ്യാലൈര്നൃപാ ദുര്ജനൈര്
അസ്ഥൈര്യേണ വിഭൂതയോഽപ്യപഹതാ ഗ്രസ്തം ന കിം കേന വാ ॥ 3.32 ॥
ആധിവ്യാധിശതൈര്ജനസ്യ വിവിധൈരാരോഗ്യം ഉന്മൂല്യതേ
ലക്ഷ്മീര്യത്ര പതന്തി തത്ര വിവൃതദ്വാരാ ഇവ വ്യാപദഃ ।
ജാതം ജാതം അവശ്യം ആശു വിവശം മൃത്യുഃ കരോത്യാത്മസാത്
തത്കിം തേന നിരങ്കുശേന വിധിനാ യന്നിര്മിതം സുസ്ഥിരമ് ॥ 3.33 ॥
ഭോഗാസ്തുങ്ഗതരങ്ഗഭങ്ഗതരലാഃ പ്രാണാഃ ക്ഷണധ്വംസിനഃ
സ്തോകാന്യേവ ദിനാനി യൌവനസുഖം സ്ഫൂര്തിഃ പ്രിയാസു സ്ഥിതാ ।
തത്സംസാരം അസാരം ഏവ നിഖിലം ബുദ്ധ്വാ ബുധാ ബോധകാ
ലോകാനുഗ്രഹപേശലേന മനസാ യത്നഃ സമാധീയതാമ് ॥ 3.34 ॥
ഭോഗാ മേഘവിതാനമധ്യവിലസത്സൌദാമിനീചഞ്ചലാ
ആയുര്വായുവിഘട്ടിതാബ്ജപടലീലീനാമ്ബുവദ്ഭങ്ഗുരമ് ।
ലീലാ യൌവനലാലസാസ്തനുഭൃതാം ഇത്യാകലയ്യ ദ്രുതം
യോഗേ ധൈര്യസമാധിസിദ്ധിസുലഭേ ബുദ്ധിം വിദധ്വം ബുധാഃ ॥ 3.35 ॥
ആയുഃ കല്ലോലലോലം കതിപയദിവസസ്ഥായിനീ യൌവനശ്രീഃ
അര്ഥാഃ സങ്കല്പകല്പാ ഘനസമയതഡിദ്വിഭ്രമാ ഭോഗപൂഗാഃ ।
കണ്ഠാശ്ലേഷോപഗൂഢം തദപി ച ന ചിരം യത്പ്രിയാഭിഃ പ്രണീതം
ബ്രഹ്മണ്യാസക്തചിത്താ ഭവത ഭവഭയാമ്ഭോധിപാരം തരീതുമ് ॥ 3.36 ॥
കൃച്ഛ്രേണാമേധ്യമധ്യേ നിയമിതതനുഭിഃ സ്ഥീയതേ ഗര്ഭവാസേ
കാന്താവിശ്ലേഷദുഃഖവ്യതികരവിഷമോ യൌവനേ ചോപഭോഗഃ ।
വാമാക്ഷീണാം അവജ്ഞാവിഹസിതവസതിര്വൃദ്ധഭാവോഽന്യസാധുഃ
സംസാരേ രേ മനുഷ്യാ വദത യദി സുഖം സ്വല്പം അപ്യസ്തി കിഞ്ചിത് ॥ 3.37 ॥
വ്യാഘ്രീവ തിഷ്ഠതി ജരാ പരിതര്ജയന്തീ
രോഗാശ്ച ശത്രവ ഇവ പ്രഹരന്തി ദേഹമ് ।
ആയുഃ പരിസ്രവന്തി ഭിന്നഘടാദിവാമ്ഭോ
ലോകസ്തഥാപ്യഹിതം ആചരതീതി ചിത്രമ് ॥ 3.38 ॥
ഭോഗാ ഭങ്ഗുരവൃത്തയോ ബഹുവിധാസ്തൈരേവ ചായം ഭവസ്തത്
കസ്യേഹ കൃതേ പരിഭ്രമത രേ ലോകാഃ കൃതം ചേഷ്ടതൈഃ ।
ആശാപാശശതാപശാന്തിവിശദം ചേതഃസമാധീയതാം
കാമോത്പത്തിവശാത്സ്വധാമനി യദി ശ്രദ്ദേയം അസ്മദ്വചഃ ॥ 3.39 ॥
സഖേ ധന്യാഃ കേചിത്ത്രുടിതഭവബന്ധവ്യതികരാ
വനാന്തേ ചിത്താന്തര്വിഷം അവിഷയാശീത്വിഷഗതാഃ ।
ശരച്ചന്ദ്രജ്യോത്സ്നാധവലഗഗനാഭോഗസുഭഗാം
നയന്തേ യേ രാത്രിം സുകൃതചയചിന്തൈകശരണാഃ ॥ 3.39.1 ॥
ബ്രഹ്മേന്ദ്രാദിമരുദ്ഗണാംസ്തൃണകണാന്യത്ര സ്ഥിതോ മന്യതേ
യത്സ്വാദാദ്വിരസാ ഭവന്തി വിഭവാസ്ത്രൈലോക്യരാജ്യാദയഃ ।
ഭോഗഃ കോഽപി സ ഏവ ഏക പരമോ നിത്യോദിതോ ജൃമ്ഭതേ
ഭോഃ സാധോ ക്ഷണഭങ്ഗുരേ തദിതരേ ഭോഗേ രതിം മാ കൃഥാഃ ॥ 3.40 ॥
സാ രമ്യാ നഗരീ മഹാന്സ നൃപതിഃ സാമന്തചക്രം ച തത്
പാര്ശ്വേ തസ്യ ച സാ വിദഗ്ധപരിഷത്താശ്ചന്ദ്രബിമ്ബാനനാഃ ।
ഉദ്വൃത്തഃ സ രാജപുത്രനിവഹസ്തേ വന്ദിനസ്താഃ കഥാഃ
സര്വം യസ്യ വശാദഗാത്സ്മൃതിപഥം കാലായ തസ്മൈ നമഃ ॥ 3.41 ॥
യത്രാനേകഃ ക്വചിദപി ഗൃഹേ തത്ര തിഷ്ഠത്യഥൈകോ
യത്രാപ്യേകസ്തദനു ബഹവസ്തത്ര നൈകോഽപി ചാന്തേ ।
ഇത്ഥം നേയൌ രജനിദിവസൌ ലോലയന്ദ്വാവിവാക്ഷൌ
കാലഃ കല്യോ ഭുവനഫലകേ ക്രീഡതി പ്രാണിശാരൈഃ ॥ 3.42 ॥
ആദിത്യസ്യ ഗതാഗതൈരഹരഹഃ സങ്ക്ഷീയതേ ജീവിതം
വ്യാപാരൈര്ബഹുകാര്യഭാരഗുരുഭിഃ കാലോഽപി ന ജ്ഞായതേ ।
ദൃഷ്ട്വാ ജന്മജരാവിപത്തിമരണം ത്രാസശ്ച നോത്പദ്യതേ
പീത്വാ മോഹമയീം പ്രമാദമദിരാം ഉന്മത്തഭൂതം ജഗത് ॥ 3.43 ॥
രാത്രിഃ സൈവ പുനഃ സ ഏവ ദിവസോ മത്വാ മുധാ ജന്തവോ
ധാവന്ത്യുദ്യമിനസ്തഥൈവ നിഭൃതപ്രാരബ്ധതത്തത്ക്രിയാഃ ।
വ്യാപാരൈഃ പുനര്​ഉക്തഭൂതവിഷയൈരിത്ഥം വിധേനാമുനാ
സംസാരേണ കദര്ഥിതാ വയം അഹോ മോഹാന്ന ലജ്ജാമഹേ ॥ 3.44 ॥
ന ധ്യാനം പദം ഈശ്വരസ്യ വിധിവത്സംസാരവിച്ഛിത്തയേ
സ്വര്ഗദ്വാരകപാടപാടനപടുര്ധര്മോഽപി നോപാര്ജിതഃ ।
നാരീപീനപയോധരോരുയുഗലം സ്വപ്നേഽപി നാലിങ്ഗിതം
മാതുഃ കേവലം ഏവ യൌവനവനച്ഛേദേ കുഠാരാ വയമ് ॥ 3.45 ॥
നാഭ്യസ്താ പ്രതിവാദിവൃന്ദദമനീ വിദ്യാ വിനീതോചിതാ
ഖഡ്ഗാഗ്രൈഃ കരികുമ്ഭപീഠദലനൈര്നാകം ന നീതം യശഃ ।
കാന്താകൌമ്​അലപല്ലവാധരരസഃ പീതോ ന ചന്ദ്രോദയേ
താരുണ്യം ഗതം ഏവ നിഷ്ഫലം അഹോ ശൂന്യാലയേ ദീപവത് ॥ 3.46 ॥
വിദ്യാ നാധിഗതാ കലങ്കരഹിതാ വിത്തം ച നോപാര്ജിതം
ശുശ്രൂഷാപി സമാഹിതേന മനസാ പിത്രോര്ന സമ്പാദിതാ ।
ആലോലായതലോചനാഃ പ്രിയതമാഃ സ്വപ്നേഽപി നാലിങ്ഗിതാഃ
കാലോഽയം പരപിണ്ഡലോലുപതയാ കാകൈരിവ പ്രേര്യതേ ॥ 3.47 ॥
വയം യേഭ്യോ ജാതാശ്ചിരപരിഗതാ ഏവ ഖലു തേ
സമം യൈഃ സംവൃദ്ധാഃ സ്മൃതിവിഷയതാം തേഽപി ഗമിതാഃ ।
ഇദാനീം ഏതേ സ്മഃ പ്രതിദിവസം ആസന്നപതനാ
ഗതാസ്തുല്യാവസ്ഥാം സികതിലനദീതീരതരുഭിഃ ॥ 3.48 ॥
ആയുര്വര്ഷശതം നൃണാം പരിമിതം രാത്രൌ തദ്​അര്ധം ഗതം
തസ്യാര്ധസ്യ പരസ്യ ചാര്ധം അപരം ബാലത്വവൃദ്ധത്വയോഃ ।
ശേഷം വ്യാധിവിയോഗദുഃഖസഹിതം സേവാദിഭിര്നീയതേ
ജീവേ വാരിതരങ്ഗചഞ്ചലതരേ സൌഖ്യം കുതഃ പ്രാണിനാമ് ॥ 3.49 ॥
ക്ഷണം ബാലോ ഭൂത്വാ ക്ഷണം അപി യുവാ കാമരസികഃ
ക്ഷണം വിത്തൈര്ഹീനഃ ക്ഷണം അപി ച സമ്പൂര്ണവിഭവഃ ।
ജരാജീര്ണൈരങ്ഗൈര്നട ഇവ ബലീമണ്ഡിതതനൂര്
നരഃ സംസാരാന്തേ വിശതി യമധാനീയവനികാമ് ॥ 3.50 ॥
ത്വം രാജാ വയം അപ്യുപാസിതഗുരുപ്രജ്ഞാഭിമാനോന്നതാഃ
ഖ്യാതസ്ത്വം വിഭവൈര്യശാംസി കവയോ ദിക്ഷു പ്രതന്വന്തി നഃ ।
ഇത്ഥം മാനധനാതിദൂരം ഉഭയോരപ്യാവയോരന്തരം
യദ്യസ്മാസു പരാങ്മുഖോഽസി വയം അപ്യേകാന്തതോ നിഃസ്പൃഹാ ॥ 3.51 ॥
അര്ഥാനാം ഈശിഷേ ത്വം വയം അപി ച ഗിരാം ഈശ്മഹേ യാവദര്ഥം
ശൂരസ്ത്വം വാദിദര്പവ്യുപശമനവിധാവക്ഷയം പാടവം നഃ ।
സേവന്തേ ത്വാം ധനാഢ്യാ മതിമലഹതയേ മാം അപി ശ്രോതുകാമാഃ ।
മയ്യപ്യാസ്ഥാ ന തേ ചേത്ത്വയി മമ നിതരാം ഏവ രാജന്നനാസ്ഥാ ॥ 3.52 ॥
വയം ഇഹ പരിതുഷ്ടാ വല്കലൈസ്ത്വം ദുകൂലൈഃ
സമ ഇഹ പരിതോഷോ നിര്വിശേഷോ വിശേഷഃ ।
സ തു ഭവതു ദരിദ്രോ യസ്യ തൃഷ്ണാ വിശാലാ
മനസി ച പരിതുഷ്ടേ കോഽര്ഥവാന്കോ ദരിദ്രഃ ॥ 3.53 ॥
ഫലം അലം അശനായ സ്വാദു പാനായ തോയം
ക്ഷിതിരപി ശയനാര്ഥം വാസസേ വല്കലം ച ।
നവധനമധുപാനഭ്രാന്തസര്വേന്ദ്രിയാണാം
അവിനയം അനുമന്തും നോത്സഹേ ദുര്ജനാനാമ് ॥ 3.54 ॥
അശ്നീമഹി വയം ഭിക്ഷാം ആശാവാസോ വസീമഹി ।
ശയീമഹി മഹീപൃഷ്ഠേ കുര്വീമഹി കിം ഈശ്വരൈഃ ॥ 3.55 ॥
ന നടാ നാ വിടാ ന ഗായകാ ന ച സഭ്യേതരവാദചുഞ്ചവഃ ।
നൃപം ഈക്ഷിതും അത്ര കേ വയം സ്തനഭാരാനമിതാ ന യോഷിതഃ ॥ 3.56 ॥
വിപുലഹൃദയൈരീശൈരേതജ്ജഗജ്ജനിതം പുരാ
വിധൃതം അപരൈര്ദത്തം ചാന്യൈര്വിജിത്യ തൃണം യഥാ ।
ഇഹ ഹി ഭുവനാന്യന്യൈര്ധീരാശ്ചതുര്ദശ ഭുഞ്ജതേ
കതിപയപുരസ്വാമ്യേ പുംസാം ക ഏഷ മദജ്വരഃ ॥ 3.57 ॥
അഭുക്തായാം യസ്യാം ക്ഷണം അപി ന യാതം നൃപശതൈര്
ഭുവസ്തസ്യാ ലാഭേ ക ഇവ ബഹുമാനഃ ക്ഷിതിഭൃതാമ് ।
തദ്​അംശസ്യാപ്യംശേ തദ്​അവയലേശേഽപി പതയോ
വിഷാദേ കര്തവ്യേ വിദധതി ജഡാഃ പ്രത്യുത മുദമ് ॥ 3.58 ॥
മൃത്പിണ്ഡോ ജലരേഖയാ വലയിതഃ സര്വോഽപ്യയം നന്വണുഃ
സ്വാംശീകൃത്യ സ ഏവ സങ്ഗരശതൈ രാജ്ഞാം ഗണാ ഭുഞ്ജതേ ।
യേ ദദ്യുര്ദദതോഽഥവാ കിം അപരം ക്ഷുദ്രാ ദരിദ്രം ഭൃശം
ധിഗ്ധിക്താന്പുരുഷാധമാന്ധനകണാന്വാഞ്ഛന്തി തേഭ്യോഽപി യേ ॥ 3.59 ॥
സ ജാതഃ കോഽപ്യാസീന്മദനരിപുണാ മൂര്ധ്നി ധവലം
കപാലം യസ്യോച്ചൈര്വിനിഹിതം അലങ്കാരവിധയേ ।
നൃഭിഃ പ്രാണത്രാണപ്രവണമതിഭിഃ കൈശ്ചിദധുനാ
നമദ്ഭിഃ കഃ പുംസാം അയം അതുലദര്പജ്വരഭരഃ ॥ 3.60 ॥
പരേഷാം ചേതാംസി പ്രതിദിവസം ആരാധ്യ ബഹുധാ
പ്രസാദം കിം നേതും വിശസി ഹൃദയ ക്ലേശകലിതമ് ।
പ്രസന്നേ ത്വയ്യന്തഃസവയമുദിതചിന്താമണിഗണോ
വിവിക്തഃ സങ്കല്പഃ കിം അഭിലഷിതം പുഷ്യതി ന തേ ॥ 3.61 ॥
സത്യാം ഏവ ത്രിലോകീസരിതി ഹരശിരശ്ചുമ്ബിനീവച്ഛടായാം
സദ്വൃത്തിം കല്പയന്ത്യാം ബടവിടപഭവൈര്വല്കലൈഃ സത്ഫലൈശ്ച ।
കോഽയം വിദ്വാന്വിപത്തിജ്വരജനിതരുജാതീവദുഃഖാസികാനാം
വക്ത്രം വീക്ഷേത ദുഃസ്ഥേ യദി ഹി ന വിഭൃയാത്സ്വേ കുടുമ്ബേഽനുകമ്പാമ് ॥ 3.61.1 ॥
പരിഭ്രമസി കിം മുധാ ക്വചന ചിത്ത വിശ്രാമ്യതാം
സ്വയം ഭവതി യദ്യഥാ ഭവതി തത്തഥാ നാന്യഥാ ।
അതീതം അനനുസ്മരന്നപി ച ഭാവ്യസങ്കല്പയന്നതര്കിത
സമാഗമാനുഭവാമി ഭോഗനാഹമ് ॥ 3.62 ॥
ഏതസ്മാദ്വിരമേന്ദ്രിയാര്ഥഗഹനാദായാസകാദാശ്രയശ്രേയോ
മാര്ഗം അശേഷദുഃഖശമനവ്യാപാരദക്ഷം ക്ഷണാത് ।
സ്വാത്മീഭാവം ഉപൈഹി സന്ത്യജ നിജാം കല്ലോലലോലം ഗതിം
മാ ഭൂയോ ഭജ ഭങ്ഗുരാം ഭവരതിം ചേതഃ പ്രസീദാധുനാ ॥ 3.63 ॥
മോഹം മാര്ജയ താം ഉപാര്ജയ രതിം ചന്ദ്രാര്ധചൂഡാമണൌ
ചേതഃ സ്വര്ഗതരങ്ഗിണീതടഭുവാം ആസങ്ഗം അങ്ഗീകുരു ।
കോ വാ വീചിഷു ബുദ്ബുദേഷു ച തഡില്ലേഖാസു ച ശ്രീഷു ച
ജ്വാലാഗ്രേഷു ച പന്നഗേഷു സരിദ്വേഗേഷു ച ചപ്രത്യയഃ ॥ 3.64 ॥
ചേതശ്ചിന്തയ മാ രമാം സകൃദിമാം അസ്ഥായിനീം ആസ്ഥയാ
ഭൂപാലഭ്രുകുടീകുടീവിഹരണവ്യാപാരപണ്യാങ്ഗനാമ് ।
കന്ഥാകഞ്ചുകിനഃ പ്രവിശ്യ ഭവനദ്വാരാണി വാരാണസീരഥ്യാ
പങ്ക്തിഷു പാണിപാത്രപതിതാം ഭിക്ഷാം അപേക്ഷാമഹേ ॥ 3.65 ॥
അഗ്രേ ഗീതം സരസകവയഃ പാര്ശ്വയോര്ദാക്ഷിണാത്യാഃ
പശ്ചാല്ലീലാവലയരണിതം ചാമരഗ്രാഹിണീനാമ് ।
യദ്യസ്ത്യേവം കുരു ഭവരസാസ്വാദനേ ലമ്പടത്വം
നോ ചേച്ചേതഃ പ്രവിശ സഹസാ നിര്വികല്പേ സമാധൌ ॥ 3.66 ॥
പ്രാപ്താഃ ശ്രിയഃ സകലകാമദുധാസ്തതഃ കിം
ന്യസ്തം പദം ശിരസി വിദ്വിഷതാം തതഃ കിമ് ।
സമ്പാദിതാഃ പ്രണയിനോ വിഭവൈസ്തതഃ കിം
കല്പം സ്ഥിതാസ്തനുഭൃതാം തനവസ്തതഃ കിമ് ॥ 3.67 ॥
ഭക്തിര്ഭവേ മരണജന്മഭയം ഹൃദിസ്ഥം
സ്നേഹോ ന ബന്ധുഷു ന മന്മഥജാ വികാരാഃ ।
സംസര്ജ ദോഷരഹിതാ വിജയാ വനാന്താ
വൈരാഗ്യം അസ്തി കിം ഇതഃ പരമര്ഥനീയമ് ॥ 3.68 ॥
തസ്മാദനന്തം അജരം പരമം വികാസി
തദ്ബ്രഹ്മ ചിന്തയ കിം ഏഭിരസദ്വികല്പൈഃ ।
യസ്യാനുഷങ്ഗിണ ഇമേ ഭുവനാധിപത്യഭോഗാദയഃ
കൃപണലോകമതാ ഭവന്തി ॥ 3.69 ॥
പാതാലം ആവിശസി യാസി നഭോ വിലങ്ഘ്യ
ദിങ്മണ്ഡലം ഭ്രമസി മാനസ ചാപലേന ।
ഭ്രാന്ത്യാപി ജാതു വിമലം കഥം ആത്മനീനം
ന ബ്രഹ്മ സംസരസി നിര്വൃതിം ഏഷി യേന ॥ 3.70 ॥
കിം വേദൈഃ സ്മൃതിഭിഃ പുരാണപഠനൈഃ ശാസ്ത്രൈര്മഹാവിസ്തരൈഃ
സ്വര്ഗഗ്രാമകുടീനിവാസഫലദൈഃ കര്മക്രിയാവിഭ്രമൈഃ ।
മുക്ത്വൈകം ഭവദുഃഖഭാരരചനാവിധ്വംസകാലാനലം
സ്വാത്മാനന്ദപദപ്രവേശകലനം ശേസൈര്വാണിഗ്വൃത്തിഭിഃ ॥ 3.71 ॥
നായം തേ സമയോ രഹസ്യം അധുനാ നിദ്രാതി നാഥോ യദി
സ്ഥിത്വാ ദ്രക്ഷ്യതി കുപ്യതി പ്രഭുരിതി ദ്വാരേഷു യേഷാം വചഃ ।
ചേതസ്താനപഹായ യാഹി ഭവനം ദേവസ്യ വിശ്വേശിതുര്
നിര്ദൌവാരികനിര്ദയോക്ത്യ്​അപരുഷം നിഃസൌമ്​അശര്മപ്രദമ് ॥ 3.71.1 ॥
യതോ മേരുഃ ശ്രീമാന്നിപതതി യുഗാന്താഗ്നിവലിതഃ
സമുദ്രാഃ ശുഷ്യന്തി പ്രചുരമകരഗ്രാഹനിലയാഃ ।
ധരാ ഗച്ഛത്യന്തം ധരണിധരപാദൈരപി ധൃതാ
ശരീരേ കാ വാര്താ കരികലഭകര്ണാഗ്രചപലേ ॥ 3.72 ॥
ഗാത്രം സങ്കുചിതം ഗതിര്വിഗലിതാ ഭ്രഷ്ടാ ച ദന്താവലിര്
ദൃഷ്ടിര്നക്ഷ്യതി വര്ധതേ ബധിരതാ വക്ത്രം ച ലാലായതേ ।
വാക്യം നാദ്രിയതേ ച ബാന്ധവജനോ ഭാര്യാ ന ശുശ്രൂഷതേ
ഹാ കഷ്ടം പുരുഷസ്യ ജീര്ണവയസഃ പുത്രോഽപ്യമിത്രായതേ ॥ 3.73 ॥
വര്ണം സിതം ശിരസി വീക്ഷ്യ ശിരോരുഹാണാം
സ്ഥാനം ജരാപരിഭവസ്യ തദാ പുമാംസമ് ।
ആരോപിതാംസ്ഥിശതകം പരിഹൃത്യ യാന്തി
ചണ്ഡാലകൂപം ഇവ ദൂരതരം തരുണ്യഃ ॥ 3.74 ॥
യാവത്സ്വസ്ഥം ഇദം ശരീരം അരുജം യാവച്ച ദൂരേ ജരാ
യാവച്ചേന്ദ്രിയശക്തിരപ്രതിഹതാ യാവത്ക്ഷയോ നായുഷഃ ।
ആത്മശ്രേയസി താവദേവ വിദുഷാ കാര്യഃ പ്രയത്നോ മഹാന്
സന്ദീപ്തേ ഭവനേ തു കൂപഖനനം പ്രത്യുദ്യമഃ കീദൃശഃ ॥ 3.75 ॥
തപസ്യന്തഃ സന്തഃ കിം അധിനിവസാമഃ സുരനദീം
ഗുണോദാരാന്ദാരാനുത പരിചരാമഃ സവിനയമ് ।
പിബാമഃ ശാസ്ത്രൌഘാനുതവിവിധകാവ്യാമൃതരസാന്
ന വിദ്മഃ കിം കുര്മഃ കതിപയനിമേഷായുഷി ജനേ ॥ 3.76 ॥
ദുരാരാധ്യാശ്ചാമീ തുരഗചലചിത്താഃ ക്ഷിതിഭുജോ
വയം തു സ്ഥൂലേച്ഛാഃ സുമഹതി ഫലേ ബദ്ധമനസഃ ।
ജരാ ദേഹം മൃത്യുര്ഹരതി ദയിതം ജീവിതം ഇദം
സഖേ നാന്യച്ഛ്രേയോ ജഗതി വിദുഷേഽന്യത്ര തപസഃ ॥ 3.77 ॥
മാനേ മ്ലായിനി ഖണ്ഡിതേ ച വസുനി വ്യര്ഥേ പ്രയാതേഽര്ഥിനി
ക്ഷീണേ ബന്ധുജനേ ഗതേ പരിജനേ നഷ്ടേ ശനൈര്യൌവനേ ।
യുക്തം കേവലം ഏതദേവ സുധിയാം യജ്ജഹ്നുകന്യാപയഃപൂതാഗ്രാവ
ഗിരീന്ദ്രകന്ദരതടീകുഞ്ജേ നിവാസഃ ക്വചിത് ॥ 3.78 ॥
രമ്യാശ്ചന്ദ്രമരീചയസ്തൃണവതീ രമ്യാ വനാന്തസ്ഥലീ
രമ്യം സാധുസമാഗമാഗതസുഖം കാവ്യേഷു രമ്യാഃ കഥാഃ ।
കോപോപാഹിതബാഷ്പബിന്ദുതരലം രമ്യം പ്രിയായാ മുഖം
സര്വം രമ്യം അനിത്യതാം ഉപഗതേ ചിത്തേ ന കിഞ്ചിത്പുനഃ ॥ 3.79 ॥
രമ്യം ഹര്മ്യതലം ന കിം വസതയേ ശ്രവ്യം ന ഗേയാദികം
കിം വാ പ്രാണസമാസമാഗമസുഖം നൈവാധികപ്രീതയേ ।
കിന്തു ഭ്രാന്തപതങ്ഗക്ഷപവനവ്യാലോലദീപാങ്കുരച്ഛായാ
ചഞ്ചലം ആകലയ്യ സകലം സന്തോ വനാന്തം ഗതാഃ ॥ 3.80 ॥
ആ സംസാരാത്ത്രിഭുവനം ഇദം ചിന്വതാം താത്താദൃങ്നൈവാസ്മാകം
നയനപദവീം ശ്രോത്രമാര്ഗം ഗതോ വാ ।
യോഽയം ധത്തേ വിഷയകരിണോ ഗാഢഗൂഢാഭിമാനക്ഷീവസ്യാന്തഃ
കരണകരിണഃ സംയമാലാനലീലാമ് ॥ 3.81 ॥
യദേതത്സ്വച്ഛന്ദം വിഹരണം അകാര്പണ്യം അശനം
സഹാര്യൈഃ സംവാസഃ ശ്രുതം ഉപശമൈകവ്രതഫലമ് ।
മനോ മന്ദസ്പന്ദം ബഹിരപി ചിരസ്യാപി വിമൃശന്ന
ജാനേ കസ്യൈഷാ പരിണതിരുദാരസ്യ തപസഃ ॥ 3.82 ॥
ജീര്ണാ ഏവ മനോരഥാശ്ച ഹൃദയേ യാതം ച തദ്യൌവനം
ഹന്താങ്ഗേഷു ഗുണാശ്ബന്ധ്യഫലതാം യാതാ ഗുണജ്ഞൈര്വിനാ ।
കിം യുക്തം സഹസാഭ്യുപൈതി ബലവാന്കാലഃ കൃതാന്തോഽക്ഷമീ
ഹാ ജ്ഞാതം മദനാന്തകാങ്ഘ്രിയുഗലം മുക്ത്വാസ്തി നാന്യോ ഗതിഃ ॥ 3.83 ॥
മഹേശ്വരേ വാ ജഗതാം അധീശ്വരേ
ജനാര്ദനേ വാ ജഗദ്​അന്തരാത്മനി ।
ന വസ്തുഭേദപ്രതിപത്തിരസ്തി മേ
തഥാപി ഭക്തിസ്തരുണേന്ദുശേഖരേ ॥ 3.84 ॥
സ്ഫുരത്സ്ഫാരജ്യോത്സ്നാധവലിതതലേ ക്വാപി പുലിനേ
സുഖാസീനാഃ ശാന്തധ്വന്തിസു രജനീഷു ദ്യുസരിതഃ ।
ഭവാഭോഗോദ്വിഗ്നാഃ ശിവ ശിവ ശിവേത്യുച്ചവചസഃ
കദാ യാസ്യാമോഽതര്ഗതബഹുലബാഷ്പാകുലദശാമ് ॥ 3.85 ॥
മഹാദേവോ ദേവഃ സരിദപി ച സൈഷാ സുരസരിദ്ഗുഹാ
ഏവാഗാരം വസനം അപി താ ഏവ ഹരിതഃ ।
സുഹൃദാ കാലോഽയം വ്രതം ഇദം അദൈന്യവ്രതം ഇദം
കിയദ്വാ വക്ഷ്യാമോ വടവിടപ ഏവാസ്തു ദയിതാ ॥ 3.85.1 ॥
വിതീര്ണേ സര്വസ്വേ തരുണകരുണാപൂര്ണഹൃദയാഃ
സ്മരന്തഃ സംസാരേ വിഗുണപരിണാമാം വിധിഗതിമ് ।
വയം പുണ്യാരണ്യേ പരിണതശരച്ചന്ദ്രകിരണാസ്
ത്രിയാമാ നേസ്യാമോ ഹരചരണചിന്തൈകശരണാഃ ॥ 3.86 ॥
കദാ വാരാണസ്യാം അമരതടിനീരോധസി വസന്
വസാനഃ കൌപീനം ശിരസി നിദധാനോഽഞ്ജലിപുടമ് ।
അയേ ഗൌരീനാഥ ത്രിപുരഹര ശമ്ഭോ ത്രിനയന
പ്രസീദേത്യാക്രോശന്നിമിഷം ഇവ നേഷ്യാമി ദിവസാന് ॥ 3.87 ॥
ഉദ്യാനേഷു വിചിത്രഭോജനവിധിസ്തീവ്രാതിതീവ്രം തപഃ
കൌപീനാവരണം സുവസ്ത്രം അമിതം ഭിക്ഷാടനം മണ്ഡനമ് ।
ആസന്നം മരണം ച മങ്ഗലസമം യസ്യാം സമുത്പദ്യതേ
താം കാശീം പരിഹൃത്യ ഹന്ത വിബുധൈരന്യത്ര കിം സ്ഥീയതേ ॥ 3.87.1 ॥
സ്നാത്വാ ഗാങ്ഗൈഃ പയോഭിഃ ശുചികുസുമഫലൈരര്ചയിത്വാ വിഭോ ത്വാ
ധ്യേയേ ധ്യാനം നിവേശ്യ ക്ഷിതിധരകുഹരഗ്രാവപര്യങ്കമൂലേ ।
ആത്മാരാമഃ ഫലാശീ ഗുരുവചനരതസ്ത്വത്പ്രസാദാത്സ്മരാരേ
ദുഃഖം മോക്ഷ്യേ കദാഹം സമകരചരണേ പുംസി സേവാസമുത്ഥമ് ॥ 3.88 ॥
ഏകാകീ നിഃസ്പൃഹഃ ശാന്തഃ പാണിപാത്രോ ദിഗമ്ബരഃ ।
കദാ ശമ്ഭോ ഭവിഷ്യാമി കര്മനിര്മൂലനക്ഷമഃ ॥ 3.89 ॥
പാണിം പാത്രയതാം നിസര്ഗശുചിനാ ഭൈക്ഷേണ സന്തുഷ്യതാം
യത്ര ക്വാപി നിഷീദതാം ബഹുതൃണം വിശ്വം മുഹുഃ പശ്യതാമ് ।
അത്യാഗേഽപി തനോരഖണ്ഡപരമാനന്ദാവബോധസ്പൃശാ
മധ്വാ കോഽപി ശിവപ്രസാദസുലഭഃ സമ്പത്സ്യതേ യോഗിനാമ് ॥ 3.90 ॥
കൌപീനം ശതഖണ്ഡജര്ജരതരം കന്ഥാ പുനസ്താദൃശീ
നൈശ്ചിന്ത്യം നിരപേക്ഷഭൈക്ഷ്യം അശനം നിദ്രാ ശ്മശാനേ വനേ ।
സ്വാതന്ത്ര്യേണ നിരങ്കുശം വിഹരണം സ്വാന്തം പ്രശാന്തം സദാ
സ്ഥൈര്യം യോഗമഹോത്സവേഽപി ച യദി ത്രൈലോക്യരാജ്യേന കിമ് ॥ 3.91 ॥
ബ്രഹ്മാണ്ഡം മണ്ഡലീമാത്രം കിം ലോഭായ മനസ്വിനഃ ।
ശഫരീസ്ഫുര്തേനാബ്ധിഃ ക്ഷുബ്ധോ ന ഖലു ജായതേ ॥ 3.92 ॥
മാതര്ലക്ഷ്മി ഭജസ്വ കഞ്ചിദപരം മത്കാങ്ക്ഷിണീ മാ സ്മ ഭൂര്
ഭോഗേഷു സ്പൃഹയാലവസ്തവ വശേ കാ നിഃസ്പൃഹാണാം അസി ।
സദ്യഃ സ്യൂതപലാശപത്രപുടികാപാത്രൈഃ പവിത്രീകൃതൈര്
ഭിക്ഷാവസ്തുഭിരേവ സമ്പ്രതി വയം വൃത്തിം സമീഹാമഹേ ॥ 3.93 ॥
മഹാശയ്യാ പൃഥ്വീ വിപുലം ഉപധാനം ഭുജലതാം
വിതാനം ചാകാശം വ്യജനം അനുകൂലോഽയം അനിലഃ ।
ശരച്ചന്ദ്രോ ദീപോ വിരതിവനിതാസങ്ഗമുദിതഃ
സുഖീ ശാന്തഃ ശേതേ മുനിരതനുഭൂതിര്നൃപ ഇവ ॥ 3.94 ॥
ഭിക്ഷാസീ ജനമധ്യസങ്ഗരഹിതഃ സ്വായത്തചേഷ്ടഃ സദാ
ഹാനാദാനവിരക്തമാര്ഗനിരതഃ കശ്ചിത്തപസ്വീ സ്ഥിതഃ ।
രഥ്യാകീര്ണവിശീര്ണജീര്ണവസനഃ സമ്പ്രാപ്തകന്ഥാസനോ
നിര്മാനോ നിരഹങ്കൃതിഃ ശമസുഖാഭോഗൈകബദ്ധസ്പൃഹഃ ॥ 3.95 ॥
ചണ്ഡാലഃ കിം അയം ദ്വിജാതിരഥവാ ശൂദ്രോഽഥ കിം താപസഃ
കിം വാ തത്ത്വവിവേകപേശലമതിര്യോഗീശ്വരഃ കോഽപി കിമ് ।
ഇത്യുത്പന്നവികല്പജല്പമുഖരൈരാഭാഷ്യമാണാ ജനൈര്
ന ക്രുദ്ധാഃ പഥി നൈവ തുഷ്ടമനസോ യാന്തി സ്വയം യോഗിനഃ ॥ 3.96 ॥
ഹിംസാശൂന്യം അയത്നലഭ്യം അശനം ധാത്രാ മരുത്കല്പിതം
വ്യാലാനം പശവസ്തൃണാങ്കുരഭുജസ്തുഷ്ടാഃ സ്ഥലീശായിനഃ ।
സംസാരാര്ണവലങ്ഘനക്ഷമധിയാം വൃത്തിഃ കൃതാ സാ നൃണാം
താം അന്വേഷയതാം പ്രയാന്തി സതതം സര്വം സമാപ്തിം ഗുണാഃ ॥ 3.97 ॥
ഗങ്ഗാതീരേ ഹിമഗിരിശിലാബദ്ധപദ്മാസനസ്യ
ബ്രഹ്മധ്യാനാഭ്യസനവിധിനാ യോഗനിദ്രാം ഗതസ്യ ।
കിം തൈര്ഭാവ്യം മമ സുദിവസൈര്യത്ര തേ നിര്വിശങ്കാഃ
കണ്ഡൂയന്തേ ജരഠഹരിണാഃ സ്വാങ്ഗം അങ്ഗേ മദീയേ ॥ 3.98 ॥
ജീര്ണാഃ കന്ഥാ തതഃ കിം സിതം അമലപടം പട്ടസൂത്രം തതഃ കിം
ഏകാ ഭാര്യാ തതഃ കിം ഹയകരിസുഗണൈരാവൃതോ വാ തതഃ കിമ് ।
ഭക്തം ഭുക്തം തതഃ കിം കദശനം അഥവാ വാസരാന്തേ തതഃ കിം
വ്യക്തജ്യോതിര്ന വാന്തര്മഥിതഭവഭയം വൈഭവം വാ തതഃ കിമ് ॥ 3.98.1 ॥
പാണിഃ പാത്രം പവിത്രം ഭ്രമണപരിഗതം ഭൈക്ഷ്യം അക്ഷയ്യം അന്നം
വിസ്തീര്ണം വസ്ത്രം ആശാദശകം അചപലം തല്പം അസ്വല്പം ഉര്വീമ് ।
യേഷാം നിഃസങ്ഗതാങ്ഗീകരണപരിണതസ്വാന്തസന്തോഷിണസ്തേ
ധന്യാഃ സന്ന്യസ്തദൈന്യവ്യതികരനികരാഃ കര്മ നിര്മൂലയന്തി ॥ 3.99 ॥
ത്രൈലോക്യാധിപതിത്വം ഏവ വിരസം യസ്മിന്മഹാശാസനേ
തല്ലബ്ധ്വാസനവസ്ത്രമാനഘടനേ ഭോഗേ രതിം മാ കൃഥാഃ ।
ഭോഗഃ കോഽപി സ ഏക ഏവ പരമോ നിത്യോദിതാ ജൃമ്ഭനേ
യത്സ്വാദാദ്വിരസാ ഭവന്തി വിസയാസ്ത്രൈലോക്യരാജ്യാദയഃ ॥ 3.99.1 ॥
മാതര്മേദിനി താത മാരുതി സഖേ തേജഃ സുബന്ധോ ജല
ഭ്രാതര്വ്യൌമ്​അ നിബദ്ധ ഏഷ ഭവതാം അന്ത്യഃ പ്രണാമാഞ്ജലിഃ ।
യുഷ്മത്സങ്ഗവശോപജാതസുകൃതസ്ഫാരസ്ഫുരന്നിര്മലജ്ഞാനാപാസ്ത
സമസ്തമോഹമഹിമാ ലീനേ പരബ്രഹ്മണി ॥ 3.100 ॥
ശയ്യാ ശൈലശിലാഗൃഹം ഗിരിഗുഹാ വസ്ത്രം തരുണാം ത്വചഃ
സാരങ്ഗാഃ സുഹൃദോ നനു ക്ഷിതിരുഹാം വൃത്തിഃ ഫലൈഃ കൌമ്​അലൈഃ ।
യേസാം നിര്ഝരം അമ്ബുപാനം ഉചിതം രത്യൈ തു വിദ്യാങ്ഗനാ
മന്യേ തേ പരമേശ്വരാഃ ശിരസി യരി ബദ്ധോ ന സേവാഞ്ജലിഃ ॥ 3.101 ॥
ധൈര്യം യസ്യ പിതാ ക്ഷമാ ച ജനനീ ശാന്തിശ്ചിരം ഗേഹിനീ
സത്യം മിത്രം ഇദം ദയാ ച ഭഗിനീ ഭ്രാതാ മനഃസംയമഃ ।
ശയ്യാ ഭൂമിതലം ദിശോഽപി വസനം ജ്ഞാനാമൃതം ഭോജനം
ഹ്യേതേ യസ്യ കുടുമ്ബിനോ വദ സഖേ കസ്മാദ്ഭയം യോഗിനഃ ॥ 3.102 ॥
അഹോ വാ ഹാരേ വാ ബലവതി രിപൌ വാ സുഹൃദി വാ
മണൌ വാ ലോഷ്ഠേ വാ കുസുമശയനേ വാ ദൃഷദി വാ ।
തൃണേ വാ സ്ത്രൈണേ വാ മമ സമദൃശോ യാന്തി ദിവസാഃ
ക്വചിത്പുണ്യാരണ്യേ ശിവ ശിവ ശിവേതി പ്രലപതഃ ॥ 3.103 ॥
Roman (IAST) Transliteration
cūḍottaṃsitacandracārukalikācañcacchikhābhāsvaro
līlādagdhavilolakāmaśalabhaḥ śreyodaśāgre sphuran |
antaḥsphūrjad​apāramohatimiraprāgbhāraṃ uccāṭayan
śvetaḥsadmani yogināṃ vijayate jñānapradīpo haraḥ || 3.1 ||
bhrāntaṃ deśaṃ anekadurgaviṣamaṃ prāptaṃ na kiñcitphalaṃ
tyaktvā jātikulābhimānaṃ ucitaṃ sevā kṛtā niṣphalā |
bhuktaṃ mānavivarjitaṃ paragṛheṣvāśaṅkayā kākavat
tṛṣṇe jṛmbhasi pāpakarmapiśune nādyāpi santuṣyasi || 3.2 ||
utkhātaṃ nidhiśaṅkayā kṣititalaṃ dhmātā girerdhātavo
nistīrṇaḥ saritāṃ patirnṛpatayo yatnena santoṣitāḥ |
mantrārādhanatatpareṇa manasā nītāḥ śmaśāne niśāḥ
prāptaḥ kāṇavarāṭako'pi na mayā tṛṣṇe sakāmā bhava || 3.3 ||
khalālāpāḥ sauḍhāḥ kathaṃ api tad​ārādhanaparairnigṛhyāntar
bāṣpaṃ hasitaṃ api śūnyena manasā |
kṛto vittastambhapratihatadhiyāṃ añjalirapi
tvaṃ āśe moghāśe kima aparaṃ ato nartayasi mām || 3.4 ||
amīṣāṃ prāṇānāṃ tulitavisinīpatrapayasāṃ
kṛte kiṃ nāsmābhirvigalitavivekairvyavasitam |
yad​āḍhyānāṃ agre draviṇamadaniḥsañjñamanasāṃ
kṛtaṃ māvavrīḍairnijaguṇakathāpātakaṃ api || 3.5 ||
kṣāntaṃ na kṣamayā gṛhocitasukhaṃ tyaktaṃ na santoṣataḥ
soḍho duḥsahaśītatāpapavanakleśo na taptaṃ tapaḥ |
dhyātaṃ vittaṃ aharniśaṃ nityamitaprāṇairna śambhoḥ padaṃ
tattatkarma kṛtaṃ yadeva munibhistaistaiḥ phalairvañcitāḥ || 3.6 ||
bhogā na bhuktā vayaṃ eva bhuktās
tapo na taptaṃ vayaṃ eva taptāḥ |
kālo na yāto vayaṃ eva yātāstṛṣṇā
na jīrṇā vayaṃ eva jīrṇāḥ || 3.7 ||
balibhirmukhaṃ ākrāntaṃ palitenāṅkitaṃ śiraḥ |
gātrāṇi śithilāyante tṛṣṇaikā taruṇāyate || 3.8 ||
vivekavyākośe vidadhati same śāmyati tṛṣā
pariṣvaṅge tuṅge prasaratitarāṃ sā pariṇatā |
jarājīrṇaiśvaryagrasanagahanākṣepakṛpaṇastṛṣāpātraṃ
yasyāṃ bhavati marutāṃ apyadhipatiḥ || 3.8.1 ||
nivṛttā bhogecchā puruṣabahumāno'pi galitaḥ
samānāḥ svaryātāḥ sapadi suhṛdo jīvitasamāḥ |
śanairyaṣṭyutthānaṃ ghanatimiraruddhe ca nayane
aho mūḍhaḥ kāyastadapi maraṇāpāyacakitaḥ || 3.9 ||
āśā nāma nadī manorathajalā tṛṣṇātaraṅgākulā
rāgagrāhavatī vitarkavihagā dhairyadrumadhvaṃsinī |
mohāvartasudustarātigahanā prottuṅgacintātaṭī
tasyāḥ paragatā viśuddhaṃ alaso nandanti yogīśvarāḥ || 3.10 ||
na saṃsārotpannaṃ caritaṃ anupaśyāmi kuśalaṃ
vipākaḥ puṇyānāṃ janayati bhayaṃ me vimṛśataḥ |
mahadbhiḥ puṇyaughaiściraparigṛhītāśca viṣayā
mahānto jāyante vyasanaṃ iva dātuṃ viṣayiṇām || 3.11 ||
avaśyaṃ yātāraścirataraṃ uṣitvāpi viṣayā
viyoge ko bhedastyajati na jano yatsvayaṃ amūn |
vrajantaḥ svātantryādatulaparitāpāya manasaḥ
svayaṃ tyaktā hyete śamasukhaṃ anantaṃ vidadhati || 3.12 ||
brahmajñānavivekanirmaladhiyaḥ kurvantyaho duṣkaraṃ
yanmuñcantyupabhogabhāñjyapi dhanānyekāntato niḥspṛhāḥ |
samprātānna purā na samprati na ca prāptau dṛḍhapratyayān
vāñchāmātraparigrahānapi paraṃ tyaktuṃ na śaktā vayam || 3.13 ||
dhanyānāṃ girikandareṣu vasatāṃ jyotiḥ paraṃ dhyāyatāmānandāśru
jalaṃ pibanti śakunā niḥśaṅkaṃ aṅkeśayāḥ |
asmākaṃ tu manorathoparacitaprāsādavāpītaṭakrīḍā
kānanakelikautukajuṣāṃ āyuḥ paraṃ kṣīyate || 3.14 ||
bhikṣāśataṃ tadapi nīrasaṃ ekabāraṃ
śayyā ca bhūḥ parijano nijadehamātram |
vastraṃ viśīrṇaśatakhaṇḍamayī ca kanthā
hā hā tathāpi viṣayā na parityajanti || 3.15 ||
stanau māṃsagranthī kanakakalaśāvityupamitī
mukhaṃ śleṣmāgāraṃ tadapi ca śaśāṅkena tulitam |
sravanmūtraklinnaṃ karivaraśiraspardhi jaghanaṃ
muhurnindyaṃ rūpaṃ kavijanaviśeṣairgurukṛtam || 3.16 ||
eko rāgiṣu rājate priyatamādehārdhahārī haro
nīrāgeṣu jano vimuktalalanāsaṅgo na yasmātparaḥ |
durvārasmarabāṇapannagaviṣavyābiddhamugdho janaḥ
śeṣaḥ kāmaviḍambitānna viṣayānbhoktuṃ na moktuṃ kṣamaḥ || 3.17 ||
ajānandāhātmyaṃ patatu śalabhastīvradahane
sa mīno'pyajñānādbaḍiśayutaṃ aśnātu piśitam |
vijānanto'pyete vayaṃ iha viyajjālajaṭilān
na muñcāmaḥ kānāṃ ahaha gahano mohamahimā || 3.18 ||
tṛṣā śuṣyatyāsye pibati salilaṃ śītamadhuraṃ
kṣudhārtaḥ śālyannaṃ kavalayati māṃsādikalitam |
pradīpte kāmāgnau sudṛḍhataraṃ āliṅgati vadhūṃ
pratīkāraṃ vyādhaḥ sukhaṃ iti viparyasyati janaḥ || 3.19 ||
tuṅgaṃ veśma sutāḥ satāṃ abhimatāḥ saṅkhyātigāḥ sampadaḥ
kalyāṇī dayitā vayaśca navaṃ ityajñānamūḍho janaḥ |
matvā viśvaṃ anaśvaraṃ niviśate saṃsārakārāgṛhe
sandṛśya kṣaṇabhaṅguraṃ tadakhilaṃ dhanyastu sannyasyati || 3.20 ||
dīnā dīnamukhaiḥ sadaiva śiśukairākṛṣṭajīrṇāmbarā
krośadbhiḥ kṣudhitairnirannavidhurā dṛśyā na cedgehinī |
yācñābhaṅgabhayena gadgadagalatruṭyadvilīnākṣaraṃ
ko dehīti vadetsvadagdhajaṭharasyārthe manasvī pumān || 3.21 ||
abhimatamahāmānagranthiprabhedapaṭīyasī
gurutaraguṇagrāmābhojasphuṭojjvalacandrikā |
vipulavilallajjāvallīvitānakuṭhārikā
jaṭharapiṭharī duspureyaṃ karoti viḍambanam || 3.22 ||
puṇye grāme vane vā mahati sitapaṭacchannapālī kapāliṃ
hyādāya nyāyagarbhadvijahutahutabhugdhūmadhūmropakaṇṭhe |
dvāraṃ dvāraṃ praviṣṭo varaṃ udaradarīpūraṇāya kṣudhārto
mānī prāṇaiḥ sanātho na punaranudinaṃ tulyakulyesu dīnaḥ || 3.23 ||
gaṅgātaraṅgakaṇaśīkaraśītalāni
vidyādharādhyuṣitacāruśilātalāni |
sthānāni kiṃ himavataḥ pralayaṃ gatāni
yatsāvamānaparapiṇḍaratā manuṣyāḥ || 3.24 ||
kiṃ kandāḥ kandarebhyaḥ pralayaṃ upagatā nirjharā vā giribhyaḥ
pradhvastā vā tarubhyaḥ sarasagalabhṛto valkalinyaśca śākhāḥ |
vīkṣyante yanmukhāni prasabhaṃ apagatapraśrayāṇāṃ khalānāṃ
duḥkhāptasvalpavittasmayapavanavaśānartitabhrūlatāni || 3.25 ||
puṇyairmūlaphalaistathā praṇayinīṃ vṛttiṃ kuruṣvādhunā
bhūśayyāṃ navapallavairakṛpaṇairuttiṣṭha yāvo vanam |
kṣudrāṇāṃ avivekamūḍhamanasāṃ yatreśvarāṇāṃ sadā
vittavyādhivikāravihvalagirāṃ nāmāpi na śrūyate || 3.26 ||
phalaṃ svecchālabhyaṃ prativanaṃ akhedaṃ kṣitiruhāṃ
payaḥ sthāne sthāne śiśiramadhuraṃ puṇyasaritām |
mṛdusparśā śayyā sulalitalatāpallavamayī
sahante santāpaṃ tadapi dhanināṃ dvāri kṛpaṇāḥ || 3.27 ||
ye vartante dhanapatipuraḥ prārthanāduḥkhabhājo
ye cālpatvaṃ dadhati viṣayākṣepaparyāptabuddheḥ |
teṣāṃ antaḥsphuritahasitaṃ vāsarāṇi smareyaṃ
dhyānacchede śikharikuharagrāvaśayyāniṣaṇṇaḥ || 3.28 ||
ye santoṣanirantarapramuditasteṣāṃ na bhinnā mudo
ye tvanye dhanalubdhasaṅkaladhiyastesāṃ na tṛṣṇāhatā |
itthaṃ kasya kṛte kutaḥ sa vidhinā kīdṛkpadaṃ sampadāṃ
svātmanyeva samāptahemamahimā merurna me rocate || 3.29 ||
bhikṣāhāraṃ adainyaṃ apratisukhaṃ bhīticchidaṃ sarvato
durmātsaryamadābhimānamathanaṃ duḥkhaughavidhvaṃsanam |
sarvatrānvahaṃ aprayatnasulabhaṃ sādhupriyaṃ pāvanaṃ
śambhoḥ satraṃ avāyaṃ akṣayanidhiṃ śaṃsanti yogīśvarāḥ || 3.30 ||
bhoge rogabhayaṃ kule cyutibhayaṃ vitte nṛpālādbhayaṃ
māne dainyabhayaṃ bale ripubhayaṃ rūpe jarāyā bhayam |
śāstre vādibhayaṃ guṇe khalabhayaṃ kāye kṛtāntādbhayaṃ
sarvaṃ vastu bhayānvitaṃ bhuvi nṛṇāṃ vairāgyamevābhayam || 3.31 ||
ākrāntaṃ maraṇena janma jarasā cātyujjvalaṃ yauvanaṃ
santoṣo dhanalipsayā śamasukhaṃ prauḍhāṅganāvibhramaiḥ |
lokairmatsaribhirguṇā vanabhuvo vyālairnṛpā durjanair
asthairyeṇa vibhūtayo'pyapahatā grastaṃ na kiṃ kena vā || 3.32 ||
ādhivyādhiśatairjanasya vividhairārogyaṃ unmūlyate
lakṣmīryatra patanti tatra vivṛtadvārā iva vyāpadaḥ |
jātaṃ jātaṃ avaśyaṃ āśu vivaśaṃ mṛtyuḥ karotyātmasāt
tatkiṃ tena niraṅkuśena vidhinā yannirmitaṃ susthiram || 3.33 ||
bhogāstuṅgataraṅgabhaṅgataralāḥ prāṇāḥ kṣaṇadhvaṃsinaḥ
stokānyeva dināni yauvanasukhaṃ sphūrtiḥ priyāsu sthitā |
tatsaṃsāraṃ asāraṃ eva nikhilaṃ buddhvā budhā bodhakā
lokānugrahapeśalena manasā yatnaḥ samādhīyatām || 3.34 ||
bhogā meghavitānamadhyavilasatsaudāminīcañcalā
āyurvāyuvighaṭṭitābjapaṭalīlīnāmbuvadbhaṅguram |
līlā yauvanalālasāstanubhṛtāṃ ityākalayya drutaṃ
yoge dhairyasamādhisiddhisulabhe buddhiṃ vidadhvaṃ budhāḥ || 3.35 ||
āyuḥ kallolalolaṃ katipayadivasasthāyinī yauvanaśrīḥ
arthāḥ saṅkalpakalpā ghanasamayataḍidvibhramā bhogapūgāḥ |
kaṇṭhāśleṣopagūḍhaṃ tadapi ca na ciraṃ yatpriyābhiḥ praṇītaṃ
brahmaṇyāsaktacittā bhavata bhavabhayāmbhodhipāraṃ tarītum || 3.36 ||
kṛcchreṇāmedhyamadhye niyamitatanubhiḥ sthīyate garbhavāse
kāntāviśleṣaduḥkhavyatikaraviṣamo yauvane copabhogaḥ |
vāmākṣīṇāṃ avajñāvihasitavasatirvṛddhabhāvo'nyasādhuḥ
saṃsāre re manuṣyā vadata yadi sukhaṃ svalpaṃ apyasti kiñcit || 3.37 ||
vyāghrīva tiṣṭhati jarā paritarjayantī
rogāśca śatrava iva praharanti deham |
āyuḥ parisravanti bhinnaghaṭādivāmbho
lokastathāpyahitaṃ ācaratīti citram || 3.38 ||
bhogā bhaṅguravṛttayo bahuvidhāstaireva cāyaṃ bhavastat
kasyeha kṛte paribhramata re lokāḥ kṛtaṃ ceṣṭataiḥ |
āśāpāśaśatāpaśāntiviśadaṃ cetaḥsamādhīyatāṃ
kāmotpattivaśātsvadhāmani yadi śraddeyaṃ asmadvacaḥ || 3.39 ||
sakhe dhanyāḥ kecittruṭitabhavabandhavyatikarā
vanānte cittāntarviṣaṃ aviṣayāśītviṣagatāḥ |
śaraccandrajyotsnādhavalagaganābhogasubhagāṃ
nayante ye rātriṃ sukṛtacayacintaikaśaraṇāḥ || 3.39.1 ||
brahmendrādimarudgaṇāṃstṛṇakaṇānyatra sthito manyate
yatsvādādvirasā bhavanti vibhavāstrailokyarājyādayaḥ |
bhogaḥ ko'pi sa eva eka paramo nityodito jṛmbhate
bhoḥ sādho kṣaṇabhaṅgure taditare bhoge ratiṃ mā kṛthāḥ || 3.40 ||
sā ramyā nagarī mahānsa nṛpatiḥ sāmantacakraṃ ca tat
pārśve tasya ca sā vidagdhapariṣattāścandrabimbānanāḥ |
udvṛttaḥ sa rājaputranivahaste vandinastāḥ kathāḥ
sarvaṃ yasya vaśādagātsmṛtipathaṃ kālāya tasmai namaḥ || 3.41 ||
yatrānekaḥ kvacidapi gṛhe tatra tiṣṭhatyathaiko
yatrāpyekastadanu bahavastatra naiko'pi cānte |
itthaṃ neyau rajanidivasau lolayandvāvivākṣau
kālaḥ kalyo bhuvanaphalake krīḍati prāṇiśāraiḥ || 3.42 ||
ādityasya gatāgatairaharahaḥ saṅkṣīyate jīvitaṃ
vyāpārairbahukāryabhāragurubhiḥ kālo'pi na jñāyate |
dṛṣṭvā janmajarāvipattimaraṇaṃ trāsaśca notpadyate
pītvā mohamayīṃ pramādamadirāṃ unmattabhūtaṃ jagat || 3.43 ||
rātriḥ saiva punaḥ sa eva divaso matvā mudhā jantavo
dhāvantyudyaminastathaiva nibhṛtaprārabdhatattatkriyāḥ |
vyāpāraiḥ punar​uktabhūtaviṣayairitthaṃ vidhenāmunā
saṃsāreṇa kadarthitā vayaṃ aho mohānna lajjāmahe || 3.44 ||
na dhyānaṃ padaṃ īśvarasya vidhivatsaṃsāravicchittaye
svargadvārakapāṭapāṭanapaṭurdharmo'pi nopārjitaḥ |
nārīpīnapayodharoruyugalaṃ svapne'pi nāliṅgitaṃ
mātuḥ kevalaṃ eva yauvanavanacchede kuṭhārā vayam || 3.45 ||
nābhyastā prativādivṛndadamanī vidyā vinītocitā
khaḍgāgraiḥ karikumbhapīṭhadalanairnākaṃ na nītaṃ yaśaḥ |
kāntākaum​alapallavādhararasaḥ pīto na candrodaye
tāruṇyaṃ gataṃ eva niṣphalaṃ aho śūnyālaye dīpavat || 3.46 ||
vidyā nādhigatā kalaṅkarahitā vittaṃ ca nopārjitaṃ
śuśrūṣāpi samāhitena manasā pitrorna sampāditā |
ālolāyatalocanāḥ priyatamāḥ svapne'pi nāliṅgitāḥ
kālo'yaṃ parapiṇḍalolupatayā kākairiva preryate || 3.47 ||
vayaṃ yebhyo jātāściraparigatā eva khalu te
samaṃ yaiḥ saṃvṛddhāḥ smṛtiviṣayatāṃ te'pi gamitāḥ |
idānīṃ ete smaḥ pratidivasaṃ āsannapatanā
gatāstulyāvasthāṃ sikatilanadītīratarubhiḥ || 3.48 ||
āyurvarṣaśataṃ nṛṇāṃ parimitaṃ rātrau tad​ardhaṃ gataṃ
tasyārdhasya parasya cārdhaṃ aparaṃ bālatvavṛddhatvayoḥ |
śeṣaṃ vyādhiviyogaduḥkhasahitaṃ sevādibhirnīyate
jīve vāritaraṅgacañcalatare saukhyaṃ kutaḥ prāṇinām || 3.49 ||
kṣaṇaṃ bālo bhūtvā kṣaṇaṃ api yuvā kāmarasikaḥ
kṣaṇaṃ vittairhīnaḥ kṣaṇaṃ api ca sampūrṇavibhavaḥ |
jarājīrṇairaṅgairnaṭa iva balīmaṇḍitatanūr
naraḥ saṃsārānte viśati yamadhānīyavanikām || 3.50 ||
tvaṃ rājā vayaṃ apyupāsitaguruprajñābhimānonnatāḥ
khyātastvaṃ vibhavairyaśāṃsi kavayo dikṣu pratanvanti naḥ |
itthaṃ mānadhanātidūraṃ ubhayorapyāvayorantaraṃ
yadyasmāsu parāṅmukho'si vayaṃ apyekāntato niḥspṛhā || 3.51 ||
arthānāṃ īśiṣe tvaṃ vayaṃ api ca girāṃ īśmahe yāvadarthaṃ
śūrastvaṃ vādidarpavyupaśamanavidhāvakṣayaṃ pāṭavaṃ naḥ |
sevante tvāṃ dhanāḍhyā matimalahataye māṃ api śrotukāmāḥ |
mayyapyāsthā na te cettvayi mama nitarāṃ eva rājannanāsthā || 3.52 ||
vayaṃ iha parituṣṭā valkalaistvaṃ dukūlaiḥ
sama iha paritoṣo nirviśeṣo viśeṣaḥ |
sa tu bhavatu daridro yasya tṛṣṇā viśālā
manasi ca parituṣṭe ko'rthavānko daridraḥ || 3.53 ||
phalaṃ alaṃ aśanāya svādu pānāya toyaṃ
kṣitirapi śayanārthaṃ vāsase valkalaṃ ca |
navadhanamadhupānabhrāntasarvendriyāṇāṃ
avinayaṃ anumantuṃ notsahe durjanānām || 3.54 ||
aśnīmahi vayaṃ bhikṣāṃ āśāvāso vasīmahi |
śayīmahi mahīpṛṣṭhe kurvīmahi kiṃ īśvaraiḥ || 3.55 ||
na naṭā nā viṭā na gāyakā na ca sabhyetaravādacuñcavaḥ |
nṛpaṃ īkṣituṃ atra ke vayaṃ stanabhārānamitā na yoṣitaḥ || 3.56 ||
vipulahṛdayairīśairetajjagajjanitaṃ purā
vidhṛtaṃ aparairdattaṃ cānyairvijitya tṛṇaṃ yathā |
iha hi bhuvanānyanyairdhīrāścaturdaśa bhuñjate
katipayapurasvāmye puṃsāṃ ka eṣa madajvaraḥ || 3.57 ||
abhuktāyāṃ yasyāṃ kṣaṇaṃ api na yātaṃ nṛpaśatair
bhuvastasyā lābhe ka iva bahumānaḥ kṣitibhṛtām |
tad​aṃśasyāpyaṃśe tad​avayaleśe'pi patayo
viṣāde kartavye vidadhati jaḍāḥ pratyuta mudam || 3.58 ||
mṛtpiṇḍo jalarekhayā valayitaḥ sarvo'pyayaṃ nanvaṇuḥ
svāṃśīkṛtya sa eva saṅgaraśatai rājñāṃ gaṇā bhuñjate |
ye dadyurdadato'thavā kiṃ aparaṃ kṣudrā daridraṃ bhṛśaṃ
dhigdhiktānpuruṣādhamāndhanakaṇānvāñchanti tebhyo'pi ye || 3.59 ||
sa jātaḥ ko'pyāsīnmadanaripuṇā mūrdhni dhavalaṃ
kapālaṃ yasyoccairvinihitaṃ alaṅkāravidhaye |
nṛbhiḥ prāṇatrāṇapravaṇamatibhiḥ kaiścidadhunā
namadbhiḥ kaḥ puṃsāṃ ayaṃ atuladarpajvarabharaḥ || 3.60 ||
pareṣāṃ cetāṃsi pratidivasaṃ ārādhya bahudhā
prasādaṃ kiṃ netuṃ viśasi hṛdaya kleśakalitam |
prasanne tvayyantaḥsavayamuditacintāmaṇigaṇo
viviktaḥ saṅkalpaḥ kiṃ abhilaṣitaṃ puṣyati na te || 3.61 ||
satyāṃ eva trilokīsariti haraśiraścumbinīvacchaṭāyāṃ
sadvṛttiṃ kalpayantyāṃ baṭaviṭapabhavairvalkalaiḥ satphalaiśca |
ko'yaṃ vidvānvipattijvarajanitarujātīvaduḥkhāsikānāṃ
vaktraṃ vīkṣeta duḥsthe yadi hi na vibhṛyātsve kuṭumbe'nukampām || 3.61.1 ||
paribhramasi kiṃ mudhā kvacana citta viśrāmyatāṃ
svayaṃ bhavati yadyathā bhavati tattathā nānyathā |
atītaṃ ananusmarannapi ca bhāvyasaṅkalpayannatarkita
samāgamānubhavāmi bhoganāham || 3.62 ||
etasmādviramendriyārthagahanādāyāsakādāśrayaśreyo
mārgaṃ aśeṣaduḥkhaśamanavyāpāradakṣaṃ kṣaṇāt |
svātmībhāvaṃ upaihi santyaja nijāṃ kallolalolaṃ gatiṃ
mā bhūyo bhaja bhaṅgurāṃ bhavaratiṃ cetaḥ prasīdādhunā || 3.63 ||
mohaṃ mārjaya tāṃ upārjaya ratiṃ candrārdhacūḍāmaṇau
cetaḥ svargataraṅgiṇītaṭabhuvāṃ āsaṅgaṃ aṅgīkuru |
ko vā vīciṣu budbudeṣu ca taḍillekhāsu ca śrīṣu ca
jvālāgreṣu ca pannageṣu saridvegeṣu ca capratyayaḥ || 3.64 ||
cetaścintaya mā ramāṃ sakṛdimāṃ asthāyinīṃ āsthayā
bhūpālabhrukuṭīkuṭīviharaṇavyāpārapaṇyāṅganām |
kanthākañcukinaḥ praviśya bhavanadvārāṇi vārāṇasīrathyā
paṅktiṣu pāṇipātrapatitāṃ bhikṣāṃ apekṣāmahe || 3.65 ||
agre gītaṃ sarasakavayaḥ pārśvayordākṣiṇātyāḥ
paścāllīlāvalayaraṇitaṃ cāmaragrāhiṇīnām |
yadyastyevaṃ kuru bhavarasāsvādane lampaṭatvaṃ
no ceccetaḥ praviśa sahasā nirvikalpe samādhau || 3.66 ||
prāptāḥ śriyaḥ sakalakāmadudhāstataḥ kiṃ
nyastaṃ padaṃ śirasi vidviṣatāṃ tataḥ kim |
sampāditāḥ praṇayino vibhavaistataḥ kiṃ
kalpaṃ sthitāstanubhṛtāṃ tanavastataḥ kim || 3.67 ||
bhaktirbhave maraṇajanmabhayaṃ hṛdisthaṃ
sneho na bandhuṣu na manmathajā vikārāḥ |
saṃsarja doṣarahitā vijayā vanāntā
vairāgyaṃ asti kiṃ itaḥ paramarthanīyam || 3.68 ||
tasmādanantaṃ ajaraṃ paramaṃ vikāsi
tadbrahma cintaya kiṃ ebhirasadvikalpaiḥ |
yasyānuṣaṅgiṇa ime bhuvanādhipatyabhogādayaḥ
kṛpaṇalokamatā bhavanti || 3.69 ||
pātālaṃ āviśasi yāsi nabho vilaṅghya
diṅmaṇḍalaṃ bhramasi mānasa cāpalena |
bhrāntyāpi jātu vimalaṃ kathaṃ ātmanīnaṃ
na brahma saṃsarasi nirvṛtiṃ eṣi yena || 3.70 ||
kiṃ vedaiḥ smṛtibhiḥ purāṇapaṭhanaiḥ śāstrairmahāvistaraiḥ
svargagrāmakuṭīnivāsaphaladaiḥ karmakriyāvibhramaiḥ |
muktvaikaṃ bhavaduḥkhabhāraracanāvidhvaṃsakālānalaṃ
svātmānandapadapraveśakalanaṃ śesairvāṇigvṛttibhiḥ || 3.71 ||
nāyaṃ te samayo rahasyaṃ adhunā nidrāti nātho yadi
sthitvā drakṣyati kupyati prabhuriti dvāreṣu yeṣāṃ vacaḥ |
cetastānapahāya yāhi bhavanaṃ devasya viśveśitur
nirdauvārikanirdayokty​aparuṣaṃ niḥsaum​aśarmapradam || 3.71.1 ||
yato meruḥ śrīmānnipatati yugāntāgnivalitaḥ
samudrāḥ śuṣyanti pracuramakaragrāhanilayāḥ |
dharā gacchatyantaṃ dharaṇidharapādairapi dhṛtā
śarīre kā vārtā karikalabhakarṇāgracapale || 3.72 ||
gātraṃ saṅkucitaṃ gatirvigalitā bhraṣṭā ca dantāvalir
dṛṣṭirnakṣyati vardhate badhiratā vaktraṃ ca lālāyate |
vākyaṃ nādriyate ca bāndhavajano bhāryā na śuśrūṣate
hā kaṣṭaṃ puruṣasya jīrṇavayasaḥ putro'pyamitrāyate || 3.73 ||
varṇaṃ sitaṃ śirasi vīkṣya śiroruhāṇāṃ
sthānaṃ jarāparibhavasya tadā pumāṃsam |
āropitāṃsthiśatakaṃ parihṛtya yānti
caṇḍālakūpaṃ iva dūrataraṃ taruṇyaḥ || 3.74 ||
yāvatsvasthaṃ idaṃ śarīraṃ arujaṃ yāvacca dūre jarā
yāvaccendriyaśaktirapratihatā yāvatkṣayo nāyuṣaḥ |
ātmaśreyasi tāvadeva viduṣā kāryaḥ prayatno mahān
sandīpte bhavane tu kūpakhananaṃ pratyudyamaḥ kīdṛśaḥ || 3.75 ||
tapasyantaḥ santaḥ kiṃ adhinivasāmaḥ suranadīṃ
guṇodārāndārānuta paricarāmaḥ savinayam |
pibāmaḥ śāstraughānutavividhakāvyāmṛtarasān
na vidmaḥ kiṃ kurmaḥ katipayanimeṣāyuṣi jane || 3.76 ||
durārādhyāścāmī turagacalacittāḥ kṣitibhujo
vayaṃ tu sthūlecchāḥ sumahati phale baddhamanasaḥ |
jarā dehaṃ mṛtyurharati dayitaṃ jīvitaṃ idaṃ
sakhe nānyacchreyo jagati viduṣe'nyatra tapasaḥ || 3.77 ||
māne mlāyini khaṇḍite ca vasuni vyarthe prayāte'rthini
kṣīṇe bandhujane gate parijane naṣṭe śanairyauvane |
yuktaṃ kevalaṃ etadeva sudhiyāṃ yajjahnukanyāpayaḥpūtāgrāva
girīndrakandarataṭīkuñje nivāsaḥ kvacit || 3.78 ||
ramyāścandramarīcayastṛṇavatī ramyā vanāntasthalī
ramyaṃ sādhusamāgamāgatasukhaṃ kāvyeṣu ramyāḥ kathāḥ |
kopopāhitabāṣpabindutaralaṃ ramyaṃ priyāyā mukhaṃ
sarvaṃ ramyaṃ anityatāṃ upagate citte na kiñcitpunaḥ || 3.79 ||
ramyaṃ harmyatalaṃ na kiṃ vasataye śravyaṃ na geyādikaṃ
kiṃ vā prāṇasamāsamāgamasukhaṃ naivādhikaprītaye |
kintu bhrāntapataṅgakṣapavanavyāloladīpāṅkuracchāyā
cañcalaṃ ākalayya sakalaṃ santo vanāntaṃ gatāḥ || 3.80 ||
ā saṃsārāttribhuvanaṃ idaṃ cinvatāṃ tāttādṛṅnaivāsmākaṃ
nayanapadavīṃ śrotramārgaṃ gato vā |
yo'yaṃ dhatte viṣayakariṇo gāḍhagūḍhābhimānakṣīvasyāntaḥ
karaṇakariṇaḥ saṃyamālānalīlām || 3.81 ||
yadetatsvacchandaṃ viharaṇaṃ akārpaṇyaṃ aśanaṃ
sahāryaiḥ saṃvāsaḥ śrutaṃ upaśamaikavrataphalam |
mano mandaspandaṃ bahirapi cirasyāpi vimṛśanna
jāne kasyaiṣā pariṇatirudārasya tapasaḥ || 3.82 ||
jīrṇā eva manorathāśca hṛdaye yātaṃ ca tadyauvanaṃ
hantāṅgeṣu guṇāśbandhyaphalatāṃ yātā guṇajñairvinā |
kiṃ yuktaṃ sahasābhyupaiti balavānkālaḥ kṛtānto'kṣamī
hā jñātaṃ madanāntakāṅghriyugalaṃ muktvāsti nānyo gatiḥ || 3.83 ||
maheśvare vā jagatāṃ adhīśvare
janārdane vā jagad​antarātmani |
na vastubhedapratipattirasti me
tathāpi bhaktistaruṇenduśekhare || 3.84 ||
sphuratsphārajyotsnādhavalitatale kvāpi puline
sukhāsīnāḥ śāntadhvantisu rajanīṣu dyusaritaḥ |
bhavābhogodvignāḥ śiva śiva śivetyuccavacasaḥ
kadā yāsyāmo'targatabahulabāṣpākuladaśām || 3.85 ||
mahādevo devaḥ saridapi ca saiṣā surasaridguhā
evāgāraṃ vasanaṃ api tā eva haritaḥ |
suhṛdā kālo'yaṃ vrataṃ idaṃ adainyavrataṃ idaṃ
kiyadvā vakṣyāmo vaṭaviṭapa evāstu dayitā || 3.85.1 ||
vitīrṇe sarvasve taruṇakaruṇāpūrṇahṛdayāḥ
smarantaḥ saṃsāre viguṇapariṇāmāṃ vidhigatim |
vayaṃ puṇyāraṇye pariṇataśaraccandrakiraṇās
triyāmā nesyāmo haracaraṇacintaikaśaraṇāḥ || 3.86 ||
kadā vārāṇasyāṃ amarataṭinīrodhasi vasan
vasānaḥ kaupīnaṃ śirasi nidadhāno'ñjalipuṭam |
aye gaurīnātha tripurahara śambho trinayana
prasīdetyākrośannimiṣaṃ iva neṣyāmi divasān || 3.87 ||
udyāneṣu vicitrabhojanavidhistīvrātitīvraṃ tapaḥ
kaupīnāvaraṇaṃ suvastraṃ amitaṃ bhikṣāṭanaṃ maṇḍanam |
āsannaṃ maraṇaṃ ca maṅgalasamaṃ yasyāṃ samutpadyate
tāṃ kāśīṃ parihṛtya hanta vibudhairanyatra kiṃ sthīyate || 3.87.1 ||
snātvā gāṅgaiḥ payobhiḥ śucikusumaphalairarcayitvā vibho tvā
dhyeye dhyānaṃ niveśya kṣitidharakuharagrāvaparyaṅkamūle |
ātmārāmaḥ phalāśī guruvacanaratastvatprasādātsmarāre
duḥkhaṃ mokṣye kadāhaṃ samakaracaraṇe puṃsi sevāsamuttham || 3.88 ||
ekākī niḥspṛhaḥ śāntaḥ pāṇipātro digambaraḥ |
kadā śambho bhaviṣyāmi karmanirmūlanakṣamaḥ || 3.89 ||
pāṇiṃ pātrayatāṃ nisargaśucinā bhaikṣeṇa santuṣyatāṃ
yatra kvāpi niṣīdatāṃ bahutṛṇaṃ viśvaṃ muhuḥ paśyatām |
atyāge'pi tanorakhaṇḍaparamānandāvabodhaspṛśā
madhvā ko'pi śivaprasādasulabhaḥ sampatsyate yoginām || 3.90 ||
kaupīnaṃ śatakhaṇḍajarjarataraṃ kanthā punastādṛśī
naiścintyaṃ nirapekṣabhaikṣyaṃ aśanaṃ nidrā śmaśāne vane |
svātantryeṇa niraṅkuśaṃ viharaṇaṃ svāntaṃ praśāntaṃ sadā
sthairyaṃ yogamahotsave'pi ca yadi trailokyarājyena kim || 3.91 ||
brahmāṇḍaṃ maṇḍalīmātraṃ kiṃ lobhāya manasvinaḥ |
śapharīsphurtenābdhiḥ kṣubdho na khalu jāyate || 3.92 ||
mātarlakṣmi bhajasva kañcidaparaṃ matkāṅkṣiṇī mā sma bhūr
bhogeṣu spṛhayālavastava vaśe kā niḥspṛhāṇāṃ asi |
sadyaḥ syūtapalāśapatrapuṭikāpātraiḥ pavitrīkṛtair
bhikṣāvastubhireva samprati vayaṃ vṛttiṃ samīhāmahe || 3.93 ||
mahāśayyā pṛthvī vipulaṃ upadhānaṃ bhujalatāṃ
vitānaṃ cākāśaṃ vyajanaṃ anukūlo'yaṃ anilaḥ |
śaraccandro dīpo virativanitāsaṅgamuditaḥ
sukhī śāntaḥ śete muniratanubhūtirnṛpa iva || 3.94 ||
bhikṣāsī janamadhyasaṅgarahitaḥ svāyattaceṣṭaḥ sadā
hānādānaviraktamārganirataḥ kaścittapasvī sthitaḥ |
rathyākīrṇaviśīrṇajīrṇavasanaḥ samprāptakanthāsano
nirmāno nirahaṅkṛtiḥ śamasukhābhogaikabaddhaspṛhaḥ || 3.95 ||
caṇḍālaḥ kiṃ ayaṃ dvijātirathavā śūdro'tha kiṃ tāpasaḥ
kiṃ vā tattvavivekapeśalamatiryogīśvaraḥ ko'pi kim |
ityutpannavikalpajalpamukharairābhāṣyamāṇā janair
na kruddhāḥ pathi naiva tuṣṭamanaso yānti svayaṃ yoginaḥ || 3.96 ||
hiṃsāśūnyaṃ ayatnalabhyaṃ aśanaṃ dhātrā marutkalpitaṃ
vyālānaṃ paśavastṛṇāṅkurabhujastuṣṭāḥ sthalīśāyinaḥ |
saṃsārārṇavalaṅghanakṣamadhiyāṃ vṛttiḥ kṛtā sā nṛṇāṃ
tāṃ anveṣayatāṃ prayānti satataṃ sarvaṃ samāptiṃ guṇāḥ || 3.97 ||
gaṅgātīre himagiriśilābaddhapadmāsanasya
brahmadhyānābhyasanavidhinā yoganidrāṃ gatasya |
kiṃ tairbhāvyaṃ mama sudivasairyatra te nirviśaṅkāḥ
kaṇḍūyante jaraṭhahariṇāḥ svāṅgaṃ aṅge madīye || 3.98 ||
jīrṇāḥ kanthā tataḥ kiṃ sitaṃ amalapaṭaṃ paṭṭasūtraṃ tataḥ kiṃ
ekā bhāryā tataḥ kiṃ hayakarisugaṇairāvṛto vā tataḥ kim |
bhaktaṃ bhuktaṃ tataḥ kiṃ kadaśanaṃ athavā vāsarānte tataḥ kiṃ
vyaktajyotirna vāntarmathitabhavabhayaṃ vaibhavaṃ vā tataḥ kim || 3.98.1 ||
pāṇiḥ pātraṃ pavitraṃ bhramaṇaparigataṃ bhaikṣyaṃ akṣayyaṃ annaṃ
vistīrṇaṃ vastraṃ āśādaśakaṃ acapalaṃ talpaṃ asvalpaṃ urvīm |
yeṣāṃ niḥsaṅgatāṅgīkaraṇapariṇatasvāntasantoṣiṇaste
dhanyāḥ sannyastadainyavyatikaranikarāḥ karma nirmūlayanti || 3.99 ||
trailokyādhipatitvaṃ eva virasaṃ yasminmahāśāsane
tallabdhvāsanavastramānaghaṭane bhoge ratiṃ mā kṛthāḥ |
bhogaḥ ko'pi sa eka eva paramo nityoditā jṛmbhane
yatsvādādvirasā bhavanti visayāstrailokyarājyādayaḥ || 3.99.1 ||
mātarmedini tāta māruti sakhe tejaḥ subandho jala
bhrātarvyaum​a nibaddha eṣa bhavatāṃ antyaḥ praṇāmāñjaliḥ |
yuṣmatsaṅgavaśopajātasukṛtasphārasphurannirmalajñānāpāsta
samastamohamahimā līne parabrahmaṇi || 3.100 ||
śayyā śailaśilāgṛhaṃ giriguhā vastraṃ taruṇāṃ tvacaḥ
sāraṅgāḥ suhṛdo nanu kṣitiruhāṃ vṛttiḥ phalaiḥ kaum​alaiḥ |
yesāṃ nirjharaṃ ambupānaṃ ucitaṃ ratyai tu vidyāṅganā
manye te parameśvarāḥ śirasi yari baddho na sevāñjaliḥ || 3.101 ||
dhairyaṃ yasya pitā kṣamā ca jananī śāntiściraṃ gehinī
satyaṃ mitraṃ idaṃ dayā ca bhaginī bhrātā manaḥsaṃyamaḥ |
śayyā bhūmitalaṃ diśo'pi vasanaṃ jñānāmṛtaṃ bhojanaṃ
hyete yasya kuṭumbino vada sakhe kasmādbhayaṃ yoginaḥ || 3.102 ||
aho vā hāre vā balavati ripau vā suhṛdi vā
maṇau vā loṣṭhe vā kusumaśayane vā dṛṣadi vā |
tṛṇe vā straiṇe vā mama samadṛśo yānti divasāḥ
kvacitpuṇyāraṇye śiva śiva śiveti pralapataḥ || 3.103 ||