📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
4.66 কিষ্কিন্ধাকাণ্ড - ষট্ষষ্টিতম সর্গঃ
4.66 Kishkindhakanda - Shatshashtitama Sargah
Valmiki Bengali
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডম্ ।
অথ ষট্ষষ্টিতমস্সর্গঃ ।
অনেকশতসাহস্রীং বিষণ্ণাং হরিবাহিনীম্ ।
জাম্ববান্সমুদীক্ষ্যৈবং হনূমন্তমথাব্রবীত্ ॥ 1 ॥
বীর বানরলোকস্য সর্বশাস্ত্রবিদাং বর ।
তূষ্ণীমেকান্তমাশ্রিত্য হনূমন্কিং ন জল্পসি ॥ 2 ॥
হনূমন্হরিরাজস্য সুগ্রীবস্য সমো হ্যসি ।
রামলক্ষ্মণযোশ্চাপি তেজসা চ বলেন চ ॥ 3 ॥
অরিষ্টনেমিনঃ পুত্রো বৈনতেযো মহাবলঃ ।
গরুত্মানিতি বিখ্যাত উত্তমস্সর্বপক্ষিণাম্ ॥ 4 ॥
বহুশো হি মযা দৃষ্টঃ সাগরে স মহাবলঃ ।
ভুজঙ্গানুদ্ধরন্পক্ষী মহাবেগো মহাযশাঃ ॥ 5 ॥
পক্ষযোর্যদ্বলং তস্য তাবদ্ভুজবলং তব ।
বিক্রমশ্চাপি বেগশ্চ ন তে তেনাবহীযতে ॥ 6 ॥
বলং বুদ্ধিশ্চ তেজশ্চ সত্ত্বং চ হরিপুঙ্গব ।
বিশিষ্টং সর্বভূতেষু কিমাত্মানং ন বুধ্যসে ॥ 7 ॥
অপ্সরাপ্সরসাং শ্রেষ্ঠা বিখ্যাতা পুঞ্জিকস্থলা ।
অঞ্জনেতি পরিখ্যাতা পত্নী কেসরিণো হরেঃ ॥ 8 ॥
বিখ্যাতা ত্রিষু লোকেষু রূপেণাপ্রতিমা ভুবি ।
অভিশাপাদভূত্তাত বানরী কামরূপিণী ॥ 9 ॥
দুহিতা বানরেন্দ্রস্য কুঞ্জরস্য মহাত্মনঃ ।
মানুষং বিগ্রহং কৃত্বা রূপযৌবনশালিনী ॥ 10 ॥
বিচিত্রমাল্যাভরণা মহার্হক্ষৌমবাসিনী ।
অচরত্পর্বতস্যাগ্রে প্রাবৃডম্বুদসন্নিভে ॥ 11 ॥
তস্যা বস্ত্রং বিশালাক্ষ্যাঃ পীতং রক্তদশং শুভম্ ।
স্থিতাযাঃ পর্বতস্যাগ্রে মারুতোঽপহরচ্ছনৈঃ ॥ 12 ॥
স দদর্শ ততস্তস্যা বৃত্তাবূরূ সুসংহতৌ ।
স্তনৌ চ পীনৌ সহিতৌ সুজাতং চারু চাননম্ ॥ 13 ॥
তাং বিশালাযতশ্রোণীং তনুমধ্যাং যশস্বিনীম্ ।
দৃষ্টবৈব শুভসর্বাঙ্গীং পবনঃ কামমোহিতঃ ॥ 14 ॥
স তাং ভুজাভ্যাং দীর্ঘাভ্যাং পর্যষ্বজত মারুতঃ ।
মন্মথাবিষ্টসর্বাঙ্গো গতাত্মা তামনিন্দিতাম্ ॥ 15 ॥
সা তু তত্রৈব সম্ভ্রান্তা সুব্রতা বাক্যমব্রবীত্ ।
একপত্নীব্রতমিদং কো নাশযিতুমিচ্ছতি ॥ 16 ॥
অঞ্জনাযা বচ্শুত্বা মারুতঃ প্রত্যভাষত ।
ন ত্বাং হিংসামি সুশ্রোণি মা ভূত্তে সুভগে ভযম্ ॥ 17 ॥
মনসাঽস্মি গতো যত্ত্বাং পরিষ্বজ্য যশস্বিনীম্ ।
বীর্যবান্বুদ্ধিসম্পন্নঃ পুত্রস্তব ভবিষ্যতি ॥ 18 ॥
মহাসত্ত্বো মহাতেজা মহাবলপরাক্রমঃ ।
লঙ্ঘনে প্লবনে চৈব ভবিষ্যতি হি মত্সমঃ ॥ 19 ॥
এবমুক্তা ততস্তুষ্টা জননী তে মহাকপে ।
গুহাযাং ত্বাং মহাবাহো প্রজজ্ঞে প্লবগর্ষভম্ ॥ 20 ॥
অভ্যুত্থিতং ততস্সূর্যং বালো দৃষ্ট্বা মহাবনে ।
ফলং চেতি জিঘৃক্ষুস্ত্বমুত্প্লুত্যাভ্যুদ্গতো দিবম্ ॥ 21 ॥
শতানি ত্রীণি গত্বাঽথ যোজনানাং মহাকপে ।
তেজসা তস্য নির্ধূতো ন বিষাদং ততোগতঃ ॥ 22 ॥
তাবদাপপত স্তূর্ণমন্তরিক্ষং মহাকপে ।
ক্ষিপ্তমিন্দ্রেণ তে বজ্রং কোপাবিষ্টেন ধীমতা ॥ 23 ॥
তদা শৈলাগ্রশিখরে বামো হনুরভজ্যত ।
ততো হি নামধেযং তে হনুমানিতি কীর্ত্যতে ॥ 24 ॥
তস্ত্বাবি নিহতং দৃষ্ট্বা বাযুর্গন্ধবহস্স্বযম্ ।
ত্রৈলোক্যে ভৃশসঙ্কৃদ্ধো ন ববৌ বৈ প্রভঞ্জনঃ ॥ 25 ॥
সম্ভ্রান্তাশ্চ সূরাস্সর্বে ত্রৈলোক্যে ক্ষুভিতে সতি ।
প্রসাদযন্তি সঙ্ক্রুদ্ধং মারুতং ভুবনেশ্বরাঃ ॥ 26 ॥
প্রসাদিতে চ পবনে ব্রহ্মা তুভ্যং বরং দদৌ ।
অশস্ত্রবধ্যতাং তাত সমরে সত্যবিক্রম ॥ 27 ॥
বজ্রস্য চ নিপাতেন বিরুজং ত্বাং সমীক্ষ্য চ ।
সহস্রনেত্রঃ প্রীতাত্মা দদৌ তে বরমুত্তমম্ ॥ 28 ॥
স্বচ্ছন্দতশ্চ মরণং তেভূযাদিতি বৈ প্রভো ।
স ত্বং কেসরিণঃ পুত্রঃ ক্ষেত্রজো ভীমবিক্রমঃ ॥ 29 ॥
মারুতস্যৌরসঃ পুত্রস্তেজসা চাপি তত্সমঃ ।
ত্বং হি বাযুসুতো বত্স প্লবনে চাপি তত্সমঃ ॥ 30 ॥
বযমদ্য গতপ্রাণা ভবান্নস্ত্রাতু সাম্প্রতম্ ।
দাক্ষ্যবিক্রমসম্পন্নঃ কপিরাজ ইবাপরঃ ॥ 31 ॥
ত্রিবিক্রমে মযা তাত সশৈলবনকাননা ।
ত্রিস্সপ্তকৃত্বঃ পৃথিবী পরিক্রান্তা প্রদক্ষিণম্ ॥ 32 ॥
তথা চৌষধযোঽস্মাভিস্সঞ্চিতা দেবশাসনাত্ ।
নিষ্পন্নমমৃতং যাভিস্তদাসীন্নো মহদ্বলম্ ॥ 33 ॥
স ইদানীমহং বৃদ্ধঃ পরিহীনপরাক্রমঃ ।
সাম্প্রতং কালমস্মাকং ভবান্সর্বগুণান্বিতঃ ॥ 34 ॥
তদ্বিজৃম্ভস্ব বিক্রান্তঃ প্লবতামুত্তমো হ্যসি ।
ত্বদ্বীর্যং দ্রষ্টুকামা হি সর্বা বানরবাহিনী ॥ 35 ॥
উত্তিষ্ঠ হরিশার্দূল লঙ্ঘযস্ব মহার্ণবম্ ।
পরা হি সর্বভূতানাং হনুমন্যা গতিস্তব ॥ 36 ॥
বিষণ্ণা হরযস্সর্বে হনুমন্কিমুপেক্ষসে ।
বিক্রমস্ব মহাবেগো বিষ্ণুস্ত্রীন্বিক্রমানিব ॥ 37 ॥
ততস্তু বৈ জাম্ববতা প্রচোদিতঃ প্রতীতবেগঃ পবনাত্মজঃ কপিঃ ।
প্রহর্ষযংস্তাং হরিবীরবাহিনীং চকার রূপং মহদাত্মনস্তদা ॥ 38 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডে ষট্ষষ্টিতমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ |
anekaśatasāhasrīṃ viṣaṇṇāṃ harivāhinīm |
jāmbavānsamudīkṣyaivaṃ hanūmantamathābravīt || 1 ||
vīra vānaralokasya sarvaśāstravidāṃ vara |
tūṣṇīmekāntamāśritya hanūmankiṃ na jalpasi || 2 ||
hanūmanharirājasya sugrīvasya samo hyasi |
rāmalakṣmaṇayoścāpi tejasā ca balena ca || 3 ||
ariṣṭaneminaḥ putro vainateyo mahābalaḥ |
garutmāniti vikhyāta uttamassarvapakṣiṇām || 4 ||
bahuśo hi mayā dṛṣṭaḥ sāgare sa mahābalaḥ |
bhujaṅgānuddharanpakṣī mahāvego mahāyaśāḥ || 5 ||
pakṣayoryadbalaṃ tasya tāvadbhujabalaṃ tava |
vikramaścāpi vegaśca na te tenāvahīyate || 6 ||
balaṃ buddhiśca tejaśca sattvaṃ ca haripuṅgava |
viśiṣṭaṃ sarvabhūteṣu kimātmānaṃ na budhyase || 7 ||
apsarāpsarasāṃ śreṣṭhā vikhyātā puñjikasthalā |
añjaneti parikhyātā patnī kesariṇo hareḥ || 8 ||
vikhyātā triṣu lokeṣu rūpeṇāpratimā bhuvi |
abhiśāpādabhūttāta vānarī kāmarūpiṇī || 9 ||
duhitā vānarendrasya kuñjarasya mahātmanaḥ |
mānuṣaṃ vigrahaṃ kṛtvā rūpayauvanaśālinī || 10 ||
vicitramālyābharaṇā mahārhakṣaumavāsinī |
acaratparvatasyāgre prāvṛḍambudasannibhe || 11 ||
tasyā vastraṃ viśālākṣyāḥ pītaṃ raktadaśaṃ śubham |
sthitāyāḥ parvatasyāgre māruto'paharacchanaiḥ || 12 ||
sa dadarśa tatastasyā vṛttāvūrū susaṃhatau |
stanau ca pīnau sahitau sujātaṃ cāru cānanam || 13 ||
tāṃ viśālāyataśroṇīṃ tanumadhyāṃ yaśasvinīm |
dṛṣṭavaiva śubhasarvāṅgīṃ pavanaḥ kāmamohitaḥ || 14 ||
sa tāṃ bhujābhyāṃ dīrghābhyāṃ paryaṣvajata mārutaḥ |
manmathāviṣṭasarvāṅgo gatātmā tāmaninditām || 15 ||
sā tu tatraiva sambhrāntā suvratā vākyamabravīt |
ekapatnīvratamidaṃ ko nāśayitumicchati || 16 ||
añjanāyā vacśutvā mārutaḥ pratyabhāṣata |
na tvāṃ hiṃsāmi suśroṇi mā bhūtte subhage bhayam || 17 ||
manasā'smi gato yattvāṃ pariṣvajya yaśasvinīm |
vīryavānbuddhisampannaḥ putrastava bhaviṣyati || 18 ||
mahāsattvo mahātejā mahābalaparākramaḥ |
laṅghane plavane caiva bhaviṣyati hi matsamaḥ || 19 ||
evamuktā tatastuṣṭā jananī te mahākape |
guhāyāṃ tvāṃ mahābāho prajajñe plavagarṣabham || 20 ||
abhyutthitaṃ tatassūryaṃ bālo dṛṣṭvā mahāvane |
phalaṃ ceti jighṛkṣustvamutplutyābhyudgato divam || 21 ||
śatāni trīṇi gatvā'tha yojanānāṃ mahākape |
tejasā tasya nirdhūto na viṣādaṃ tatogataḥ || 22 ||
tāvadāpapata stūrṇamantarikṣaṃ mahākape |
kṣiptamindreṇa te vajraṃ kopāviṣṭena dhīmatā || 23 ||
tadā śailāgraśikhare vāmo hanurabhajyata |
tato hi nāmadheyaṃ te hanumāniti kīrtyate || 24 ||
tastvāvi nihataṃ dṛṣṭvā vāyurgandhavahassvayam |
trailokye bhṛśasaṅkṛddho na vavau vai prabhañjanaḥ || 25 ||
sambhrāntāśca sūrāssarve trailokye kṣubhite sati |
prasādayanti saṅkruddhaṃ mārutaṃ bhuvaneśvarāḥ || 26 ||
prasādite ca pavane brahmā tubhyaṃ varaṃ dadau |
aśastravadhyatāṃ tāta samare satyavikrama || 27 ||
vajrasya ca nipātena virujaṃ tvāṃ samīkṣya ca |
sahasranetraḥ prītātmā dadau te varamuttamam || 28 ||
svacchandataśca maraṇaṃ tebhūyāditi vai prabho |
sa tvaṃ kesariṇaḥ putraḥ kṣetrajo bhīmavikramaḥ || 29 ||
mārutasyaurasaḥ putrastejasā cāpi tatsamaḥ |
tvaṃ hi vāyusuto vatsa plavane cāpi tatsamaḥ || 30 ||
vayamadya gataprāṇā bhavānnastrātu sāmpratam |
dākṣyavikramasampannaḥ kapirāja ivāparaḥ || 31 ||
trivikrame mayā tāta saśailavanakānanā |
trissaptakṛtvaḥ pṛthivī parikrāntā pradakṣiṇam || 32 ||
tathā cauṣadhayo'smābhissañcitā devaśāsanāt |
niṣpannamamṛtaṃ yābhistadāsīnno mahadbalam || 33 ||
sa idānīmahaṃ vṛddhaḥ parihīnaparākramaḥ |
sāmprataṃ kālamasmākaṃ bhavānsarvaguṇānvitaḥ || 34 ||
tadvijṛmbhasva vikrāntaḥ plavatāmuttamo hyasi |
tvadvīryaṃ draṣṭukāmā hi sarvā vānaravāhinī || 35 ||
uttiṣṭha hariśārdūla laṅghayasva mahārṇavam |
parā hi sarvabhūtānāṃ hanumanyā gatistava || 36 ||
viṣaṇṇā harayassarve hanumankimupekṣase |
vikramasva mahāvego viṣṇustrīnvikramāniva || 37 ||
tatastu vai jāmbavatā pracoditaḥ pratītavegaḥ pavanātmajaḥ kapiḥ |
praharṣayaṃstāṃ harivīravāhinīṃ cakāra rūpaṃ mahadātmanastadā || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ ||