📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
3.64 অরণ্যকাণ্ড - চতুঃষষ্টিতম সর্গঃ
3.64 Aranyakanda - Chatuhshashtitama Sargah
Valmiki Bengali
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অরণ্যকাণ্ডম্ ।
অথ চতুঃষষ্টিতমস্সর্গঃ ।
স দীনো দীনযা বাচা লক্ষ্মণং বাক্যমব্রবীত্ ।
শীঘ্রং লক্ষ্মণ জানীহি গত্বা গোদাবরীং নদীম্ ॥ 1 ॥
অপি গোদাবরীং সীতা পদ্মান্যানযিতুং গতা ।
এবমুক্তস্তু রামেণ লক্ষ্মণঃ পরবীরহা ॥ 2 ॥
নদীং গোদাবরীং রম্যাং জগাম লঘুবিক্রমঃ ।
তাং লক্ষ্মণস্তীর্থবতী বিচিত্বা রামমব্রবীত্ ॥ 3 ॥
নৈনাং পশ্যামি তীর্থেষু ক্রোশতো ন শৃণোতি মে ।
কং নু বা দেশমাপন্না বৈদেহী ক্লেশনাশিনী ॥ 4 ॥
ন হ্যহং বেদ তং দেশং যত্র সা জনকাত্মজা ।
লক্ষ্মণস্য বচশ্শ্রুত্বা দীনস্সন্তাপমোহিতঃ ॥ 5 ॥
রামস্সমভিচক্রাম স্বযং গোদাবরীং নদীম্ ।
স তামুপস্থিতো রামঃ ক্ব সীতেত্যেবমব্রবীত্ ॥ 6 ॥
ভূতানি রাক্ষসেন্দ্রেণ বধার্হেণ হৃতামিতি ।
ন তাং শশংসূ রামায তথা গোদাবরী নদি ॥ 7 ॥
ততঃ প্রচোদিতা ভূতৈশ্শংসাস্মৈতাং প্রিযামিতি ।
ন তু সাভ্যবদতসিতাং পৃষ্টা রামেণ শোচতা ॥ 8 ॥
রাবণস্য তু তদ্রূপং কর্মাণি চ দুরাত্মনঃ ।
ধ্যাত্বা ভযাত্তু বৈদেহীং সা নদী ন শশংস তাম্ ॥ 9 ॥
নিরাশস্তু তযা নদ্যা সীতাযা দর্শনে কৃতঃ ।
উবাচ রামস্সৌমিত্রিং সীতাদর্শনকর্শিতঃ ॥ 10 ॥
এষা গোদাবরী সৌম্য কিঞ্চিন্ন প্রতি ভাষতে ।
কিং নু লক্ষ্মণ বক্ষ্যামি সমেত্য জনকং বচঃ ॥ 11 ॥
মাতরং চৈব বৈদেহ্যা বিনা তামহমপ্রিযম্ ।
যা মে রাজ্যবিহীনস্য বনে বন্যেন জীবতঃ ॥ 12 ॥
সর্বং ব্যপনযেচ্ছোকং বৈদেহী ক্ব নু সা গতা ।
জ্ঞাতিপক্ষবিহীনস্য রাজপুত্রীমপশ্যতঃ ॥ 13 ॥
মন্যে দীর্ঘা ভবিষ্যন্তি রাত্রযো মম জাগ্রতঃ ।
গোদাবরীং জনস্থানমিমং প্রস্রবণং গিরিম্ ॥ 14 ॥
সর্বাণ্যনুগমিষ্যামি যদি সীতা হি দৃশ্যতে ।
এতে মৃগা মহাবীর্য মামীক্ষন্তে মুহুর্মুহুঃ ॥ 15 ॥
বক্তুকামা ইব হি মে ইঙ্গিতান্যুপলক্ষযে ।
তাংস্তু দৃষ্ট্বা নরব্যাঘ্রো রাঘবঃ প্রত্যুবাচ হ ॥ 16 ॥
ক্ব সীতেতি নিরীক্ষন্বৈ বাষ্পসংরুদ্ধযা দৃশা ।
এবমুক্তা নরেন্দ্রেণ তে মৃগাস্সহসোত্থিতাঃ ॥ 17 ॥
দক্ষিণাভিমুখাস্সর্বে দর্শযন্তো নভস্থলম্ ।
মৈথিলী হ্রিযমাণা সা দিশং যামন্বপদ্যত ॥ 18 ॥
তেন মার্গেণ ধাবন্তো নিরীক্ষন্তে নরাধিপম্ ।
যেন মার্গং চ ভূমিং চ নিরীক্ষন্তে স্ম তে মৃগাঃ ॥ 19 ॥
পুনশ্চ মার্গমিচ্ছন্তি লক্ষ্মণেনোপলক্ষিতাঃ ।
তেষাং বচনসর্বস্বং লক্ষযামাস চেঙ্গিতম্ ॥ 20 ॥
উবাচ লক্ষ্মণো জ্যেষ্ঠং ধীমান্ভ্রাতরমার্তবত্ ।
ক্ব সিতেতি ত্বযা পৃষ্টা যথেমে সহসোত্থিতাঃ ॥ 21 ॥
দর্শযন্তি ক্ষিতিং চৈব দক্ষিণাং চ দিশং মৃগাঃ ।
সাধু গচ্ছাবহে দেব দিশমেতাং হি নৈঋতিম্ ॥ 22 ॥
যদি স্যাদাগমঃ কশ্চিদার্যা বা সাঽথ লক্ষ্যতে ।
বাঢমিত্যেব কাকুত্স্থঃ প্রস্থিতো দক্ষিণাং দিশম্ ॥ 23 ॥
লক্ষ্মণানুগতশ্শীমন্বীক্ষমাণো বসুন্ধরাম্ ।
এবং সম্ভাষমাণৌ তাবন্যোন্যং ভ্রাতরাবুভৌ ॥ 24 ॥
বসুন্ধরাযাং পতিতং পুষ্পমার্গমপশ্যতাম্ ।
তাং পুষ্পবৃষ্টিং পতিতাং দৃষ্ট্বা রামো মহীতলে ॥ 25 ॥
উবাচ লক্ষ্মণং বীরো দুঃখিতো দুঃখিতং বচঃ ।
অভিজানামি পুষ্পাণি তানীমানীহ লক্ষ্মণ ॥ 26 ॥
পিনদ্ধানি হি বৈদেহ্যা মযা দত্তানি কাননে ।
মন্যে সূর্যশ্চ বাযুশ্চ মেদিনী চ যশস্বিনী ॥ 27 ॥
অভিরক্ষন্তি পুষ্পাণি প্রকুর্বন্তো মম প্রিযম্ ।
এবমুক্ত্বা মহাবাহুং লক্ষ্মণং পুরুষর্ষভঃ ॥ 28 ॥
উবাচ রামো ধর্মাত্মা গিরিং প্রস্রবণাকুলম্ ।
কচ্চিত্ ক্ষিতিভৃতাং নাথ দৃষ্টা সর্বাঙ্গসুন্দরী ॥ 29 ॥
রামা রম্যে বনোদ্দেশে মযা বিরহিতা ত্বযা ।
ক্রুদ্ধোঽব্রবীদ্গিরিং তত্র সিংহঃ ক্ষুদ্রমৃগং যথা ॥ 30 ॥
তাং হেমবর্ণাং হেমাভাং সীতাং দর্শয পর্বত ।
যাবত্সানূনি সর্বাণি ন তে বিধ্বংসযাম্যহম্ ॥ 31 ॥
এবমুক্তস্তু রামেণ পর্বতো মৈথিলীং প্রতি ।
শংসন্নিব ততস্সীতাং নাদর্শযত রাঘবে ॥ 32 ॥
ততো দাশরথী রাম উবাচ চ শিলোচ্চযম্ ।
মম বাণাগ্নিনির্দগ্ধো ভস্মীভূতো ভবিষ্যসি ॥ 33 ॥
অসেব্যঃ সততং চৈব নিস্তৃণদ্রুমপল্লবঃ ।
ইমাং বা সরিতং চাদ্য শোষযিষ্যামি লক্ষ্মণ ॥ 34 ॥
যদি নাখ্যাতি মে সীতামার্যাং চন্দ্রনিভাননাম্ ।
এবং স রুষিতো রামো দিধক্ষন্নিব চক্ষুষা ॥ 35 ॥
দদর্শ ভূমৌ নিষ্ক্রান্তং রাক্ষসস্য পদং মহত্ ।
ত্রস্তাযা রামকাঙ্ক্ষিণ্যাঃ প্রধাবন্ত্যা ইতস্ততঃ ॥ 36 ॥
রাক্ষসেনানুবৃত্তাযা মৈথিল্যাশ্চ পদান্যথ ।
স সমীক্ষ্য পরিক্রান্তং সীতাযা রাক্ষসস্য চ ॥ 37 ॥
ভগ্নং ধনুশ্চ তূণী চ বিকীর্ণং বহুধা রথম্ ।
সম্ভ্রান্তহৃদযো রামশ্শশংস ভ্রাতরম্প্রিযম্ ॥ 38 ॥
পশ্য লক্ষ্মণ বৈদেহ্যাশশীর্ণাঃ কনকবিন্দবঃ ।
ভূষণানাং হি সৌমিত্রে মাল্যানি বিবিধানি চ ॥ 39 ॥
তপ্তবিন্দুনিকাশৈশ্চ চিত্রৈঃ ক্ষতজবিন্দুভিঃ ।
আবৃতং পশ্য সৌমিত্রে সর্বতো ধরণীতলম্ ॥ 40 ॥
মন্যে লক্ষ্মণ বৈদেহী রাক্ষসৈঃ কামরূপিভিঃ ।
ভিত্বাভিত্বা বিভক্তা বা ভক্ষিতা বা ভবিষ্যতি ॥ 41 ॥
তস্যা নিমিত্তং বৈদেহ্যা দ্বযোর্বিবদমানযোঃ ।
বভূব যুদ্ধং সৌমিত্রে ঘোরং রাক্ষসযোরিহ ॥ 42 ॥
মুক্তামণিমযং চেদং তপনীযবিভূষিতম্ ।
ধরণ্যাং পতিতং সৌম্য কস্য ভগ্নং মহদ্ধনুঃ ॥ 43 ॥
তরুণাদিত্যসঙ্কাশং বৈডূর্যগুলিকাচিতম্ ।
বিশীর্ণং পতিতং ভূমৌ কবচং কস্য কাঞ্চনম্ ॥ 44 ॥
ছত্রং শতশলাকং চ দিব্যমাল্যোপশোভিতম্ ।
ভগ্নদণ্ডমিদং কস্য ভূমৌ সম্যঙ্নিপাতিতম্ ॥ 45 ॥
কাঞ্চনোরশ্ছদা শ্চেমে পিশাচবদনাঃ খরাঃ ।
ভীমরূপা মহাকাযাঃ কস্য বা নিহতা রণে ॥ 46 ॥
দীপ্তপাবকসঙ্কাশো দ্যুতিমান্সমরধ্বজঃ ।
অপবিদ্ধশ্চ ভগ্নশ্চ কস্য সাঙ্গ্রামিকো রথঃ ॥ 47 ॥
রথাক্ষমাত্রা বিশিখাস্তপনীযবিভূষণাঃ ।
কস্যেমেঽভিহতা বাণাঃ প্রকীর্ণা ঘোরকর্মণঃ ॥ 48 ॥
শরাবরৌ শরৈঃ পূর্ণৌ বিধ্বস্তৌ পশ্য লক্ষ্মণ ।
প্রতোদাভীশুহস্তো বৈ কস্যাযং সারথির্হতঃ ॥ 49 ॥
কস্যেমৌ পুরুষব্যাঘ্র শযাতে নিহতৌ যুধি ।
চামরগ্রাহিণৌ সৌম্য সোষ্ণীষমণিকুণ্ডলৌ ॥ 50 ॥
পদবীপুরুষস্যৈষা ব্যক্তং কস্যাপি রক্ষসঃ ।
বৈরং শতগুণং পশ্য মমেদং জীবিতান্তকম্ ॥ 51 ॥
সুঘোরহৃদযৈস্সৌম্য রাক্ষসৈঃ কামরূপিভিঃ ।
হৃতা মৃতা বা সীতা সা ভক্ষিতা বা তপস্বিনী ॥ 52 ॥
নধর্মস্ত্রাযতে সীতাং হ্রিযমাণাং মহাবনে ।
ভক্ষিতাযাং হি বৈদেহ্যাং হৃতাযামপি লক্ষ্মণ ॥ 53 ॥
কে হি লোকে প্রিযং কর্তুং শক্তাস্সৌম্য মমেশ্বরাঃ ।
কর্তারমপি লোকানাং শূরং করুণবেদিনম্ ॥ 54 ॥
অজ্ঞানাদবমন্যেরত্সর্বভূতানি লক্ষ্মণ ।
মৃদুং লোকহিতে যুক্তং দান্তং করুণবেদিনম্ ॥ 55 ॥
নির্বীর্য ইতি মন্যন্তে নূনং মাং ত্রিদশেশ্বরাঃ ।
মাং প্রাপ্য হি গুণো দোষস্সংবৃত্তঃ পশ্য লক্ষ্মণ ॥ 56 ॥
অদ্যৈব সর্বভূতানাং রক্ষসামভবায চ ।
সংহৃত্যৈব শশিজ্যোত্স্নাং মহান্সূর্য ইবোদিতঃ ॥ 57 ॥
সংহৃত্যৈব গুণান্সর্বান্মম তেজঃ প্রকাশতে ।
নৈব যক্ষা ন গন্ধর্বা ন পিশাচা ন রাক্ষসাঃ ॥ 58 ॥
কিন্নরা বা মনুষ্যা বা সুখং প্রাপ্স্যন্তি লিক্ষ্মণ ।
মমাস্ত্রবাণসম্পূর্ণমাকাশং পশ্য লক্ষ্মণ ॥ 59 ॥
নিস্সম্পাতং করিষ্যামি হ্যদ্য ত্রৈলোক্যচারিণাম্ ।
সন্নিরুদ্ধগ্রহগণমাবারিতনিশাকরম্ ॥ 60 ॥
বিপ্রণষ্টানলমরুদ্ভাস্করদ্যুতিসংবৃতম্ ।
বিনির্মথিতশৈলাগ্রং শুষ্যমাণজলাশযম্ ॥ 61 ॥
ধ্বস্তদ্রুমলতাগুল্মং বিপ্রণাশিতসাগরম্ ।
ত্রৈলোক্যং তু করিষ্যামি সংযুক্তং কালকর্মণা ॥ 62 ॥
ন তাং কুশলিনীং সীতাং প্রদাস্যন্তি মমেশ্বরাঃ ।
অস্মিন্মুহূর্তে সৌমিত্রে মম দ্রক্ষ্যন্তি বিক্রমম্ ॥ 63 ॥
নাকাশমুত্পতিষ্যন্তি সর্বভূতানি লক্ষ্মণ ।
মম চাপগুণোন্মুক্তৈর্বাণজালৈর্নিরন্তরম্ ॥ 64 ॥
অর্দিতং মম নারাচৈর্ধ্বস্তভ্রান্তমৃগদ্বিজম্ ।
সমাকুলমমর্যাদং জগত্পশ্যাদ্য লক্ষ্মণ ॥ 65 ॥
আকর্ণপূর্ণৈরিষুভির্জীবলোকং দুরাবরৈঃ ।
করিষ্যে মৈথিলীহেতোরপিশাচমরাক্ষসম্ ॥ 66 ॥
মম রোষপ্রযুক্তানাং সাযকানাং বলং সুরাঃ ।
দ্রক্ষ্যন্ত্যদ্য বিমুক্তানামতিদূরাতিগামিনাম্ ॥ 67 ॥
নৈব দেবা ন দৈতেযা ন পিশাচা ন রাক্ষসাঃ ।
ভবিষ্যন্তি মম ক্রোধাত্ত্রৈলোক্যে বিপ্রণাশিতে ॥ 68 ॥
দেবদানবযক্ষাণাং লোকা যে রক্ষসামপি ।
বহুধা ন ভবিষ্যন্তি বাণৌঘৈশ্শকলীকৃতাঃ ॥ 69 ॥
নির্মর্যাদানিমান্লোকান্করিষ্যাম্যদ্য সাযকৈঃ ।
হৃতাং মৃতাং বা সৌমিত্রে ন দাস্যন্তি মমেশ্বরাঃ ॥ 70 ॥
তথারুপাং হি বৈদেহীং ন দাস্যন্তি যদি প্রিযাম্ ।
নাশযামি জগত্সর্বং ত্রৈলোক্যং সচরাচরম্ ॥ 71 ॥
ইত্যুক্ত্বা রোষতাম্রাক্ষো রামো নিষ্পীড্য কার্মুকম্ ।
শরমাদায সন্দীপ্তং ঘোরমাশীবিষোপমম্ ॥ 72 ॥
সন্ধায ধনুষি শ্রীমান্রামঃ পরপুরঞ্জযঃ ।
যুগান্তাগ্নিরিব ক্রুদ্ধ ইদং বচনমব্রবীত্ ॥ 73 ॥
যথা জরা যথা মৃত্যুর্যথা কালো যথা বিধিঃ ।
নিত্যং ন প্রতিহন্যন্তে সর্বভূতেষু লক্ষ্মণ ॥ 74 ॥
তথাহং ক্রোধসংযুক্তো ন নিবার্যোঽস্মি সর্বথা ।
পুরেব মে চারুদন্তীমনিন্দিতাং দিশন্তি সীতাং যদি নাদ্য মৈথিলীম্ ।
সদেবগন্ধর্বমনুষ্যপন্নগং জগত্সশৈলং পরিবর্তযাম্যহম্ ॥ 75 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অরণ্যকাণ্ডে চতুঃষষ্টিতমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha catuḥṣaṣṭitamassargaḥ |
sa dīno dīnayā vācā lakṣmaṇaṃ vākyamabravīt |
śīghraṃ lakṣmaṇa jānīhi gatvā godāvarīṃ nadīm || 1 ||
api godāvarīṃ sītā padmānyānayituṃ gatā |
evamuktastu rāmeṇa lakṣmaṇaḥ paravīrahā || 2 ||
nadīṃ godāvarīṃ ramyāṃ jagāma laghuvikramaḥ |
tāṃ lakṣmaṇastīrthavatī vicitvā rāmamabravīt || 3 ||
naināṃ paśyāmi tīrtheṣu krośato na śṛṇoti me |
kaṃ nu vā deśamāpannā vaidehī kleśanāśinī || 4 ||
na hyahaṃ veda taṃ deśaṃ yatra sā janakātmajā |
lakṣmaṇasya vacaśśrutvā dīnassantāpamohitaḥ || 5 ||
rāmassamabhicakrāma svayaṃ godāvarīṃ nadīm |
sa tāmupasthito rāmaḥ kva sītetyevamabravīt || 6 ||
bhūtāni rākṣasendreṇa vadhārheṇa hṛtāmiti |
na tāṃ śaśaṃsū rāmāya tathā godāvarī nadi || 7 ||
tataḥ pracoditā bhūtaiśśaṃsāsmaitāṃ priyāmiti |
na tu sābhyavadatasitāṃ pṛṣṭā rāmeṇa śocatā || 8 ||
rāvaṇasya tu tadrūpaṃ karmāṇi ca durātmanaḥ |
dhyātvā bhayāttu vaidehīṃ sā nadī na śaśaṃsa tām || 9 ||
nirāśastu tayā nadyā sītāyā darśane kṛtaḥ |
uvāca rāmassaumitriṃ sītādarśanakarśitaḥ || 10 ||
eṣā godāvarī saumya kiñcinna prati bhāṣate |
kiṃ nu lakṣmaṇa vakṣyāmi sametya janakaṃ vacaḥ || 11 ||
mātaraṃ caiva vaidehyā vinā tāmahamapriyam |
yā me rājyavihīnasya vane vanyena jīvataḥ || 12 ||
sarvaṃ vyapanayecchokaṃ vaidehī kva nu sā gatā |
jñātipakṣavihīnasya rājaputrīmapaśyataḥ || 13 ||
manye dīrghā bhaviṣyanti rātrayo mama jāgrataḥ |
godāvarīṃ janasthānamimaṃ prasravaṇaṃ girim || 14 ||
sarvāṇyanugamiṣyāmi yadi sītā hi dṛśyate |
ete mṛgā mahāvīrya māmīkṣante muhurmuhuḥ || 15 ||
vaktukāmā iva hi me iṅgitānyupalakṣaye |
tāṃstu dṛṣṭvā naravyāghro rāghavaḥ pratyuvāca ha || 16 ||
kva sīteti nirīkṣanvai bāṣpasaṃruddhayā dṛśā |
evamuktā narendreṇa te mṛgāssahasotthitāḥ || 17 ||
dakṣiṇābhimukhāssarve darśayanto nabhasthalam |
maithilī hriyamāṇā sā diśaṃ yāmanvapadyata || 18 ||
tena mārgeṇa dhāvanto nirīkṣante narādhipam |
yena mārgaṃ ca bhūmiṃ ca nirīkṣante sma te mṛgāḥ || 19 ||
punaśca mārgamicchanti lakṣmaṇenopalakṣitāḥ |
teṣāṃ vacanasarvasvaṃ lakṣayāmāsa ceṅgitam || 20 ||
uvāca lakṣmaṇo jyeṣṭhaṃ dhīmānbhrātaramārtavat |
kva siteti tvayā pṛṣṭā yatheme sahasotthitāḥ || 21 ||
darśayanti kṣitiṃ caiva dakṣiṇāṃ ca diśaṃ mṛgāḥ |
sādhu gacchāvahe deva diśametāṃ hi naiṛtim || 22 ||
yadi syādāgamaḥ kaścidāryā vā sā'tha lakṣyate |
bāḍhamityeva kākutsthaḥ prasthito dakṣiṇāṃ diśam || 23 ||
lakṣmaṇānugataśśīmanvīkṣamāṇo vasundharām |
evaṃ sambhāṣamāṇau tāvanyonyaṃ bhrātarāvubhau || 24 ||
vasundharāyāṃ patitaṃ puṣpamārgamapaśyatām |
tāṃ puṣpavṛṣṭiṃ patitāṃ dṛṣṭvā rāmo mahītale || 25 ||
uvāca lakṣmaṇaṃ vīro duḥkhito duḥkhitaṃ vacaḥ |
abhijānāmi puṣpāṇi tānīmānīha lakṣmaṇa || 26 ||
pinaddhāni hi vaidehyā mayā dattāni kānane |
manye sūryaśca vāyuśca medinī ca yaśasvinī || 27 ||
abhirakṣanti puṣpāṇi prakurvanto mama priyam |
evamuktvā mahābāhuṃ lakṣmaṇaṃ puruṣarṣabhaḥ || 28 ||
uvāca rāmo dharmātmā giriṃ prasravaṇākulam |
kaccit kṣitibhṛtāṃ nātha dṛṣṭā sarvāṅgasundarī || 29 ||
rāmā ramye vanoddeśe mayā virahitā tvayā |
kruddho'bravīdgiriṃ tatra siṃhaḥ kṣudramṛgaṃ yathā || 30 ||
tāṃ hemavarṇāṃ hemābhāṃ sītāṃ darśaya parvata |
yāvatsānūni sarvāṇi na te vidhvaṃsayāmyaham || 31 ||
evamuktastu rāmeṇa parvato maithilīṃ prati |
śaṃsanniva tatassītāṃ nādarśayata rāghave || 32 ||
tato dāśarathī rāma uvāca ca śiloccayam |
mama bāṇāgninirdagdho bhasmībhūto bhaviṣyasi || 33 ||
asevyaḥ satataṃ caiva nistṛṇadrumapallavaḥ |
imāṃ vā saritaṃ cādya śoṣayiṣyāmi lakṣmaṇa || 34 ||
yadi nākhyāti me sītāmāryāṃ candranibhānanām |
evaṃ sa ruṣito rāmo didhakṣanniva cakṣuṣā || 35 ||
dadarśa bhūmau niṣkrāntaṃ rākṣasasya padaṃ mahat |
trastāyā rāmakāṅkṣiṇyāḥ pradhāvantyā itastataḥ || 36 ||
rākṣasenānuvṛttāyā maithilyāśca padānyatha |
sa samīkṣya parikrāntaṃ sītāyā rākṣasasya ca || 37 ||
bhagnaṃ dhanuśca tūṇī ca vikīrṇaṃ bahudhā ratham |
sambhrāntahṛdayo rāmaśśaśaṃsa bhrātarampriyam || 38 ||
paśya lakṣmaṇa vaidehyāśaśīrṇāḥ kanakabindavaḥ |
bhūṣaṇānāṃ hi saumitre mālyāni vividhāni ca || 39 ||
taptabindunikāśaiśca citraiḥ kṣatajabindubhiḥ |
āvṛtaṃ paśya saumitre sarvato dharaṇītalam || 40 ||
manye lakṣmaṇa vaidehī rākṣasaiḥ kāmarūpibhiḥ |
bhitvābhitvā vibhaktā vā bhakṣitā vā bhaviṣyati || 41 ||
tasyā nimittaṃ vaidehyā dvayorvivadamānayoḥ |
babhūva yuddhaṃ saumitre ghoraṃ rākṣasayoriha || 42 ||
muktāmaṇimayaṃ cedaṃ tapanīyavibhūṣitam |
dharaṇyāṃ patitaṃ saumya kasya bhagnaṃ mahaddhanuḥ || 43 ||
taruṇādityasaṅkāśaṃ vaiḍūryagulikācitam |
viśīrṇaṃ patitaṃ bhūmau kavacaṃ kasya kāñcanam || 44 ||
chatraṃ śataśalākaṃ ca divyamālyopaśobhitam |
bhagnadaṇḍamidaṃ kasya bhūmau samyaṅnipātitam || 45 ||
kāñcanoraśchadā śceme piśācavadanāḥ kharāḥ |
bhīmarūpā mahākāyāḥ kasya vā nihatā raṇe || 46 ||
dīptapāvakasaṅkāśo dyutimānsamaradhvajaḥ |
apaviddhaśca bhagnaśca kasya sāṅgrāmiko rathaḥ || 47 ||
rathākṣamātrā viśikhāstapanīyavibhūṣaṇāḥ |
kasyeme'bhihatā bāṇāḥ prakīrṇā ghorakarmaṇaḥ || 48 ||
śarāvarau śaraiḥ pūrṇau vidhvastau paśya lakṣmaṇa |
pratodābhīśuhasto vai kasyāyaṃ sārathirhataḥ || 49 ||
kasyemau puruṣavyāghra śayāte nihatau yudhi |
cāmaragrāhiṇau saumya soṣṇīṣamaṇikuṇḍalau || 50 ||
padavīpuruṣasyaiṣā vyaktaṃ kasyāpi rakṣasaḥ |
vairaṃ śataguṇaṃ paśya mamedaṃ jīvitāntakam || 51 ||
sughorahṛdayaissaumya rākṣasaiḥ kāmarūpibhiḥ |
hṛtā mṛtā vā sītā sā bhakṣitā vā tapasvinī || 52 ||
nadharmastrāyate sītāṃ hriyamāṇāṃ mahāvane |
bhakṣitāyāṃ hi vaidehyāṃ hṛtāyāmapi lakṣmaṇa || 53 ||
ke hi loke priyaṃ kartuṃ śaktāssaumya mameśvarāḥ |
kartāramapi lokānāṃ śūraṃ karuṇavedinam || 54 ||
ajñānādavamanyeratsarvabhūtāni lakṣmaṇa |
mṛduṃ lokahite yuktaṃ dāntaṃ karuṇavedinam || 55 ||
nirvīrya iti manyante nūnaṃ māṃ tridaśeśvarāḥ |
māṃ prāpya hi guṇo doṣassaṃvṛttaḥ paśya lakṣmaṇa || 56 ||
adyaiva sarvabhūtānāṃ rakṣasāmabhavāya ca |
saṃhṛtyaiva śaśijyotsnāṃ mahānsūrya ivoditaḥ || 57 ||
saṃhṛtyaiva guṇānsarvānmama tejaḥ prakāśate |
naiva yakṣā na gandharvā na piśācā na rākṣasāḥ || 58 ||
kinnarā vā manuṣyā vā sukhaṃ prāpsyanti likṣmaṇa |
mamāstrabāṇasampūrṇamākāśaṃ paśya lakṣmaṇa || 59 ||
nissampātaṃ kariṣyāmi hyadya trailokyacāriṇām |
sanniruddhagrahagaṇamāvāritaniśākaram || 60 ||
vipraṇaṣṭānalamarudbhāskaradyutisaṃvṛtam |
vinirmathitaśailāgraṃ śuṣyamāṇajalāśayam || 61 ||
dhvastadrumalatāgulmaṃ vipraṇāśitasāgaram |
trailokyaṃ tu kariṣyāmi saṃyuktaṃ kālakarmaṇā || 62 ||
na tāṃ kuśalinīṃ sītāṃ pradāsyanti mameśvarāḥ |
asminmuhūrte saumitre mama drakṣyanti vikramam || 63 ||
nākāśamutpatiṣyanti sarvabhūtāni lakṣmaṇa |
mama cāpaguṇonmuktairbāṇajālairnirantaram || 64 ||
arditaṃ mama nārācairdhvastabhrāntamṛgadvijam |
samākulamamaryādaṃ jagatpaśyādya lakṣmaṇa || 65 ||
ākarṇapūrṇairiṣubhirjīvalokaṃ durāvaraiḥ |
kariṣye maithilīhetorapiśācamarākṣasam || 66 ||
mama roṣaprayuktānāṃ sāyakānāṃ balaṃ surāḥ |
drakṣyantyadya vimuktānāmatidūrātigāminām || 67 ||
naiva devā na daiteyā na piśācā na rākṣasāḥ |
bhaviṣyanti mama krodhāttrailokye vipraṇāśite || 68 ||
devadānavayakṣāṇāṃ lokā ye rakṣasāmapi |
bahudhā na bhaviṣyanti bāṇaughaiśśakalīkṛtāḥ || 69 ||
nirmaryādānimānlokānkariṣyāmyadya sāyakaiḥ |
hṛtāṃ mṛtāṃ vā saumitre na dāsyanti mameśvarāḥ || 70 ||
tathārupāṃ hi vaidehīṃ na dāsyanti yadi priyām |
nāśayāmi jagatsarvaṃ trailokyaṃ sacarācaram || 71 ||
ityuktvā roṣatāmrākṣo rāmo niṣpīḍya kārmukam |
śaramādāya sandīptaṃ ghoramāśīviṣopamam || 72 ||
sandhāya dhanuṣi śrīmānrāmaḥ parapurañjayaḥ |
yugāntāgniriva kruddha idaṃ vacanamabravīt || 73 ||
yathā jarā yathā mṛtyuryathā kālo yathā vidhiḥ |
nityaṃ na pratihanyante sarvabhūteṣu lakṣmaṇa || 74 ||
tathāhaṃ krodhasaṃyukto na nivāryo'smi sarvathā |
pureva me cārudantīmaninditāṃ diśanti sītāṃ yadi nādya maithilīm |
sadevagandharvamanuṣyapannagaṃ jagatsaśailaṃ parivartayāmyaham || 75 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe catuḥṣaṣṭitamassargaḥ ||