📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
6.63 যুদ্ধকাণ্ড - ত্রিষষ্টিতম সর্গঃ
6.63 Yuddhakanda - Trishashtitama Sargah
Valmiki Bengali
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে যুদ্ধকাণ্ডম্ ।
অথ ত্রিষষ্টিতমস্সর্গঃ ।
তস্যরাক্ষসরাজস্যনিশম্যপরিদেবিতম্ ।
কুম্ভকর্ণোবভাষেদংবচনম্প্রজহাস চ ॥ 1 ॥
দৃষ্টো দোষো হি যোঽস্মাভিঃ পুরা মন্ত্রবিনির্ণযে ।
হিতেষ্বনভিযুক্তেন সোঽযমাসাদিতস্ত্বযা ॥ 2 ॥
শীঘ্রঙ্খল্বভ্যুপেতন্ত্বাম্ফলম্পাপস্যকর্মণঃ ।
নিরযেষ্বেবপতনংযথাদুষ্কৃতকর্মণঃ ॥ 3 ॥
প্রথমংবৈমহারাজকৃত্যমেতদচিন্তিতম্ ।
কেবলংবীর্যদর্পেণনানুবন্ধোবিচিন্তিতঃ ॥ 4 ॥
যঃপশ্চাতূর্বকার্যাণিকুর্যাদৈশ্বর্যমাস্থিতঃ ।
পূর্বঞ্চোত্তরকার্যাণি ন স বেদনযানযা ॥ 5 ॥
দেশকালবিহীনানিকর্মাণিবিপরীতবত্ ।
ক্রিযমাণানিদুষ্যন্তিহবীংষ্যপ্রযতেষ্বিব ॥ 6 ॥
ত্রযাণাম্পঞ্চধাযোগঙ্কর্মণাংযঃপ্রপশ্যতি ।
সচিবৈস্সমযঙ্কৃত্বা স সভ্যেবর্ততেপথি ॥ 7 ॥
যথাগমং চ যোরাজাসমযংবিচিকীর্ষতি ।
বুধ্যতেসচিবান্বধ্যাসুহৃদশ্চানুপশ্যতি ॥ 8 ॥
ধর্মমর্থং চ কামং চ সর্বান্বারক্ষসাম্পতে ।
ভজতেপুরুষঃকালেত্রীণিদ্বন্দ্বানিবাপুনঃ ॥ 9 ॥
ত্রিষুচৈতেষুযচ্ছ্রেষ্ঠংশ্রুত্বাতন্নাববুধ্যতে ।
রাজাবারাজমাত্রোবাব্যর্থন্তস্যবহুশ্রুতম্ ॥ 10 ॥
উপপ্রদানংসান্ত্বং চ ভেদঙ্কালে চ বিক্রমম্ ।
যোগং চ রক্ষসাংশ্রেষ্ঠতাবুভৌ চ নযানযৌ ॥ 11 ॥
কালেধর্মার্থকামান্যস্সম্মন্ত্র়্যসচিবৈঃসহ ।
নিষেবেতাত্মবান্লোকে ন স ব্যসনমাপ্নুযাত্ ॥ 12 ॥
হিতানুবন্ধমালোচ্যকার্যাত্কার্যমিহাত্মনঃ ।
রাজাসহার্থতত্ত্বজ্ঞৈস্সচিবৈর্বুস্সহিজীবতি ॥ 13 ॥
অনভিজ্ঞাযশাস্ত্রার্থান্ পুরুষাঃপশুবুদ্ধযঃ ।
প্রাগল্ভ্যাদ্বক্তুমিচ্ছন্তিমন্ত্রেষ্বভ্যন্তরীকৃতাঃ ॥ 14 ॥
অশাস্ত্রবিদুষান্তেষাং ন কার্যমভিহিতংবচঃ ।
অর্থশাস্ত্রানভিজ্ঞানাংবিপুলাংশ্রিযমিচ্ছতাম্ ॥ 15 ॥
অহিতং চ হিতাকারন্ধার্ষ্ট্যাজ্জল্পন্তিযেনরাঃ ।
অবেক্ষ্যমন্ত্রবাহ্যাস্তেকর্তব্যাঃকৃত্যদূষণাঃ ॥ 16 ॥
বিনাশযন্তোভর্তারংসহিতাশ্শত্রুভির্বুধৈঃ ।
বিপরীতানিকৃত্যানিকারযন্তীহমন্ত্রিণঃ ॥ 17 ॥
তান্ভর্তামিত্রসঙ্কাশানমিত্রান্মন্ত্রনির্ণযে ।
ব্যবহারেণজানীযাত্সচিবানুপসম্হিতান্ ॥ 18 ॥
চপলস্যেহকৃত্যানিসহসানুপ্রধাবতঃ ।
ছিদ্রমন্যেপ্রপদ্যন্তেক্রৌঞ্চস্য খ মিবদ্বিজাঃ ॥ 19 ॥
যোহিশত্রুমবজ্ঞাযনাত্মানমভিরক্ষতি ।
অবাপ্নোতিহিসোঽনর্থান্ স্থানাচ্চব্যবরোপ্যতে ॥ 20 ॥
যদুক্তমিহতেপূর্বঙ্ক্রিযতামনুজেন চ ।
তদেবনোহিতংবাক্যংযদিচ্ছসি চ তত্কুরু ॥ 21 ॥
তত্তুশ্রুত্বাদশগ্রীবঃকুম্ভকর্ণস্যভাষিতম্ ।
ভ্রুকুটিঞ্চৈবসঞ্চক্রেক্রুদ্ধশ্চৈনমভাষত ॥ 22 ॥
মান্যোগুরুবারিচার্যঃকিমান্ত্বমনুশাসসি ।
কিমেবংবাক্ছ্রমঙ্কৃত্বাকালেযুক্তংবিধীযতাম্ ॥ 23 ॥
বিভ্রমাচ্চিত্তমোহাদ্বাবলবীর্যাশ্রযেণবা ।
নাভিপন্নমিদানীংযদ্ব্যর্থাতস্যপুনঃকথাঃ ॥ 24 ॥
অস্মিন্কালেতুযদ্যুক্তন্তদিদানীংবিধীযতাম্ ।
গতন্তুনানুশোচন্তিগতন্তুগতমেবহি ॥ 25 ॥
মমাপনযজন্দোষংবিক্রমেণসমীকুরু ।
যদিখল্বস্তিমেস্নেহোবিক্রমংবাঽবগচ্ছসি ॥ 26 ॥
যদিবকার্যম্মেতত্তেহৃদিকার্যতমম্মতম্ ।
স সুহৃদ্যোবিপন্নার্থন্দীনমভ্যবপদ্যতে ॥ 27 ॥
স বন্ধুর্যোঽপনীতেষুসাহায্যাযোপকল্পতে ।
তমথৈবম্ব্রুবাণন্তুবচনন্ধীরদারুণম্ ॥ 28 ॥
রুষ্টোঽযমিতিবিজ্ঞাযশনৈশ্শ্লক্ষণমুবাচ হ ।
অতীবহিসমালক্ষ্যভ্রাতরঙ্ক্ষুভিতেন্দ্রিযম্ ॥ 29 ॥
কুম্ভকর্ণশ্শনৈর্বাক্যম্বভাষেপরিসান্ত্বযন্ ।
শৃণুরাজন্নবহিতোমমবাক্যমরিন্দম ॥ 30 ॥
অলংরাক্ষসরাজেন্দ্র সন্তাপমুপপদ্যতে ।
রোষং চ সম্পরিত্যজ্যস্বস্থোভবিতুমর্হসি ॥ 31 ॥
নৈতন্মনসিকর্তব্যম্মযিজীবতিপার্থিব ।
তমহন্নাশযিষ্যামিযত্কৃতেপরিতপ্যতে ॥ 32 ॥
অবশ্যন্তুহিতংবাচ্যংসর্বাবস্থান্তবমযা ।
বন্ধুভাবাদভিহিতম্ভ্রাতৃস্নেহাচ্ছপার্থিব ॥ 33 ॥
সদৃশংযত্তুকালেঽস্মিন্ কর্তুংস্নিগ্ধেনবন্ধুনা ।
শত্রূণাঙ্কদনম্পশ্যক্রিযমাণম্মযারণে ॥ 34 ॥
অদ্যপশ্যমহাবাহো মযাসমরমূর্ধনি ।
হতেরামেসহভ্রাত্রাদ্রবন্তীংহরিবাহিনীম্ ॥ 35 ॥
অদ্যরামস্যতদ্দৃষ্টবামযানীতংরণাচ্ছিরঃ ।
সুখীভবমহাবাহো সীতাভবতুদুঃখিতা ॥ 36 ॥
অদ্যরামস্যপশ্যন্তুনিধনংসুমহত্প্রিযম্ ।
লঙ্কাযাংরাক্ষসাঃসর্বেযেতেনিহতবান্ধবাঃ ॥ 37 ॥
অদ্যশোকপরীতানাংস্ববন্ধুবধকারণাত্ ।
শত্রোর্যুধিবিনাশেনকরোম্যস্রপ্রমার্জনম্ ॥ 38 ॥
অদ্যপর্বতসঙ্কাশংসসূর্যমিবতোযদম্ ।
বিকীর্ণম্পশ্যসমরেসুগ্রীবম্প্লবগোত্তম ॥ 39 ॥
কথং চ রাক্ষসৈরেভির্মযা চ পরিরক্ষিতঃ ।
জিঘাংসুভির্দাশরথিং বধ্যসে ত্বমিহানঘ ॥ 40 ॥
মান্নিহত্যকিলত্বাংহিনিহনিষ্যতিরাঘবঃ ।
নাহমাত্মনিসন্তাপঙ্গচ্ছেযংরাক্ষসাধিপ ॥ 41 ॥
কামংবতিদানীমপিমাংব্যাদিশত্বম্পরন্তপ ।
ন পরঃপ্রেষণীযস্তেযুদ্ধাযাতুলবিক্রম ॥ 42 ॥
অহমুত্সাদযিষ্যামিশত্রূংস্তবমহাবলঃ ।
যদিশক্রোযদিযমোযদিপাবকমারুতৌ ॥ 43 ॥
তানহংযোধযিষ্যামিকুবেরবরুণাবপি ।
গিরিমাত্রশরীরস্যশিতশূলধরস্যমে ॥ 44 ॥
নর্দতস্তীক্ষণদংষ্ট্রস্যবিভীযাচ্চপুরন্দরঃ ।
অথবাত্যক্তশস্ত্রস্যমৃদ্নতস্তরসারিপূন্ ॥ 45 ॥
ন মেপ্রতিমুখেস্থাতুঙ্কশ্চিত্ শক্তোজিজীবিষুঃ ।
নৈবশক্ত্যা ন গদযানাসিনানিশিতৈশ্শরৈঃ ॥ 46 ॥
হস্তাভ্যামেবসম্রব্দোহনিষ্যাম্যপিবজ্রিণম্ ।
যদিমেমুষ্টিবেগং স রাঘবোঽদ্যসহিষ্যতে ॥ 47 ॥
ততঃপাশ্যন্তিবাণৌঘারুধিরংরাঘবস্যতু ।
চিন্তযাবাধ্যসেরাজন্কিমর্থম্মযিতিষ্ঠতি ॥ 48 ॥
সোঽহংশত্রুবিনাশায তব নির্যাতুমুদ্যতঃ ।
মুঞ্চরামাদ্ভযংরাজ ন্হনিষ্যামীহসম্যুগে ॥ 49 ॥
রাঘবংলক্ষ্মণঞ্চৈবসুগ্রীবং চ মহাবলম্ ।
হনূমন্তং চ রক্ষোঘ্নংলঙ্কাযেনপ্রদীপিতা ॥ 50 ॥
হরীংশ্চাপিহনিযিষ্যামিসংযুগেসমবাস্থিবান্ ।
অসাধারণমিচ্ছামিনদাতুম্মহদ্যশঃ ॥ 51 ॥
যদিচেন্দ্রাদ্ভযং রাজন্যদি চাপি স্বযম্ভুবঃ ।
ততোঽহং নাশযিষ্যামি নৈশং তম ইবাংশুমান্ ॥ 52 ॥
অপিদেবাশ্শযিষ্যন্তেক্রুদ্ধেমযিমহীতলে ।
যমং চ শমযিষ্যামিভক্ষযিষ্যামিপাবকম্ ॥ 53 ॥
আদিত্যম্পাতযিষ্যামিসনক্ষত্রম্মহীতলে ।
শতক্রতুংবধিষ্যামিপাস্যামিবরুণালযম্ ॥ 54 ॥
পর্বতাংশ্চূর্ণযিষ্যামিদারযিষ্যামিমেদিনীম্ ।
দীর্ঘকালম্প্রসুপ্তস্যকুম্ভকর্ণস্যবিক্রমম্ ॥ 55 ॥
অদ্যপশ্যন্তুভূতানিভক্ষ্যমাণানিসর্বশঃ ।
নন্বিদন্ত্রিদিবংসর্বমাহারস্য ন পূর্যতে ॥ 56 ॥
বধেনতেদাশরথেঃসুখার্হংসুখংসমাহর্তুমহংব্রজামি ।
নিহত্যরামংসহলক্ষ্মণেনখাদামিন্হরিযূথমুখ্যান্ ॥ 57 ॥
রমস্বরাজন্ পিবচাদ্যবারুণীঙ্কুরুষ্বকৃত্যানিবিনীযতাম্ম্ ।
মযাদ্যরামেগমিতেযমক্ষ্যঞ্চিরাযসীতাবশগাতি ॥ 58 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে যুদ্ধকাণ্ডে ত্রিষষ্টিতমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha triṣaṣṭitamassargaḥ |
tasyarākṣasarājasyaniśamyaparidevitam |
kumbhakarṇobabhāṣedaṃvacanamprajahāsa ca || 1 ||
dṛṣṭo doṣo hi yo'smābhiḥ purā mantravinirṇaye |
hiteṣvanabhiyuktena so'yamāsāditastvayā || 2 ||
śīghraṅkhalvabhyupetantvāmphalampāpasyakarmaṇaḥ |
nirayeṣvevapatanaṃyathāduṣkṛtakarmaṇaḥ || 3 ||
prathamaṃvaimahārājakṛtyametadacintitam |
kevalaṃvīryadarpeṇanānubandhovicintitaḥ || 4 ||
yaḥpaścātūrvakāryāṇikuryādaiśvaryamāsthitaḥ |
pūrvañcottarakāryāṇi na sa vedanayānayā || 5 ||
deśakālavihīnānikarmāṇiviparītavat |
kriyamāṇāniduṣyantihavīṃṣyaprayateṣviva || 6 ||
trayāṇāmpañcadhāyogaṅkarmaṇāṃyaḥprapaśyati |
sacivaissamayaṅkṛtvā sa sabhyevartatepathi || 7 ||
yathāgamaṃ ca yorājāsamayaṃvicikīrṣati |
budhyatesacivānbadhyāsuhṛdaścānupaśyati || 8 ||
dharmamarthaṃ ca kāmaṃ ca sarvānvārakṣasāmpate |
bhajatepuruṣaḥkāletrīṇidvandvānivāpunaḥ || 9 ||
triṣucaiteṣuyacchreṣṭhaṃśrutvātannāvabudhyate |
rājāvārājamātrovāvyarthantasyabahuśrutam || 10 ||
upapradānaṃsāntvaṃ ca bhedaṅkāle ca vikramam |
yogaṃ ca rakṣasāṃśreṣṭhatāvubhau ca nayānayau || 11 ||
kāledharmārthakāmānyassammantṟyasacivaiḥsaha |
niṣevetātmavānloke na sa vyasanamāpnuyāt || 12 ||
hitānubandhamālocyakāryātkāryamihātmanaḥ |
rājāsahārthatattvajñaissacivairbussahijīvati || 13 ||
anabhijñāyaśāstrārthān puruṣāḥpaśubuddhayaḥ |
prāgalbhyādvaktumicchantimantreṣvabhyantarīkṛtāḥ || 14 ||
aśāstraviduṣānteṣāṃ na kāryamabhihitaṃvacaḥ |
arthaśāstrānabhijñānāṃvipulāṃśriyamicchatām || 15 ||
ahitaṃ ca hitākārandhārṣṭyājjalpantiyenarāḥ |
avekṣyamantrabāhyāstekartavyāḥkṛtyadūṣaṇāḥ || 16 ||
vināśayantobhartāraṃsahitāśśatrubhirbudhaiḥ |
viparītānikṛtyānikārayantīhamantriṇaḥ || 17 ||
tānbhartāmitrasaṅkāśānamitrānmantranirṇaye |
vyavahāreṇajānīyātsacivānupasamhitān || 18 ||
capalasyehakṛtyānisahasānupradhāvataḥ |
chidramanyeprapadyantekrauñcasya kha mivadvijāḥ || 19 ||
yohiśatrumavajñāyanātmānamabhirakṣati |
avāpnotihiso'narthān sthānāccavyavaropyate || 20 ||
yaduktamihatepūrvaṅkriyatāmanujena ca |
tadevanohitaṃvākyaṃyadicchasi ca tatkuru || 21 ||
tattuśrutvādaśagrīvaḥkumbhakarṇasyabhāṣitam |
bhrukuṭiñcaivasañcakrekruddhaścainamabhāṣata || 22 ||
mānyoguruvāricāryaḥkimāntvamanuśāsasi |
kimevaṃvākchramaṅkṛtvākāleyuktaṃvidhīyatām || 23 ||
vibhramāccittamohādvābalavīryāśrayeṇavā |
nābhipannamidānīṃyadvyarthātasyapunaḥkathāḥ || 24 ||
asminkāletuyadyuktantadidānīṃvidhīyatām |
gatantunānuśocantigatantugatamevahi || 25 ||
mamāpanayajandoṣaṃvikrameṇasamīkuru |
yadikhalvastimesnehovikramaṃvā'vagacchasi || 26 ||
yadivakāryammetattehṛdikāryatamammatam |
sa suhṛdyovipannārthandīnamabhyavapadyate || 27 ||
sa bandhuryo'panīteṣusāhāyyāyopakalpate |
tamathaivambruvāṇantuvacanandhīradāruṇam || 28 ||
ruṣṭo'yamitivijñāyaśanaiśślakṣaṇamuvāca ha |
atīvahisamālakṣyabhrātaraṅkṣubhitendriyam || 29 ||
kumbhakarṇaśśanairvākyambabhāṣeparisāntvayan |
śṛṇurājannavahitomamavākyamarindama || 30 ||
alaṃrākṣasarājendra santāpamupapadyate |
roṣaṃ ca samparityajyasvasthobhavitumarhasi || 31 ||
naitanmanasikartavyammayijīvatipārthiva |
tamahannāśayiṣyāmiyatkṛteparitapyate || 32 ||
avaśyantuhitaṃvācyaṃsarvāvasthāntavamayā |
bandhubhāvādabhihitambhrātṛsnehācchapārthiva || 33 ||
sadṛśaṃyattukāle'smin kartuṃsnigdhenabandhunā |
śatrūṇāṅkadanampaśyakriyamāṇammayāraṇe || 34 ||
adyapaśyamahābāho mayāsamaramūrdhani |
haterāmesahabhrātrādravantīṃharivāhinīm || 35 ||
adyarāmasyataddṛṣṭavāmayānītaṃraṇācchiraḥ |
sukhībhavamahābāho sītābhavatuduḥkhitā || 36 ||
adyarāmasyapaśyantunidhanaṃsumahatpriyam |
laṅkāyāṃrākṣasāḥsarveyetenihatabāndhavāḥ || 37 ||
adyaśokaparītānāṃsvabandhuvadhakāraṇāt |
śatroryudhivināśenakaromyasrapramārjanam || 38 ||
adyaparvatasaṅkāśaṃsasūryamivatoyadam |
vikīrṇampaśyasamaresugrīvamplavagottama || 39 ||
kathaṃ ca rākṣasairebhirmayā ca parirakṣitaḥ |
jighāṃsubhirdāśarathiṃ vadhyase tvamihānagha || 40 ||
mānnihatyakilatvāṃhinihaniṣyatirāghavaḥ |
nāhamātmanisantāpaṅgaccheyaṃrākṣasādhipa || 41 ||
kāmaṃvatidānīmapimāṃvyādiśatvamparantapa |
na paraḥpreṣaṇīyasteyuddhāyātulavikrama || 42 ||
ahamutsādayiṣyāmiśatrūṃstavamahābalaḥ |
yadiśakroyadiyamoyadipāvakamārutau || 43 ||
tānahaṃyodhayiṣyāmikuberavaruṇāvapi |
girimātraśarīrasyaśitaśūladharasyame || 44 ||
nardatastīkṣaṇadaṃṣṭrasyabibhīyāccapurandaraḥ |
athavātyaktaśastrasyamṛdnatastarasāripūn || 45 ||
na mepratimukhesthātuṅkaścit śaktojijīviṣuḥ |
naivaśaktyā na gadayānāsināniśitaiśśaraiḥ || 46 ||
hastābhyāmevasamrabdohaniṣyāmyapivajriṇam |
yadimemuṣṭivegaṃ sa rāghavo'dyasahiṣyate || 47 ||
tataḥpāśyantibāṇaughārudhiraṃrāghavasyatu |
cintayābādhyaserājankimarthammayitiṣṭhati || 48 ||
so'haṃśatruvināśāya tava niryātumudyataḥ |
muñcarāmādbhayaṃrāja nhaniṣyāmīhasamyuge || 49 ||
rāghavaṃlakṣmaṇañcaivasugrīvaṃ ca mahābalam |
hanūmantaṃ ca rakṣoghnaṃlaṅkāyenapradīpitā || 50 ||
harīṃścāpihaniyiṣyāmisaṃyugesamavāsthivān |
asādhāraṇamicchāminadātummahadyaśaḥ || 51 ||
yadicendrādbhayaṃ rājanyadi cāpi svayambhuvaḥ |
tato'haṃ nāśayiṣyāmi naiśaṃ tama ivāṃśumān || 52 ||
apidevāśśayiṣyantekruddhemayimahītale |
yamaṃ ca śamayiṣyāmibhakṣayiṣyāmipāvakam || 53 ||
ādityampātayiṣyāmisanakṣatrammahītale |
śatakratuṃvadhiṣyāmipāsyāmivaruṇālayam || 54 ||
parvatāṃścūrṇayiṣyāmidārayiṣyāmimedinīm |
dīrghakālamprasuptasyakumbhakarṇasyavikramam || 55 ||
adyapaśyantubhūtānibhakṣyamāṇānisarvaśaḥ |
nanvidantridivaṃsarvamāhārasya na pūryate || 56 ||
vadhenatedāśaratheḥsukhārhaṃsukhaṃsamāhartumahaṃvrajāmi |
nihatyarāmaṃsahalakṣmaṇenakhādāminhariyūthamukhyān || 57 ||
ramasvarājan pibacādyavāruṇīṅkuruṣvakṛtyānivinīyatāmm |
mayādyarāmegamiteyamakṣyañcirāyasītāvaśagāti || 58 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe triṣaṣṭitamassargaḥ ||