📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
𑌉𑌦𑍍𑌧𑌵𑌗𑍀𑌤𑌾 - 𑌷𑌷𑍍𑌠𑍋𑌽𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌃
Uddhavagita - Shashtho'dhyayah
Gita Grantha
𑌅𑌥 𑌷𑌷𑍍𑌠𑍋𑌽𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌃 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌶𑍁𑌕𑌃 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌅𑌥 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾 𑌆𑌤𑍍𑌮𑌜𑍈𑌃 𑌦𑍇𑌵𑍈𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌜𑍇𑌶𑍈𑌃 𑌆𑌵𑍃𑌤𑌃 𑌅𑌭𑍍𑌯𑌗𑌾𑌤𑍍 ।
𑌭𑌵𑌃 𑌚 𑌭𑍂𑌤𑌭𑌵𑍍𑌯𑍀𑌶𑌃 𑌯𑌯𑍗 𑌭𑍂𑌤𑌗𑌣𑍈𑌃 𑌵𑍃𑌤𑌃 ॥ 1॥
𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌃 𑌮𑌰𑍁𑌦𑍍𑌭𑌿𑌃 𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌆𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌵𑌸𑌵𑌃 𑌅𑌶𑍍𑌵𑌿𑌨𑍗 ।
𑌋𑌭𑌵𑌃 𑌅𑌙𑍍𑌗𑌿𑌰𑌸𑌃 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌃 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑍇 𑌸𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌚 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌃 ॥ 2॥
𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌾𑌪𑍍𑌸𑌰𑌸𑌃 𑌨𑌾𑌗𑌾𑌃 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌚𑌾𑌰𑌣𑌗𑍁𑌹𑍍𑌯𑌕𑌾𑌃 ।
𑌋𑌷𑌯𑌃 𑌪𑌿𑌤𑌰𑌃 𑌚 𑌏𑌵 𑌸𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌧𑌰𑌕𑌿𑌨𑍍𑌨𑌰𑌾𑌃 ॥ 3॥
𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌕𑌾𑌂 𑌉𑌪𑌸𑌞𑍍𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌾𑌦𑌿𑌦𑍃𑌕𑍍𑌷𑌵𑌃 ।
𑌵𑌪𑍁𑌷𑌾 𑌯𑍇𑌨 𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌨𑌰𑌲𑍋𑌕𑌮𑌨𑍋𑌰𑌮𑌃 ।
𑌯𑌶𑌃 𑌵𑌿𑌤𑍇𑌨𑍇 𑌲𑍋𑌕𑍇𑌷𑍁 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕𑌮𑌲𑌾𑌪𑌹𑌮𑍍 ॥ 4॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌾𑌜𑌮𑌾𑌨𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌸𑌮𑍃𑌦𑍍𑌧𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌮𑌹𑌰𑍍𑌧𑌿𑌭𑌿𑌃 ।
𑌵𑍍𑌯𑌚𑌕𑍍𑌷𑌤 𑌅𑌵𑌿𑌤𑍃𑌪𑍍𑌤𑌾𑌕𑍍𑌷𑌾𑌃 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌂 𑌅𑌦𑍍𑌭𑍁𑌤𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌮𑍍 ॥
5॥
𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑍗𑌦𑍍𑌯𑌾𑌨𑍗𑌅𑌪𑌗𑍈𑌃 𑌮𑌾𑌲𑍍𑌯𑍈𑌃 𑌛𑌾𑌦𑌯𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌯𑌦𑍁 𑌉𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ।
𑌗𑍀𑌰𑍍𑌭𑌿𑌃 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌪𑌦𑌾𑌰𑍍𑌥𑌾𑌭𑌿𑌃 𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑍁𑌵𑍁𑌃 𑌜𑌗𑌤𑍍 𑌈𑌶𑍍𑌵𑌰𑌮𑍍 ॥6॥
𑌦𑍇𑌵𑌾𑌃 𑌊𑌚𑍁𑌃 ।
𑌨𑌤𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌮 𑌤𑍇 𑌨𑌾𑌥 𑌪𑌦𑌾𑌰𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌂
𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌮𑌨𑍋𑌵𑌚𑍋𑌭𑌿𑌃 ।
𑌯𑌤𑍍 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌅𑌨𑍍𑌤𑌰𑍍𑌹𑍃𑌦𑌿 𑌭𑌾𑌵𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍈𑌃
𑌮𑍁𑌮𑍁𑌕𑍍𑌷𑍁𑌭𑌿𑌃 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌮𑌯 𑌊𑌰𑍁𑌪𑌾𑌶𑌾𑌤𑍍 ॥ 7॥
𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌮𑌾𑌯𑌯𑌾 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌗𑍁𑌣𑌯𑌾 𑌆𑌤𑍍𑌮𑌨𑌿 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌭𑌾𑌵𑍍𑌯𑌂
𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌸𑍃𑌜𑌸𑌿 𑌅𑌵𑌸𑌿 𑌲𑍁𑌮𑍍𑌪𑌸𑌿 𑌤𑌤𑍍 𑌗𑍁𑌣𑌸𑍍𑌥𑌃 ।
𑌨 𑌏𑌤𑍈𑌃 𑌭𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌅𑌜𑌿𑌤 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌭𑌿𑌃 𑌅𑌜𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌵𑍈
𑌯𑌤𑍍 𑌸𑍍𑌵𑍇 𑌸𑍁𑌖𑍇 𑌅𑌵𑍍𑌯𑌵𑌹𑌿𑌤𑍇 𑌅𑌭𑌿𑌰𑌤𑌃 𑌅𑌨𑌵𑌦𑍍𑌯𑌃 ॥ 8॥
𑌶𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌃 𑌨𑍃𑌣𑌾𑌂 𑌨 𑌤𑍁 𑌤𑌥𑌾 𑌈𑌡𑍍𑌯 𑌦𑍁𑌰𑌾𑌶𑌯𑌾𑌨𑌾𑌂
𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌾𑌧𑍍𑌯𑌯𑌨𑌦𑌾𑌨𑌤𑌪𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌭𑌿𑌃 ।
𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾𑌂 𑌋𑌷𑌭 𑌤𑍇 𑌯𑌶𑌸𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧
𑌸𑌤𑍍 𑌶𑍍𑌰𑌦𑍍𑌧𑌯𑌾 𑌶𑍍𑌰𑌵𑌣𑌸𑌮𑍍𑌭𑍃𑌤𑌯𑌾 𑌯𑌥𑌾 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 ॥ 9॥
𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 𑌨𑌃 𑌤𑌵 𑌅𑌙𑍍𑌘𑍍𑌰𑌿𑌃 𑌅𑌶𑍁𑌭𑌾𑌶𑌯𑌧𑍂𑌮𑌕𑍇𑌤𑍁𑌃
𑌕𑍍𑌷𑍇𑌮𑌾𑌯 𑌯𑌃 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌭𑌿𑌃 𑌆𑌰𑍍𑌦𑍍𑌰𑌹𑍃𑌦𑍗𑌹𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌃 ।
𑌯𑌃 𑌸𑌾𑌤𑍍𑌵𑌤𑍈𑌃 𑌸𑌮𑌵𑌿𑌭𑍂𑌤𑌯𑌃 𑌆𑌤𑍍𑌮𑌵𑌦𑍍𑌭𑌿𑌃
𑌵𑍍𑌯𑍂𑌹𑍇 𑌅𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑌃 𑌸𑌵𑌨𑌶𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌃 𑌅𑌤𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌯 ॥ 10॥
𑌯𑌃 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌤𑌪𑌾𑌣𑌿𑌭𑌿𑌃 𑌅𑌧𑍍𑌵𑌰𑌾𑌗𑍍𑌨𑍗
𑌤𑍍𑌰𑌯𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌿𑌰𑍁𑌕𑍍𑌤𑌵𑌿𑌧𑌿𑌨𑌾 𑌈𑌶 𑌹𑌵𑌿𑌃 𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑍍𑌵𑌾 ।
𑌅𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌯𑍋𑌗𑌃 𑌉𑌤 𑌯𑍋𑌗𑌿𑌭𑌿𑌃 𑌆𑌤𑍍𑌮𑌮𑌾𑌯𑌾𑌂
𑌜𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌸𑍁𑌭𑌿𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌭𑌾𑌗𑌵𑌤𑍈𑌃 𑌪𑌰𑍀𑌷𑍍𑌟𑌃 ॥ 11॥
𑌪𑌰𑍍𑌯𑍁𑌷𑍍𑌟𑌯𑌾 𑌤𑌵 𑌵𑌿𑌭𑍋 𑌵𑌨𑌮𑌾𑌲𑌯𑌾 𑌇𑌯𑌂
𑌸𑌂𑌸𑍍𑌪𑌰𑍍𑌧𑌿𑌨𑍀 𑌭𑌗𑌵𑌤𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌪𑌤𑍍𑌨𑌿𑌵𑌤𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌃 ।
𑌯𑌃 𑌸𑍁𑌪𑍍𑌰𑌣𑍀𑌤𑌂 𑌅𑌮𑍁𑌯𑌾𑌰𑍍𑌹𑌣𑌂 𑌆𑌦𑌤𑍍 𑌅𑌨𑍍𑌨𑌃
𑌭𑍂𑌯𑌾𑌤𑍍 𑌸𑌦𑌾 𑌅𑌙𑍍𑌘𑍍𑌰𑌿𑌃 𑌅𑌶𑍁𑌭𑌾𑌶𑌯𑌧𑍂𑌮𑌕𑍇𑌤𑍁𑌃 ॥ 12॥
𑌕𑍇𑌤𑍁𑌃 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌯𑍁𑌤𑌃 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑌤𑍍 𑌪𑌤𑌾𑌕𑌃
𑌯𑌃 𑌤𑍇 𑌭𑌯𑌾𑌭𑌯𑌕𑌰𑌃 𑌅𑌸𑍁𑌰𑌦𑍇𑌵𑌚𑌮𑍍𑌵𑍋𑌃 ।
𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑌾𑌯 𑌸𑌾𑌧𑍁𑌷𑍁 𑌖𑌲𑍁 𑌏𑌷𑍁 𑌇𑌤𑌰𑌾𑌯 𑌭𑍂𑌮𑌨𑍍
𑌪𑌾𑌦𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌾𑌤𑍁 𑌭𑌗𑌵𑌨𑍍 𑌭𑌜𑌤𑌾𑌂 𑌅𑌧𑌂 𑌨𑌃 ॥ 13॥
𑌨𑌸𑍍𑌯𑍋𑌤𑌗𑌾𑌵𑌃 𑌇𑌵 𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌶𑍇 𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌦𑌯𑌃 𑌅𑌨𑍁𑌭𑍃𑌤𑌃 𑌮𑌿𑌥𑍁𑌰𑌰𑍍𑌦𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌾𑌃 ।
𑌕𑌾𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌪𑍂𑌰𑍁𑌷𑌯𑍋𑌃 𑌪𑌰𑌸𑍍𑌯
𑌶𑌂 𑌨𑌃 𑌤𑌨𑍋𑌤𑍁 𑌚𑌰𑌣𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌸𑍍𑌯 ॥ 14॥
𑌅𑌸𑍍𑌯 𑌅𑌸𑌿 𑌹𑍇𑌤𑍁𑌃 𑌉𑌦𑌯𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌿𑌸𑌂𑌯𑌮𑌾𑌨𑌾𑌂
𑌅𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌜𑍀𑌵𑌮𑌹𑌤𑌾𑌂 𑌅𑌪𑌿 𑌕𑌾𑌲𑌂 𑌆𑌹𑍁𑌃 ।
𑌸𑌃 𑌅𑌯𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑌾𑌭𑌿𑌃 𑌅𑌖𑌿𑌲 𑌅𑌪𑌚𑌯𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌃
𑌕𑌾𑌲𑌃 𑌗𑌭𑍀𑌰𑌰𑌯𑌃 𑌉𑌤𑍍𑌤𑌮𑌪𑍂𑌰𑍁𑌷𑌃 𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍 ॥ 15॥
𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌮𑌧𑌿𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌯𑌯𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯
𑌧𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌇𑌵 𑌗𑌰𑍍𑌭𑌂 𑌅𑌮𑍋𑌘𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌃 ।
𑌸𑌃 𑌅𑌯𑌂 𑌤𑌯𑌾 𑌅𑌨𑍁𑌗𑌤𑌃 𑌆𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 𑌆𑌣𑍍𑌡𑌕𑍋𑌶𑌂
𑌹𑍈𑌮𑌂 𑌸𑌸𑌰𑍍𑌜 𑌬𑌹𑌿𑌃 𑌆𑌵𑌰𑌣𑍈𑌃 𑌉𑌪𑍇𑌤𑌮𑍍 ॥ 16॥
𑌤𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌥𑍁𑌷𑌃 𑌚 𑌜𑌗𑌤𑌃 𑌚 𑌭𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌅𑌧𑍀𑌶𑌃
𑌯𑌤𑍍 𑌮𑌾𑌯𑌯𑌾 𑌉𑌤𑍍𑌥𑌗𑍁𑌣𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌯𑌾 𑌉𑌪𑌨𑍀𑌤𑌾𑌨𑍍 ।
𑌅𑌰𑍍𑌥𑌾𑌨𑍍 𑌜𑍁𑌷𑌨𑍍 𑌅𑌪𑌿 𑌹𑍃𑌷𑍀𑌕𑌪𑌤𑍇 𑌨 𑌲𑌿𑌪𑍍𑌤𑌃
𑌯𑍇 𑌅𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌸𑍍𑌵𑌤𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌹𑍃𑌤𑌾𑌤𑍍 𑌅𑌪𑌿 𑌬𑌿𑌭𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌸𑍍𑌮 ॥ 17॥
𑌸𑍍𑌮𑌾𑌯𑌾 𑌅𑌵𑌲𑍋𑌕𑌲𑌵𑌦𑌰𑍍𑌶𑌿𑌤𑌭𑌾𑌵𑌹𑌾𑌰𑌿
𑌭𑍍𑌰𑍂𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌪𑍍𑌰𑌹𑌿𑌤𑌸𑍗𑌰𑌤𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌶𑍗𑌣𑍍𑌡𑍈𑌃 ।
𑌪𑌤𑍍𑌨𑍍𑌯𑌃 𑌤𑍁 𑌷𑍋𑌡𑌶𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌂 𑌅𑌨𑌙𑍍𑌗𑌬𑌾𑌣𑍈𑌃
𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌮𑌥𑌿𑌤𑍁𑌂 𑌕𑌰𑌣𑍈𑌃 𑌵𑌿𑌭𑍍𑌵𑍍𑌯𑌃 ॥ 18॥
𑌵𑌿𑌭𑍍𑌵𑍍𑌯𑌃 𑌤𑌵 𑌅𑌮𑍃𑌤𑌕𑌥𑌾 𑌉𑌦𑌵𑌹𑌾𑌃 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯𑌾𑌃
𑌪𑌾𑌦𑍗 𑌅𑌨𑍇𑌜𑌸𑌰𑌿𑌤𑌃 𑌶𑌮𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌹𑌨𑍍𑌤𑍁𑌮𑍍 ।
𑌆𑌨𑍁𑌶𑍍𑌰𑌵𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿𑌭𑌿𑌃 𑌅𑌙𑍍𑌘𑍍𑌰𑌿𑌜𑌂 𑌅𑌙𑍍𑌗𑌸𑌙𑍍𑌗𑍈𑌃
𑌤𑍀𑌰𑍍𑌥𑌦𑍍𑌵𑌯𑌂 𑌶𑍁𑌚𑌿𑌷𑌦𑌸𑍍𑌤𑌃 𑌉𑌪𑌸𑍍𑌪𑍃𑌶𑌨𑍍𑌤𑌿 ॥ 19॥
𑌬𑌾𑌦𑌰𑌾𑌯𑌣𑌿𑌃 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌇𑌤𑌿 𑌅𑌭𑌿𑌷𑍍𑌟𑍂𑌯 𑌵𑌿𑌬𑍁𑌧𑍈𑌃 𑌸𑍇𑌶𑌃 𑌶𑌤𑌧𑍃𑌤𑌿𑌃 𑌹𑌰𑌿𑌮𑍍 ।
𑌅𑌭𑍍𑌯𑌭𑌾𑌷𑌤 𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌮𑍍𑌯 𑌅𑌮𑍍𑌬𑌰𑌂 𑌆𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌃 ॥ 20॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌭𑍂𑌮𑍇𑌃 𑌭𑌾𑌰 𑌅𑌵𑌤𑌾𑌰𑌾𑌯 𑌪𑍁𑌰𑌾 𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌪𑌿𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍋 ।
𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌅𑌸𑍍𑌮𑌾𑌭𑌿𑌃 𑌅𑌶𑍇𑌷𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑍍 𑌤𑌤𑍍 𑌤𑌥𑌾 𑌏𑌵 𑌉𑌪𑌪𑌾𑌦𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 21॥
𑌧𑌰𑍍𑌮𑌃 𑌚 𑌸𑍍𑌥𑌾𑌪𑌿𑌤𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌸𑍁 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌸𑌨𑍍𑌧𑍇𑌷𑍁 𑌵𑍈 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 ।
𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌚 𑌦𑌿𑌕𑍍𑌷𑍁 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕𑌮𑌲𑌾𑌪𑌹𑌾 ॥ 22॥
𑌅𑌵𑌤𑍀𑌰𑍍𑌯 𑌯𑌦𑍋𑌃 𑌵𑌂𑌶𑍇 𑌬𑌿𑌭𑍍𑌰𑌤𑍍 𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌅𑌨𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ।
𑌕𑌰𑍍𑌮𑌾𑌣𑌿 𑌉𑌦𑍍𑌦𑌾𑌮𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌹𑌿𑌤𑌾𑌯 𑌜𑌗𑌤𑌃 𑌅𑌕𑍃𑌥𑌾𑌃 ॥ 23॥
𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌤𑍇 𑌚𑌰𑌿𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌈𑌶 𑌮𑌨𑍁𑌷𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌸𑌾𑌧𑌵𑌃 𑌕𑌲𑍗 ।
𑌶‍𑌋𑌣𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌯𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌚 𑌤𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌅𑌞𑍍𑌜𑌸𑌾 𑌤𑌮𑌃 ॥ 24॥
𑌯𑌦𑍁𑌵𑌂𑌶𑍇 𑌅𑌵𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌵𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮 ।
𑌶𑌰𑌤𑍍 𑌶𑌤𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌤𑍀𑌯𑌾𑌯 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌵𑌿𑌂𑌶 𑌅𑌧𑌿𑌕𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍋𑌃 ॥ 25॥
𑌨 𑌅𑌧𑍁𑌨𑌾 𑌤𑍇 𑌅𑌖𑌿𑌲 𑌆𑌧𑌾𑌰 𑌦𑍇𑌵𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯 𑌅𑌵𑌶𑍇𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌕𑍁𑌲𑌂 𑌚 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌶𑌾𑌪𑍇𑌨 𑌨𑌷𑍍𑌟𑌪𑍍𑌰𑌾𑌯𑌂 𑌅𑌭𑍂𑌤𑍍 𑌇𑌦𑌮𑍍 ॥ 26॥
𑌤𑌤𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌧𑌾𑌮 𑌪𑌰𑌮𑌂 𑌵𑌿𑌶𑌸𑍍𑌵 𑌯𑌦𑌿 𑌮𑌨𑍍𑌯𑌸𑍇 ।
𑌸𑌲𑍋𑌕𑌾𑌨𑍍 𑌲𑍋𑌕𑌪𑌾𑌲𑌾𑌨𑍍 𑌨𑌃 𑌪𑌾𑌹𑌿 𑌵𑍈𑌕𑍁𑌣𑍍𑌠𑌕𑌿𑌙𑍍𑌕𑌰𑌾𑌨𑍍 ॥ 27॥
𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌅𑌵𑌧𑌾𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌏𑌤𑌤𑍍 𑌮𑍇 𑌯𑌦𑌾𑌤𑍍𑌥 𑌵𑌿𑌬𑍁𑌧𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰 ।
𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌵𑌃 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌅𑌖𑌿𑌲𑌂 𑌭𑍂𑌮𑍇𑌃 𑌭𑌾𑌰𑌃 𑌅𑌵𑌤𑌾𑌰𑌿𑌤𑌃 ॥ 28॥
𑌤𑌤𑍍 𑌇𑌦𑌂 𑌯𑌾𑌦𑌵𑌕𑍁𑌲𑌂 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌶𑍗𑌰𑍍𑌯𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑍋𑌦𑍍𑌧𑌤𑌮𑍍 ।
𑌲𑍋𑌕𑌂 𑌜𑌿𑌘𑍃𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌂 𑌮𑍇 𑌵𑍇𑌲𑌯𑌾 𑌇𑌵 𑌮𑌹𑌾𑌰𑍍𑌣𑌵𑌃 ॥ 29॥
𑌯𑌦𑌿 𑌅𑌸𑌂𑌹𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌦𑍃𑌪𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌯𑌦𑍁𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌂 𑌕𑍁𑌲𑌮𑍍 ।
𑌗𑌨𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌮𑌿 𑌅𑌨𑍇𑌨 𑌲𑍋𑌕𑌃 𑌅𑌯𑌂 𑌉𑌦𑍍𑌵𑍇𑌲𑍇𑌨 𑌵𑌿𑌨𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 30॥
𑌇𑌦𑌾𑌨𑍀𑌂 𑌨𑌾𑌶𑌃 𑌆𑌰𑌬𑍍𑌧𑌃 𑌕𑍁𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌶𑌾𑌪𑌤𑌃 ।
𑌯𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌭𑌵𑌨𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌨𑍍 𑌨 𑌏𑌤𑌤𑍍 𑌅𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌤𑌵 𑌆𑌨𑌘 ॥ 31॥
𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌶𑍁𑌕𑌃 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌇𑌤𑌿 𑌉𑌕𑍍𑌤𑌃 𑌲𑍋𑌕𑌨𑌾𑌥𑍇𑌨 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍𑌭𑍂𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌿𑌪𑌤𑍍𑌯 𑌤𑌮𑍍 ।
𑌸𑌹 𑌦𑍇𑌵𑌗𑌣𑍈𑌃 𑌦𑍇𑌵𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌧𑌾𑌮 𑌸𑌮𑌪𑌦𑍍𑌯𑌤 ॥ 32॥
𑌅𑌥 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌮𑌹𑍋𑌤𑍍𑌪𑌾𑌤𑌾𑌨𑍍 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌵𑌤𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍 ।
𑌵𑌿𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯 𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌆𑌹 𑌯𑌦𑍁𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌮𑌾𑌗𑌤𑌾𑌨𑍍 ॥ 33॥
𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌏𑌤𑍇 𑌵𑍈 𑌸𑍁𑌮𑌹𑍋𑌤𑍍𑌪𑌾𑌤𑌾𑌃 𑌵𑍍𑌯𑍁𑌤𑍍𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌇𑌹 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 ।
𑌶𑌾𑌪𑌃 𑌚 𑌨𑌃 𑌕𑍁𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌆𑌸𑍀𑌤𑍍 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃 𑌦𑍁𑌰𑌤𑍍𑌯𑌯𑌃 ॥ 34॥
𑌨 𑌵𑌸𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌇𑌹 𑌅𑌸𑍍𑌮𑌾𑌭𑌿𑌃 𑌜𑌿𑌜𑍀𑌵𑌿𑌷𑍁𑌭𑌿𑌃 𑌆𑌰𑍍𑌯𑌕𑌾𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌸𑌂 𑌸𑍁𑌮𑌹𑌤𑍍 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌂 𑌯𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑌃 𑌅𑌦𑍍𑌯 𑌏𑌵 𑌮𑌾 𑌚𑌿𑌰𑌮𑍍 ॥ 35॥
𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌸𑍍𑌨𑌾𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌶𑌾𑌪𑌾𑌤𑍍 𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑌃 𑌯𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍗𑌡𑍁𑌰𑌾𑌟𑍍 ।
𑌵𑌿𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌃 𑌕𑌿𑌲𑍍𑌬𑌿𑌷𑌾𑌤𑍍 𑌸𑌦𑍍𑌯𑌃 𑌭𑍇𑌜𑍇 𑌭𑍂𑌯𑌃 𑌕𑌲𑍋𑌦𑌯𑌮𑍍 ॥ 36॥
𑌵𑌯𑌂 𑌚 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍 𑌆𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑍍𑌯 𑌤𑌰𑍍𑌪𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑌿𑌤𑍄𑌨𑍍𑌸𑍁𑌰𑌾𑌨𑍍 ।
𑌭𑍋𑌜𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌉𑌶𑌿𑌜𑌃 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌗𑍁𑌣𑌵𑌤𑌾 𑌅𑌨𑍍𑌧𑌸𑌾 ॥ 37॥
𑌤𑍇𑌷𑍁 𑌦𑌾𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌪𑌾𑌤𑍍𑌰𑍇𑌷𑍁 𑌶𑍍𑌰𑌦𑍍𑌧𑌯𑌾 𑌉𑌪𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌵𑍈 ।
𑌵𑍃𑌜𑌿𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌤𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌃 𑌦𑌾𑌨𑍈𑌃 𑌨𑍗𑌭𑌿𑌃 𑌇𑌵 𑌅𑌰𑍍𑌣𑌵𑌮𑍍 ॥ 38॥
𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌶𑍁𑌕𑌃 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌏𑌵𑌂 𑌭𑌗𑌵𑌤𑌾 𑌆𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌃 𑌯𑌾𑌦𑌵𑌾𑌃 𑌕𑍁𑌲𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨 ।
𑌗𑌨𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌧𑌿𑌯𑌃 𑌤𑍀𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌸𑍍𑌯𑌨𑍍𑌦𑌨𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌮𑌯𑍂𑌯𑍁𑌜𑌨𑍍 ॥ 39॥
𑌤𑌤𑍍 𑌨𑌿𑌰𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌉𑌦𑍍𑌧𑌵𑌃 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌭𑌗𑌵𑌤𑌾 𑌉𑌦𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌅𑌰𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌨𑌿 𑌘𑍋𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌂 𑌅𑌨𑍁𑌵𑍍𑌰𑌤𑌃 ॥ 40॥
𑌵𑌿𑌵𑌿𑌕𑍍𑌤𑌃 𑌉𑌪𑌸𑌙𑍍𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌜𑌗𑌤𑌾𑌂 𑌈𑌶𑍍𑌵𑌰𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌣𑌮𑍍𑌯 𑌶𑌿𑌰𑌸𑌾 𑌪𑌾𑌦𑍗 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌃 𑌤𑌂 𑌅𑌭𑌾𑌷𑌤 ॥ 41॥
𑌉𑌦𑍍𑌧𑌵𑌃 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌦𑍇𑌵𑌦𑍇𑌵𑍇𑌶 𑌯𑍋𑌗𑍇𑌶 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌶𑍍𑌰𑌵𑌣𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌨 ।
𑌸𑌂𑌹𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌏𑌤𑌤𑍍 𑌕𑍁𑌲𑌂 𑌨𑍂𑌨𑌂 𑌲𑍋𑌕𑌂 𑌸𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌭𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌶𑌾𑌪𑌂 𑌸𑌮𑌰𑍍𑌥𑌃 𑌅𑌪𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌹𑌨𑍍 𑌨 𑌯𑌦𑌿 𑌈𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ॥ 42॥
𑌨 𑌅𑌹𑌂 𑌤𑌵 𑌅𑌙𑍍𑌘𑍍𑌰𑌿𑌕𑌮𑌲𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌰𑍍𑌧𑌂 𑌅𑌪𑌿 𑌕𑍇𑌶𑌵 ।
𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌸𑌹𑍇 𑌨𑌾𑌥 𑌸𑍍𑌵𑌧𑌾𑌮 𑌨𑌯 𑌮𑌾𑌂 𑌅𑌪𑌿 ॥ 43॥
𑌤𑌵 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌿𑌤𑌂 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣 𑌨𑍃𑌣𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌮𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌮𑍍 ।
𑌕𑌰𑍍𑌣𑌪𑍀𑌯𑍂𑌷𑌂 𑌆𑌸𑍍𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌤𑍍𑌯𑌜𑌤𑌿 𑌅𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌪𑍃𑌹𑌾𑌂 𑌜𑌨𑌃 ॥ 44॥
𑌶𑌯𑍍𑌯𑌾𑌸𑌨𑌾𑌟𑌨𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌸𑍍𑌨𑌾𑌨𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌾𑌶𑌨𑌾𑌦𑌿𑌷𑍁 ।
𑌕𑌥𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂 𑌆𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌵𑌯𑌂 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌤𑍍𑌯𑌜𑍇𑌮𑌹𑌿 ॥ 45॥
𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌉𑌪𑌭𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌰𑌕𑍍𑌗𑌨𑍍𑌧𑌵𑌾𑌸𑌃 𑌅𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑌚𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌉𑌚𑍍𑌛𑌿𑌷𑍍𑌟𑌭𑍋𑌜𑌿𑌨𑌃 𑌦𑌾𑌸𑌾𑌃 𑌤𑌵 𑌮𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌜𑌯𑍇𑌮𑌹𑌿 ॥ 46॥
𑌵𑌾𑌤𑌾𑌶𑌨𑌾𑌃 𑌯𑌃 𑌋𑌷𑌯𑌃 𑌶𑍍𑌰𑌮𑌣𑌾 𑌊𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌮𑌨𑍍𑌥𑌿𑌨𑌃 ।
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌖𑍍𑌯𑌂 𑌧𑌾𑌮 𑌤𑍇 𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌸𑌨𑍍𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑌿𑌨𑌃 𑌅𑌮𑌲𑌾𑌃 ॥
47॥
𑌵𑌯𑌂 𑌤𑍁 𑌇𑌹 𑌮𑌹𑌾𑌯𑍋𑌗𑌿𑌨𑍍 𑌭𑍍𑌰𑌮𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌵𑌰𑍍𑌤𑍍𑌮𑌸𑍁 ।
𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍 𑌵𑌾𑌰𑍍𑌤𑌯𑌾 𑌤𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌃 𑌤𑌾𑌵𑌕𑍈𑌃 𑌦𑍁𑌸𑍍𑌤𑌰𑌂 𑌤𑌮𑌃 ॥ 48॥
𑌸𑍍𑌮𑌰𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌯𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌤𑍇 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌗𑌦𑌿𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌗𑌤𑌿𑌉𑌤𑍍𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑍇𑌲𑌿 𑌯𑌤𑍍 𑌨𑍃𑌲𑍋𑌕𑌵𑌿𑌡𑌮𑍍𑌬𑌨𑌮𑍍 ॥ 49॥
𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌶𑍁𑌕𑌃 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑌏𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌪𑌿𑌤𑌃 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍 𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌦𑍇𑌵𑌕𑍀𑌸𑍁𑌤𑌃 ।
𑌏𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌨𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂 𑌭𑍃𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌉𑌦𑍍𑌧𑌵𑌂 𑌸𑌮𑌭𑌾𑌷𑌤 ॥ 50॥
𑌇𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌭𑌾𑌗𑌵𑌤𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑍇 𑌪𑌾𑌰𑌮𑌹𑌂𑌸𑍍𑌯𑌾𑌂
𑌸𑌂𑌹𑌿𑌤𑌾𑌯𑌾𑌮𑍇𑌕𑌾𑌦𑌶𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌧𑍇 𑌦𑍇𑌵𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑍍𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌵𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌪𑌨𑌂 𑌨𑌾𑌮
𑌷𑌷𑍍𑌠𑍋𑌽𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
atha ṣaṣṭho'dhyāyaḥ |
śrīśukaḥ uvāca |
atha brahmā ātmajaiḥ devaiḥ prajeśaiḥ āvṛtaḥ abhyagāt |
bhavaḥ ca bhūtabhavyīśaḥ yayau bhūtagaṇaiḥ vṛtaḥ || 1||
indraḥ marudbhiḥ bhagavān ādityāḥ vasavaḥ aśvinau |
ṛbhavaḥ aṅgirasaḥ rudrāḥ viśve sādhyāḥ ca devatāḥ || 2||
gandharvāpsarasaḥ nāgāḥ siddhacāraṇaguhyakāḥ |
ṛṣayaḥ pitaraḥ ca eva savidyādharakinnarāḥ || 3||
dvārakāṃ upasañjagmuḥ sarve kṛṣṇādidṛkṣavaḥ |
vapuṣā yena bhagavān naralokamanoramaḥ |
yaśaḥ vitene lokeṣu sarvalokamalāpaham || 4||
tasyāṃ vibhrājamānāyāṃ samṛddhāyāṃ mahardhibhiḥ |
vyacakṣata avitṛptākṣāḥ kṛṣṇaṃ adbhutadarśanam ||
5||
svargaudyānauapagaiḥ mālyaiḥ chādayantaḥ yadu uttamam |
gīrbhiḥ citrapadārthābhiḥ tuṣṭuvuḥ jagat īśvaram ||6||
devāḥ ūcuḥ |
natāḥ sma te nātha padāravindaṃ
buddhīndriyaprāṇamanovacobhiḥ |
yat cintyate antarhṛdi bhāvayuktaiḥ
mumukṣubhiḥ karmamaya ūrupāśāt || 7||
tvaṃ māyayā triguṇayā ātmani durvibhāvyaṃ
vyaktaṃ sṛjasi avasi lumpasi tat guṇasthaḥ |
na etaiḥ bhavān ajita karmabhiḥ ajyate vai
yat sve sukhe avyavahite abhirataḥ anavadyaḥ || 8||
śuddhiḥ nṛṇāṃ na tu tathā īḍya durāśayānāṃ
vidyāśrutādhyayanadānatapakriyābhiḥ |
sattvātmanāṃ ṛṣabha te yaśasi pravṛddha
sat śraddhayā śravaṇasambhṛtayā yathā syāt || 9||
syāt naḥ tava aṅghriḥ aśubhāśayadhūmaketuḥ
kṣemāya yaḥ munibhiḥ ārdrahṛdauhyamānaḥ |
yaḥ sātvataiḥ samavibhūtayaḥ ātmavadbhiḥ
vyūhe arcitaḥ savanaśaḥ svaḥ atikramāya || 10||
yaḥ cintyate prayatapāṇibhiḥ adhvarāgnau
trayyā niruktavidhinā īśa haviḥ gṛhītvā |
adhyātmayogaḥ uta yogibhiḥ ātmamāyāṃ
jijñāsubhiḥ paramabhāgavataiḥ parīṣṭaḥ || 11||
paryuṣṭayā tava vibho vanamālayā iyaṃ
saṃspardhinī bhagavatī pratipatnivat śrīḥ |
yaḥ supraṇītaṃ amuyārhaṇaṃ ādat annaḥ
bhūyāt sadā aṅghriḥ aśubhāśayadhūmaketuḥ || 12||
ketuḥ trivikramayutaḥ tripat patākaḥ
yaḥ te bhayābhayakaraḥ asuradevacamvoḥ |
svargāya sādhuṣu khalu eṣu itarāya bhūman
pādaḥ punātu bhagavan bhajatāṃ adhaṃ naḥ || 13||
nasyotagāvaḥ iva yasya vaśe bhavanti
brahmādayaḥ anubhṛtaḥ mithurardyamānāḥ |
kālasya te prakṛtipūruṣayoḥ parasya
śaṃ naḥ tanotu caraṇaḥ puruṣottamasya || 14||
asya asi hetuḥ udayasthitisaṃyamānāṃ
avyaktajīvamahatāṃ api kālaṃ āhuḥ |
saḥ ayaṃ triṇābhiḥ akhila apacaye pravṛttaḥ
kālaḥ gabhīrarayaḥ uttamapūruṣaḥ tvam || 15||
tvattaḥ pumān samadhigamya yayā svavīrya
dhatte mahāntaṃ iva garbhaṃ amoghavīryaḥ |
saḥ ayaṃ tayā anugataḥ ātmanaḥ āṇḍakośaṃ
haimaṃ sasarja bahiḥ āvaraṇaiḥ upetam || 16||
tattasthuṣaḥ ca jagataḥ ca bhavān adhīśaḥ
yat māyayā utthaguṇavikriyayā upanītān |
arthān juṣan api hṛṣīkapate na liptaḥ
ye anye svataḥ parihṛtāt api bibhyati sma || 17||
smāyā avalokalavadarśitabhāvahāri
bhrūmaṇḍalaprahitasauratamantraśauṇḍaiḥ |
patnyaḥ tu ṣoḍaśasahasraṃ anaṅgabāṇaiḥ
yasya indriyaṃ vimathituṃ karaṇaiḥ vibhvyaḥ || 18||
vibhvyaḥ tava amṛtakathā udavahāḥ trilokyāḥ
pādau anejasaritaḥ śamalāni hantum |
ānuśravaṃ śrutibhiḥ aṅghrijaṃ aṅgasaṅgaiḥ
tīrthadvayaṃ śuciṣadastaḥ upaspṛśanti || 19||
bādarāyaṇiḥ uvāca |
iti abhiṣṭūya vibudhaiḥ seśaḥ śatadhṛtiḥ harim |
abhyabhāṣata govindaṃ praṇamya ambaraṃ āśritaḥ || 20||
brahma uvāca |
bhūmeḥ bhāra avatārāya purā vijñāpitaḥ prabho |
tvaṃ asmābhiḥ aśeṣātman tat tathā eva upapāditam || 21||
dharmaḥ ca sthāpitaḥ satsu satyasandheṣu vai tvayā |
kīrtiḥ ca dikṣu vikṣiptā sarvalokamalāpahā || 22||
avatīrya yadoḥ vaṃśe bibhrat rūpaṃ anuttamam |
karmāṇi uddāmavṛttāni hitāya jagataḥ akṛthāḥ || 23||
yāni te caritāni īśa manuṣyāḥ sādhavaḥ kalau |
śa‍ṛṇvantaḥ kīrtayantaḥ ca tariṣyanti añjasā tamaḥ || 24||
yaduvaṃśe avatīrṇasya bhavataḥ puruṣottama |
śarat śataṃ vyatīyāya pañcaviṃśa adhikaṃ prabhoḥ || 25||
na adhunā te akhila ādhāra devakārya avaśeṣitam |
kulaṃ ca vipraśāpena naṣṭaprāyaṃ abhūt idam || 26||
tataḥ svadhāma paramaṃ viśasva yadi manyase |
salokān lokapālān naḥ pāhi vaikuṇṭhakiṅkarān || 27||
śrī bhagavān uvāca |
avadhāritaṃ etat me yadāttha vibudheśvara |
kṛtaṃ vaḥ kāryaṃ akhilaṃ bhūmeḥ bhāraḥ avatāritaḥ || 28||
tat idaṃ yādavakulaṃ vīryaśauryaśriyoddhatam |
lokaṃ jighṛkṣat ruddhaṃ me velayā iva mahārṇavaḥ || 29||
yadi asaṃhṛtya dṛptānāṃ yadunāṃ vipulaṃ kulam |
gantāsmi anena lokaḥ ayaṃ udvelena vinaṅkṣyati || 30||
idānīṃ nāśaḥ ārabdhaḥ kulasya dvijaśāpataḥ |
yāsyāmi bhavanaṃ brahman na etat ante tava ānagha || 31||
śrī śukaḥ uvāca |
iti uktaḥ lokanāthena svayambhūḥ praṇipatya tam |
saha devagaṇaiḥ devaḥ svadhāma samapadyata || 32||
atha tasyāṃ mahotpātān dvāravatyāṃ samutthitān |
vilokya bhagavān āha yaduvṛddhān samāgatān || 33||
śrī bhagavān uvāca |
ete vai sumahotpātāḥ vyuttiṣṭhanti iha sarvataḥ |
śāpaḥ ca naḥ kulasya āsīt brāhmaṇebhyaḥ duratyayaḥ || 34||
na vastavyaṃ iha asmābhiḥ jijīviṣubhiḥ āryakāḥ |
prabhāsaṃ sumahat puṇyaṃ yāsyāmaḥ adya eva mā ciram || 35||
yatra snātvā dakṣaśāpāt gṛhītaḥ yakṣmaṇauḍurāṭ |
vimuktaḥ kilbiṣāt sadyaḥ bheje bhūyaḥ kalodayam || 36||
vayaṃ ca tasmin āplutya tarpayitvā pitṝnsurān |
bhojayitvā uśijaḥ viprān nānāguṇavatā andhasā || 37||
teṣu dānāni pātreṣu śraddhayā uptvā mahānti vai |
vṛjināni tariṣyāmaḥ dānaiḥ naubhiḥ iva arṇavam || 38||
śrī śukaḥ uvāca |
evaṃ bhagavatā ādiṣṭāḥ yādavāḥ kulanandana |
gantuṃ kṛtadhiyaḥ tīrthaṃ syandanān samayūyujan || 39||
tat nirīkṣya uddhavaḥ rājan śrutvā bhagavatā uditam |
dṛṣṭvā ariṣṭāni ghorāṇi nityaṃ kṛṣṇaṃ anuvrataḥ || 40||
viviktaḥ upasaṅgamya jagatāṃ īśvareśvaram |
praṇamya śirasā pādau prāñjaliḥ taṃ abhāṣata || 41||
uddhavaḥ uvāca |
devadeveśa yogeśa puṇyaśravaṇakīrtana |
saṃhṛtya etat kulaṃ nūnaṃ lokaṃ santyakṣyate bhavān |
vipraśāpaṃ samarthaḥ api pratyahan na yadi īśvaraḥ || 42||
na ahaṃ tava aṅghrikamalaṃ kṣaṇārdhaṃ api keśava |
tyaktuṃ samutsahe nātha svadhāma naya māṃ api || 43||
tava vikrīḍitaṃ kṛṣṇa nṛṇāṃ paramamaṅgalam |
karṇapīyūṣaṃ āsvādya tyajati anyaspṛhāṃ janaḥ || 44||
śayyāsanāṭanasthānasnānakrīḍāśanādiṣu |
kathaṃ tvāṃ priyaṃ ātmānaṃ vayaṃ bhaktāḥ tyajemahi || 45||
tvayā upabhuktasrakgandhavāsaḥ alaṅkāracarcitāḥ |
ucchiṣṭabhojinaḥ dāsāḥ tava māyāṃ jayemahi || 46||
vātāśanāḥ yaḥ ṛṣayaḥ śramaṇā ūrdhvamanthinaḥ |
brahmākhyaṃ dhāma te yānti śāntāḥ sannyāsinaḥ amalāḥ ||
47||
vayaṃ tu iha mahāyogin bhramantaḥ karmavartmasu |
tvat vārtayā tariṣyāmaḥ tāvakaiḥ dustaraṃ tamaḥ || 48||
smarantaḥ kīrtayantaḥ te kṛtāni gaditāni ca |
gatiutsmitīkṣaṇakṣveli yat nṛlokaviḍambanam || 49||
śrī śukaḥ uvāca |
evaṃ vijñāpitaḥ rājan bhagavān devakīsutaḥ |
ekāntinaṃ priyaṃ bhṛtyaṃ uddhavaṃ samabhāṣata || 50||
iti śrīmadbhāgavate mahāpurāṇe pāramahaṃsyāṃ
saṃhitāyāmekādaśaskandhe devastutyuddhvavijñāpanaṃ nāma
ṣaṣṭho'dhyāyaḥ ||