📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
5.33 সুন্দরকাণ্ড - ত্রযস্ত্রিংশ সর্গঃ
5.33 Sundarakanda - Trayastrimsha Sargah
Valmiki Bengali
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে সুন্দরকাণ্ডম্ ।
অথ ত্রযস্ত্রিংশস্সর্গঃ ।
সোঽবতীর্য দ্রুমাত্তস্মাদ্বিদ্রুমপ্রতিমাননঃ ।
বিনীতবেষঃ কৃপণঃ প্রণিপত্যোপসৃত্য চ ॥ 1 ॥
তামব্রবীন্মহাতেজা হনূমান্মারুতাত্মজঃ ।
শিরস্যঞ্জলিমাধায সীতাং মধুরযা গিরা ॥ 2 ॥
কা নু পদ্মপলাশাক্ষি ক্লিষ্টকৌশেযবাসিনি ।
দ্রুমস্য শাখামালম্ব্য তিষ্ঠসি ত্বমনিন্দিতে ॥ 3 ॥
কিমর্থং তব নেত্রাভ্যাং বারি স্রবতি শোকজম্ ।
পুণ্ডরীকপলাশাভ্যাং বিপ্রকীর্ণমিবোদকম্ ॥ 4 ॥
সুরাণামসুরাণাং বা নাগগন্ধর্বরক্ষসাম্ ।
যক্ষাণাং কিন্নরাণাং বা কা ত্বং ভবসি শোভনে ॥ 5 ॥
কা ত্বং ভবসি রুদ্রাণাং মরুতাং বা বরাননে ।
বসূনাং হি বরারোহে দেবতা প্রতিভাসি মে ॥ 6 ॥
কি নু চন্দ্রমসা হীনা পতিতা বিবুধালযাত্ ।
রোহিণী জ্যোতিষাং শ্রেষ্ঠা শ্রেষ্ঠসর্বগুণান্বিতা ॥ 7 ॥
কা ত্বং ভবসি কল্যাণি ত্বমনিন্দিতলোচনে ।
কোপাদ্বা যদি বা মোহাদ্ভর্তারমসিতেক্ষণে ॥ 8 ॥
বসিষ্ঠং কোপযিত্বা ত্বং নাসি কল্যাণ্যরুন্ধতী ।
কো নু পুত্রঃ পিতা ভ্রাতা ভর্তা বা তে সুমধ্যমে ॥ 9 ॥
অস্মাল্লোকাদমুং লোকং গতং ত্বমনুশোচসি ।
রোদনাদতিনিশ্শ্বাসাদ্ভূমিসংস্পর্শনাদপি ॥ 10 ॥
ন ত্বাং দেবীমহং মন্যে রাজ্ঞ স্সর্বজ্ঞাবধারণাত্ ।
ব্যঞ্জনানি চ তে যানি লক্ষণানি চ লক্ষযে ॥ 11 ॥
মহিষী ভূমিপালস্য রাজকন্যা চ মে মতা ।
রাবণেন জনস্থানাদ্বলাদপদহৃতা যদি ॥ 12 ॥
সীতা ত্বমসি ভদ্রং তে তন্মমাচক্ষ্ব পৃচ্ছতঃ ।
যথা হি তব বৈ দৈন্যং রূপং চাপ্যতিমানুষম্ ॥ 13 ॥
তপসা চান্বিতো বেষস্ত্বং রামমহিষী ধ্রুবম্ ।
সা তস্য বচনং শ্রুত্বা রামকীর্তনহর্ষিতা ॥ 14 ॥
উবাচ বাক্যং বৈদেহী হনুমন্তং দ্রুমাশ্রিতম্ ।
পৃথিব্যাং রাজসিংহানাং মুখ্যস্য বিদিতাত্মনঃ ॥ 15 ॥
স্নুষা দশরথস্যাহং শত্রুসৈন্যপ্রতাপিনঃ ।
দুহিতা জনকস্যাহং বৈদেহস্য মহাত্মনঃ ॥ 16 ॥
সীতেতি নাম নাম্নাঽহং ভার্যা রামস্য ধীমতঃ ।
সমা দ্বাদশ তত্রাহং রাঘবস্য নিবেশনে ॥ 17 ॥
ভুঞ্জানা মানুষান্ভোগান্সর্বকামসমৃদ্ধিনী ।
তত্র ত্রযোদশে বর্ষে রাজ্যেনেক্ষ্বাকুনন্দনম্ ॥ 18 ॥
অভিষেচযিতুং রাজা সোপাধ্যাযঃ প্রচক্রমে ।
তস্মিন্সম্ভ্রিযমাণে তু রাঘবস্যাভিষেচনে ॥ 19 ॥
কৈকযী নাম ভর্তারং দেবী বচনমব্রবীত্ ।
ন পিবেযং ন খাদেযং প্রত্যহং মম ভোজনম্ ॥ 20 ॥
এষ মে জীবিতস্যান্তো রামো যদ্যভিষিচ্যতে ।
যত্তদুক্তং ত্বযা বাক্যং প্রীত্যা নৃপতিসত্তম ॥ 21 ॥
তচ্ছেন্ন বিতথং কার্যং বনং গচ্ছতু রাঘবঃ ।
স রাজা সত্যবাগ্দেব্যা বরদানমনুস্মরন্ ॥ 22 ॥
মুমোহ বচনং শ্রুত্বা কৈকেয্যাঃ ক্রূরমপ্রিযম্ ।
ততস্তু স্থবিরো রাজা সত্যে ধর্মে ব্যবস্থিতঃ ॥ 23 ॥
জ্যেষ্ঠং যশস্বিনং পুত্রং রুদন্রাজ্যমযাচত ।
স পিতুর্বচনং শ্রীমানভিষেকাত্পরং প্রিযম্ ॥ 24 ॥
মনসা পূর্বমাসাদ্য বাচা প্রতিগৃহীতবান্ ।
দদ্যান্ন প্রতিগৃহ্ণীযান্ন ব্রূযাত্কিঞ্চিদপ্রিযম্ ॥ 25 ॥
অপি জীবিতহেতোর্বা রামস্সত্যপরাক্রমঃ ।
স বিহাযোত্তরীযাণি মহার্হাণি মহাযশাঃ ॥ 26 ॥
বিসৃজ্য মনসা রাজ্যং জনন্যৈ মাং সমাদিশত্ ।
সাহং তস্যাগ্রতস্তূর্ণং প্রস্থিতা বনচারিণী ॥ 27 ॥
ন হি মে তেন হীনাযা বাসস্স্বর্গেঽপি রোচতে ।
প্রাগেব তু মহাভাগস্সৌমিত্রির্মিত্রনন্দনঃ ॥ 28 ॥
পূর্বজস্যানুযাত্রার্থে দ্রুমচীরৈরলঙ্কৃতঃ ।
তে বযং ভর্তুরাদেশং বহুমান্য দৃঢব্রতাঃ ॥ 29 ॥
প্রবিষ্টাস্স্ম পুরাদৃষ্টং বনং গম্ভীরদর্শনম্ ।
বসতো দণ্ডকারণ্যে তস্যাহমমিতৌজসঃ ॥ 30 ॥
রক্ষসাঽপহৃতা ভার্যা রাবণেন দুরাত্মনা ।
দ্বৌ মাসৌ তেন মে কালো জীবিতানুগ্রহঃ কৃতঃ ॥ 31 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে সুন্দরকাণ্ডে ত্রযস্ত্রিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
so'vatīrya drumāttasmādvidrumapratimānanaḥ |
vinītaveṣaḥ kṛpaṇaḥ praṇipatyopasṛtya ca || 1 ||
tāmabravīnmahātejā hanūmānmārutātmajaḥ |
śirasyañjalimādhāya sītāṃ madhurayā girā || 2 ||
kā nu padmapalāśākṣi kliṣṭakauśeyavāsini |
drumasya śākhāmālambya tiṣṭhasi tvamanindite || 3 ||
kimarthaṃ tava netrābhyāṃ vāri sravati śokajam |
puṇḍarīkapalāśābhyāṃ viprakīrṇamivodakam || 4 ||
surāṇāmasurāṇāṃ vā nāgagandharvarakṣasām |
yakṣāṇāṃ kinnarāṇāṃ vā kā tvaṃ bhavasi śobhane || 5 ||
kā tvaṃ bhavasi rudrāṇāṃ marutāṃ vā varānane |
vasūnāṃ hi varārohe devatā pratibhāsi me || 6 ||
ki nu candramasā hīnā patitā vibudhālayāt |
rohiṇī jyotiṣāṃ śreṣṭhā śreṣṭhasarvaguṇānvitā || 7 ||
kā tvaṃ bhavasi kalyāṇi tvamaninditalocane |
kopādvā yadi vā mohādbhartāramasitekṣaṇe || 8 ||
vasiṣṭhaṃ kopayitvā tvaṃ nāsi kalyāṇyarundhatī |
ko nu putraḥ pitā bhrātā bhartā vā te sumadhyame || 9 ||
asmāllokādamuṃ lokaṃ gataṃ tvamanuśocasi |
rodanādatiniśśvāsādbhūmisaṃsparśanādapi || 10 ||
na tvāṃ devīmahaṃ manye rājña ssarvajñāvadhāraṇāt |
vyañjanāni ca te yāni lakṣaṇāni ca lakṣaye || 11 ||
mahiṣī bhūmipālasya rājakanyā ca me matā |
rāvaṇena janasthānādbalādapadahṛtā yadi || 12 ||
sītā tvamasi bhadraṃ te tanmamācakṣva pṛcchataḥ |
yathā hi tava vai dainyaṃ rūpaṃ cāpyatimānuṣam || 13 ||
tapasā cānvito veṣastvaṃ rāmamahiṣī dhruvam |
sā tasya vacanaṃ śrutvā rāmakīrtanaharṣitā || 14 ||
uvāca vākyaṃ vaidehī hanumantaṃ drumāśritam |
pṛthivyāṃ rājasiṃhānāṃ mukhyasya viditātmanaḥ || 15 ||
snuṣā daśarathasyāhaṃ śatrusainyapratāpinaḥ |
duhitā janakasyāhaṃ vaidehasya mahātmanaḥ || 16 ||
sīteti nāma nāmnā'haṃ bhāryā rāmasya dhīmataḥ |
samā dvādaśa tatrāhaṃ rāghavasya niveśane || 17 ||
bhuñjānā mānuṣānbhogānsarvakāmasamṛddhinī |
tatra trayodaśe varṣe rājyenekṣvākunandanam || 18 ||
abhiṣecayituṃ rājā sopādhyāyaḥ pracakrame |
tasminsambhriyamāṇe tu rāghavasyābhiṣecane || 19 ||
kaikayī nāma bhartāraṃ devī vacanamabravīt |
na pibeyaṃ na khādeyaṃ pratyahaṃ mama bhojanam || 20 ||
eṣa me jīvitasyānto rāmo yadyabhiṣicyate |
yattaduktaṃ tvayā vākyaṃ prītyā nṛpatisattama || 21 ||
tacchenna vitathaṃ kāryaṃ vanaṃ gacchatu rāghavaḥ |
sa rājā satyavāgdevyā varadānamanusmaran || 22 ||
mumoha vacanaṃ śrutvā kaikeyyāḥ krūramapriyam |
tatastu sthaviro rājā satye dharme vyavasthitaḥ || 23 ||
jyeṣṭhaṃ yaśasvinaṃ putraṃ rudanrājyamayācata |
sa piturvacanaṃ śrīmānabhiṣekātparaṃ priyam || 24 ||
manasā pūrvamāsādya vācā pratigṛhītavān |
dadyānna pratigṛhṇīyānna brūyātkiñcidapriyam || 25 ||
api jīvitahetorvā rāmassatyaparākramaḥ |
sa vihāyottarīyāṇi mahārhāṇi mahāyaśāḥ || 26 ||
visṛjya manasā rājyaṃ jananyai māṃ samādiśat |
sāhaṃ tasyāgratastūrṇaṃ prasthitā vanacāriṇī || 27 ||
na hi me tena hīnāyā vāsassvarge'pi rocate |
prāgeva tu mahābhāgassaumitrirmitranandanaḥ || 28 ||
pūrvajasyānuyātrārthe drumacīrairalaṅkṛtaḥ |
te vayaṃ bharturādeśaṃ bahumānya dṛḍhavratāḥ || 29 ||
praviṣṭāssma purādṛṣṭaṃ vanaṃ gambhīradarśanam |
vasato daṇḍakāraṇye tasyāhamamitaujasaḥ || 30 ||
rakṣasā'pahṛtā bhāryā rāvaṇena durātmanā |
dvau māsau tena me kālo jīvitānugrahaḥ kṛtaḥ || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||