📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
2.30 અયોધ્યાકાણ્ડ - ત્રિંશ સર્ગઃ
2.30 Ayodhyakanda - Trimsha Sargah
Valmiki Gujarati
શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે અયોધ્યાકાણ્ડમ્ ।
અથ ત્રિંશસ્સર્ગઃ ।
સાન્ત્વ્યમાના તુ રામેણ મૈથિલી જનકાત્મજા ।
વનવાસનિમિત્તાય ભર્તારમિદમબ્રવીત્ ॥ 1 ॥
સા તમુત્તમસંવિગ્ના સીતા વિપુલવક્ષસમ્ ।
પ્રણયાચ્ચાભિમાનાચ્ચ પરિચિક્ષેપ રાઘવમ્ ॥ 2 ॥
કિં ત્વાઽમન્યત વૈદેહઃ પિતા મે મિથિલાધિપઃ ।
રામ જામાતરં પ્રાપ્ય સ્ત્રિયં પુરુષવિગ્રહમ્ ॥ 3 ॥
અનૃતં બત લોકોઽયમજ્ઞાનાદ્યદિ વક્ષ્યતિ ।
તેજો નાસ્તિ પરં રામે તપતીવ દિવાકરે ॥ 4 ॥
કિં હિ કૃત્વા વિષણ્ણસ્ત્વં કુતો વા ભયમસ્તિ તે ।
યત્પરિત્યક્તુકામસ્ત્વં મામનન્યપરાયણામ્ ॥ 5 ॥
દ્યુમત્સેનસુતં વીર સત્યવન્તમનુવ્રતામ્ ।
સાવિત્રીમિવ માં વિદ્ધિ ત્વમાત્મવશવર્તિનીમ્ ॥ 6 ॥
ન ત્વહં મનસાઽપ્યન્યં દ્રષ્ટાઽસ્મિ ત્વદૃતેઽનઘ ।
ત્વયા રાઘવ ગચ્છેયં યથાઽન્યા કુલપાંસિની ॥ 7 ॥
સ્વયં તુ ભાર્યાં કૌમારીં ચિરમધ્યુષિતાં સતીમ્ ।
શૈલૂષ ઇવ માં રામ પરેભ્યો દાતુમિચ્છસિ ॥ 8 ॥
યસ્ય પથ્યં ચ રામાઽત્થ યસ્ય ચાર્થેઽવરુધ્યસે ।
ત્વં તસ્ય ભવ વશ્યશ્ચ વિધેયશ્ચ સદાઽનઘ ॥ 9 ॥
સ મામનાદાય વનં ન ત્વં પ્રસ્થાતુમર્હસિ ।
તપો વા યદિ વાઽરણ્યં સ્વર્ગો વા સ્યાત્સહ મે ત્વયા ॥ 10 ॥
ન ચ મે ભવિતા તત્ર કશ્ચિત્પથિ પરિશ્રમઃ ।
પૃષ્ઠતસ્તવ ગચ્છન્ત્યા વિહારશયનેષ્વિવ ॥ 11 ॥
કુશકાશશરેષીકા યે ચ કણ્ટકિનો દ્રુમાઃ ।
તૂલાજિનસમસ્પર્શા માર્ગે મમ સહ ત્વયા ॥ 12 ॥
મહાવાતસમુદ્ધૂતં યન્મામપકરિષ્યતિ ।
રજો રમણ તન્મન્યે પરાર્થ્યમિવ ચન્દનમ્ ॥ 13 ॥
શાદ્વલેષુ યથા શિશ્યે વનાન્તે વનગોચર ।
કુથાસ્તરણતલ્પેષુ કિં સ્યાત્સુખતરં તતઃ ॥ 14 ॥
પત્રં મૂલં ફલં યત્ત્વમલ્પં વા યદિ વા બહુ ।
દાસ્યસિ સ્વયમાહૃત્ય તન્મેઽમૃતરસોપમમ્ ॥ 15 ॥
ન માતુર્ન પિતુસ્તત્ર સ્મરિષ્યામિ ન વેશ્મનઃ ।
આર્તવાન્યુપભુઞ્જાના પુષ્પાણિ ચ ફલાનિ ચ ॥ 16 ॥
ન ચ તત્ર તતઃ કિઞ્ચિદ્દ્રષ્ટુમર્હસિ વિપ્રિયમ્ ।
મત્કૃતે ન ચ તે શોકો ન ભવિષ્યામિ દુર્ભરા ॥ 17 ॥
ય સ્ત્વયા સહ સ સ્વર્ગો નિરયો યસ્ત્વયા વિના ।
ઇતિ જાનન્પરાં પ્રીતિં ગચ્છ રામ મયા સહ ॥ 18 ॥
અથ મામેવમવ્યગ્રાં વનં નૈવ નયિષ્યતિ ।
વિષમદ્યૈવ પાસ્યામિ મા વિશં દ્વિષતાં ગમમ્ ॥ 19 ॥
પશ્ચાદપિ હિ દુઃખેન મમ નૈવાસ્તિ જીવિતમ્ ।
ઉજ્ઝિતાયાસ્ત્વયા નાથ તદૈવ મરણં વરમ્ ॥ 20 ॥
ઇમં હિ સહિતું શોકં મુહૂર્તમપિ નોત્સહે ।
કિં પુનર્દશવર્ષાણિ ત્રીણિ ચૈકં ચ દુઃખિતા ॥ 21 ॥
ઇતિ સા શોકસન્તપ્તા વિલપ્ય કરુણં બહુ ।
ચુક્રોશ પતિમાયસ્તા ભૃશમાલિઙ્ગ્ય સસ્વરમ્ ॥ 22 ॥
સા વિદ્ધા બહુભિર્વાક્યૈર્દિગ્ધૈરિવ ગજાઙ્ગના ।
ચિરસન્નિયતં બાષ્પં મુમોચાગ્નિમિવારણિઃ ॥ 23 ॥
તસ્યા સ્ફટિકસઙ્કાશં વારિ સન્તાપસમ્ભવમ્ ।
નેત્રાભ્યાં પરિસુસ્રાવ પઙ્કજાભ્યામિવોદકમ્ ॥ 24 ॥
તચ્ચૈવામલચન્દ્રાભં મુખમાયતલોચનમ્ ।
પર્યશુષ્યત બાષ્પેણ જલોદ્ધૃતમિવામ્બુજમ્ ॥ 25 ॥
તાં પરિષ્વજ્ય બાહુભ્યાં વિસઞ્જ્ઞામિવ દુઃખિતામ્ ।
ઉવાચ વચનં રામઃ પરિવિશ્વાસયંસ્તદા ॥ 26 ॥
ન દેવિ તવ દુઃખેન સ્વર્ગમપ્યભિરોચયે ।
ન હિ મેઽસ્તિ ભયં કિઞ્ચિત્સ્વયમ્ભોરિવ સર્વતઃ ॥ 27 ॥
તવ સર્વમભિપ્રાયમવિજ્ઞાય શુભાનને ।
વાસં ન રોચયેઽરણ્યે શક્તિમાનપિ રક્ષણે ॥ 28 ॥
યત્સૃષ્ટાઽસિ મયા સાર્ધં વનવાસાય મૈથિલિ ।
ન વિહાતું મયા શક્યા કીર્તિરાત્મવતા યથા ॥ 29 ॥
ધર્મસ્તુ ગજનાસોરુ સદ્ભિરાચરિતઃ પુરા ।
તં ચાહમનુવર્તેઽદ્ય યથા સૂર્યં સુવર્ચલા ॥ 30 ॥
ન ખલ્વહં ન ગચ્છેયં વનં જનકનન્દિનિ ।
વચનં તન્નયતિ માં પિતુ સ્સત્યોપબૃંહિતમ્ ॥ 31 ॥
એષ ધર્મસ્તુ સુશ્રોણિ પિતુર્માતુશ્ચ વશ્યતા ।
અતશ્ચ તં વ્યતિક્રમ્ય નાહં જીવિતુમુત્સહે ॥ 32 ॥
અસ્વાધીનં કથં દૈવં પ્રકારૈરભિરાધ્યતે ।
સ્વાધીનં સમતિક્રમ્ય માતરં પિતરં ગુરુમ્ ॥ 33 ॥
યત્ત્રયં તત્ત્રયો લોકાઃ પવિત્રં તત્સમં ભુવિ ।
નાન્યદસ્તિ શુભાપાઙ્ગે તેનેદમભિરાધ્યતે ॥ 34 ॥
ન સત્યં દાનમાનૌ વા ન યજ્ઞાશ્ચાપ્તદક્ષિણાઃ ।
તથા બલકરા સ્સીતે યથા સેવા પિતુર્હિતા ॥ 35 ॥
સ્વર્ગો ધનં વા ધાન્યં વા વિદ્યાઃ પુત્રાસ્સુખાનિ ચ ।
ગુરુવૃત્ત્યનુરોધેન ન કિઞ્ચિદપિ દુર્લભમ્ ॥ 36 ॥
દેવગન્ધર્વગોલોકાન્બ્રહ્મલોકાં સ્તથાઽપરાન્ ।
પ્રાપ્નુવન્તિ મહાત્માનો માતાપિતૃપરાયણાઃ ॥ 37 ॥
સ માં પિતા યથા શાસ્તિ સત્યધર્મપથે સ્થિતઃ ।
તથા વર્તિતુમિચ્છામિ સ હિ ધર્મસ્સનાતનઃ ॥ 38 ॥
મમ સન્ના મતિસ્સીતે ત્વાં નેતું દણ્ડકાવનમ્ ।
વસિષ્યામીતિ સા ત્વં મામનુયાતું સુનિશ્ચિતા ॥ 39 ॥
સા હિ સૃષ્ટાઽનવદ્યાઙ્ગિ વનાય મદિરેક્ષણે ।
અનુગચ્છસ્વ માં ભીરુ સહધર્મચરી ભવ ॥ 40 ॥
સર્વથા સદૃશં સીતે મમ સ્વસ્ય કુલસ્ય ચ ।
વ્યવસાયમનુક્રાન્તા કાન્તે ત્વમતિશોભનમ્ ॥ 41 ॥
આરભસ્વ શુભશ્રોણિ વનવાસક્ષમાઃ ક્રિયાઃ ।
નેદાનીં ત્વદૃતે સીતે સ્વર્ગોઽપિ મમ રોચતે ॥ 42 ॥
બ્રાહ્મણેભ્યશ્ચ રત્નાનિ ભિક્ષુકેભ્યશ્ચ ભોજનમ્ ।
દેહિ ચાશંસમાનેભ્ય સ્સન્ત્વરસ્વ ચ મા ચિરમ્ ॥ 43 ॥
ભૂષણાનિ મહાર્હાણિ વરવસ્ત્રાણિ યાનિ ચ ।
રમણીયાશ્ચ યે કેચિત્ક્રીડાર્થાશ્ચાપ્યુપસ્કરાઃ ॥ 44 ॥
શયનીયાનિ યાનાનિ મમ ચાન્યાનિ યાનિ ચ ।
દેહિ સ્વભૃત્યવર્ગસ્ય બ્રાહ્મણાનામનન્તરમ્ ॥ 45 ॥
અનુકૂલં તુ સા ભર્તુર્જ્ઞાત્વા ગમનમાત્મનઃ ।
ક્ષિપ્રં પ્રમુદિતા દેવી દાતુમેવોપચક્રમે ॥ 46 ॥
તતઃ પ્રહૃષ્ટા પ્રતિપૂર્ણમાનસા યશશ્વિની ભર્તુરવેક્ષ્ય ભાષિતમ્ ।
ધનાનિ રત્નાનિ ચ દાતુમઙ્ગના પ્રચક્રમે ધર્મભૃતાં મનસ્સ્વિની ॥ 47 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે અયોધ્યાકાણ્ડે ત્રિંશસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha triṃśassargaḥ |
sāntvyamānā tu rāmeṇa maithilī janakātmajā |
vanavāsanimittāya bhartāramidamabravīt || 1 ||
sā tamuttamasaṃvignā sītā vipulavakṣasam |
praṇayāccābhimānācca paricikṣepa rāghavam || 2 ||
kiṃ tvā'manyata vaidehaḥ pitā me mithilādhipaḥ |
rāma jāmātaraṃ prāpya striyaṃ puruṣavigraham || 3 ||
anṛtaṃ bata loko'yamajñānādyadi vakṣyati |
tejo nāsti paraṃ rāme tapatīva divākare || 4 ||
kiṃ hi kṛtvā viṣaṇṇastvaṃ kuto vā bhayamasti te |
yatparityaktukāmastvaṃ māmananyaparāyaṇām || 5 ||
dyumatsenasutaṃ vīra satyavantamanuvratām |
sāvitrīmiva māṃ viddhi tvamātmavaśavartinīm || 6 ||
na tvahaṃ manasā'pyanyaṃ draṣṭā'smi tvadṛte'nagha |
tvayā rāghava gaccheyaṃ yathā'nyā kulapāṃsinī || 7 ||
svayaṃ tu bhāryāṃ kaumārīṃ ciramadhyuṣitāṃ satīm |
śailūṣa iva māṃ rāma parebhyo dātumicchasi || 8 ||
yasya pathyaṃ ca rāmā'ttha yasya cārthe'varudhyase |
tvaṃ tasya bhava vaśyaśca vidheyaśca sadā'nagha || 9 ||
sa māmanādāya vanaṃ na tvaṃ prasthātumarhasi |
tapo vā yadi vā'raṇyaṃ svargo vā syātsaha me tvayā || 10 ||
na ca me bhavitā tatra kaścitpathi pariśramaḥ |
pṛṣṭhatastava gacchantyā vihāraśayaneṣviva || 11 ||
kuśakāśaśareṣīkā ye ca kaṇṭakino drumāḥ |
tūlājinasamasparśā mārge mama saha tvayā || 12 ||
mahāvātasamuddhūtaṃ yanmāmapakariṣyati |
rajo ramaṇa tanmanye parārthyamiva candanam || 13 ||
śādvaleṣu yathā śiśye vanānte vanagocara |
kuthāstaraṇatalpeṣu kiṃ syātsukhataraṃ tataḥ || 14 ||
patraṃ mūlaṃ phalaṃ yattvamalpaṃ vā yadi vā bahu |
dāsyasi svayamāhṛtya tanme'mṛtarasopamam || 15 ||
na māturna pitustatra smariṣyāmi na veśmanaḥ |
ārtavānyupabhuñjānā puṣpāṇi ca phalāni ca || 16 ||
na ca tatra tataḥ kiñciddraṣṭumarhasi vipriyam |
matkṛte na ca te śoko na bhaviṣyāmi durbharā || 17 ||
ya stvayā saha sa svargo nirayo yastvayā vinā |
iti jānanparāṃ prītiṃ gaccha rāma mayā saha || 18 ||
atha māmevamavyagrāṃ vanaṃ naiva nayiṣyati |
viṣamadyaiva pāsyāmi mā viśaṃ dviṣatāṃ gamam || 19 ||
paścādapi hi duḥkhena mama naivāsti jīvitam |
ujjhitāyāstvayā nātha tadaiva maraṇaṃ varam || 20 ||
imaṃ hi sahituṃ śokaṃ muhūrtamapi notsahe |
kiṃ punardaśavarṣāṇi trīṇi caikaṃ ca duḥkhitā || 21 ||
iti sā śokasantaptā vilapya karuṇaṃ bahu |
cukrośa patimāyastā bhṛśamāliṅgya sasvaram || 22 ||
sā viddhā bahubhirvākyairdigdhairiva gajāṅganā |
cirasanniyataṃ bāṣpaṃ mumocāgnimivāraṇiḥ || 23 ||
tasyā sphaṭikasaṅkāśaṃ vāri santāpasambhavam |
netrābhyāṃ parisusrāva paṅkajābhyāmivodakam || 24 ||
taccaivāmalacandrābhaṃ mukhamāyatalocanam |
paryaśuṣyata bāṣpeṇa jaloddhṛtamivāmbujam || 25 ||
tāṃ pariṣvajya bāhubhyāṃ visañjñāmiva duḥkhitām |
uvāca vacanaṃ rāmaḥ pariviśvāsayaṃstadā || 26 ||
na devi tava duḥkhena svargamapyabhirocaye |
na hi me'sti bhayaṃ kiñcitsvayambhoriva sarvataḥ || 27 ||
tava sarvamabhiprāyamavijñāya śubhānane |
vāsaṃ na rocaye'raṇye śaktimānapi rakṣaṇe || 28 ||
yatsṛṣṭā'si mayā sārdhaṃ vanavāsāya maithili |
na vihātuṃ mayā śakyā kīrtirātmavatā yathā || 29 ||
dharmastu gajanāsoru sadbhirācaritaḥ purā |
taṃ cāhamanuvarte'dya yathā sūryaṃ suvarcalā || 30 ||
na khalvahaṃ na gaccheyaṃ vanaṃ janakanandini |
vacanaṃ tannayati māṃ pitu ssatyopabṛṃhitam || 31 ||
eṣa dharmastu suśroṇi piturmātuśca vaśyatā |
ataśca taṃ vyatikramya nāhaṃ jīvitumutsahe || 32 ||
asvādhīnaṃ kathaṃ daivaṃ prakārairabhirādhyate |
svādhīnaṃ samatikramya mātaraṃ pitaraṃ gurum || 33 ||
yattrayaṃ tattrayo lokāḥ pavitraṃ tatsamaṃ bhuvi |
nānyadasti śubhāpāṅge tenedamabhirādhyate || 34 ||
na satyaṃ dānamānau vā na yajñāścāptadakṣiṇāḥ |
tathā balakarā ssīte yathā sevā piturhitā || 35 ||
svargo dhanaṃ vā dhānyaṃ vā vidyāḥ putrāssukhāni ca |
guruvṛttyanurodhena na kiñcidapi durlabham || 36 ||
devagandharvagolokānbrahmalokāṃ stathā'parān |
prāpnuvanti mahātmāno mātāpitṛparāyaṇāḥ || 37 ||
sa māṃ pitā yathā śāsti satyadharmapathe sthitaḥ |
tathā vartitumicchāmi sa hi dharmassanātanaḥ || 38 ||
mama sannā matissīte tvāṃ netuṃ daṇḍakāvanam |
vasiṣyāmīti sā tvaṃ māmanuyātuṃ suniścitā || 39 ||
sā hi sṛṣṭā'navadyāṅgi vanāya madirekṣaṇe |
anugacchasva māṃ bhīru sahadharmacarī bhava || 40 ||
sarvathā sadṛśaṃ sīte mama svasya kulasya ca |
vyavasāyamanukrāntā kānte tvamatiśobhanam || 41 ||
ārabhasva śubhaśroṇi vanavāsakṣamāḥ kriyāḥ |
nedānīṃ tvadṛte sīte svargo'pi mama rocate || 42 ||
brāhmaṇebhyaśca ratnāni bhikṣukebhyaśca bhojanam |
dehi cāśaṃsamānebhya ssantvarasva ca mā ciram || 43 ||
bhūṣaṇāni mahārhāṇi varavastrāṇi yāni ca |
ramaṇīyāśca ye kecitkrīḍārthāścāpyupaskarāḥ || 44 ||
śayanīyāni yānāni mama cānyāni yāni ca |
dehi svabhṛtyavargasya brāhmaṇānāmanantaram || 45 ||
anukūlaṃ tu sā bharturjñātvā gamanamātmanaḥ |
kṣipraṃ pramuditā devī dātumevopacakrame || 46 ||
tataḥ prahṛṣṭā pratipūrṇamānasā yaśaśvinī bharturavekṣya bhāṣitam |
dhanāni ratnāni ca dātumaṅganā pracakrame dharmabhṛtāṃ manassvinī || 47 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe triṃśassargaḥ ||