📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
5.55 সুন্দরকাণ্ড - পঞ্চপঞ্চাশ সর্গঃ
5.55 Sundarakanda - Panchapanchasha Sargah
Valmiki Bengali
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে সুন্দরকাণ্ডম্ ।
অথ পঞ্চপঞ্চাশস্সর্গঃ ।
লঙ্কাং সমস্তাং সন্দীপ্য লাঙ্গূলাগ্নিং মহাবলঃ ।
নির্বাপযামাস তদা সমুদ্রে হরিসত্তমঃ ।
সন্দীপ্যমানাং বিধ্বস্তাং ত্রস্তরক্ষোগণাং পুরীম্ ।
আবেক্ষ্য হনুমান্ লঙ্কাং চিন্তযামাস বানরঃ ॥ 1 ॥
তস্যাভূত্সুমহাংস্ত্রাসঃ কুত্সা চাত্মন্যজাযত ।
লঙ্কাং প্রদহতা কর্ম কিংস্বিত্কৃতমিদং মযা ॥ 2 ॥
ধন্যাস্তে পুরুষশ্রেষ্ঠা যে বুদ্ধ্যা কোপমুত্থিতম্ ।
নিরুন্ধন্তি মহাত্মানো দীপ্তমগ্নিমিবাম্ভসা ॥ 3 ॥
ক্রুদ্ধঃ পাপং ন কুর্যাত্কঃ ক্রুদ্ধো হন্যাদ্গুরূনপি ।
ক্রুদ্ধঃ পরুষযা বাচা নরস্সাধূনধিক্ষিপেত্ ॥ 4 ॥
বাচ্যাবাচ্যং প্রকুপিতো ন বিজানাতি কর্হিচিত্ ।
নাকার্যমস্তি ক্রুদ্ধস্য নাবাচ্যং বিদ্যতে ক্বচিত্ ॥ 5 ॥
যস্সমুত্পতিতং ক্রোধং ক্ষমযৈব নিরস্যতি ।
যথোরগস্ত্বচং জীর্ণাং স বৈ পুরুষ উচ্যতে ॥ 6 ॥
ধিগস্তু মাং সুদুর্বুদ্ধিং নির্লজ্জং পাপকৃত্তমম্ ।
অচিন্তযিত্বা তাং সীতামগ্নিদং স্বামিঘাতুকম্ ॥ 7 ॥
যদি দগ্ধা ত্বিযং লঙ্কা নূনমার্যাঽপি জানকী ।
দগ্ধা তেন মযা ভর্তুর্হিতং কার্যমজানতা ॥ 8 ॥
যদর্থমযমারম্ভস্তত্কার্যমবসাদিতম্ ।
মযা হি দহতা লঙ্কাং ন সীতা পরিরক্ষিতা ॥ 9 ॥
ঈষত্কার্যমিদং কার্যং কৃতমাসীন্ন সংশযঃ ।
তস্য ক্রোধাভিভূতেন মযা মূলক্ষযঃ কৃতঃ ॥ 10 ॥
বিনষ্টা জানকী নূনং ন হ্যদগ্ধঃ প্রদৃশ্যতে ।
লঙ্কাযাং কশ্চিদুদ্ধেশস্সর্বা ভস্মীকৃতা পুরী ॥ 11 ॥
যদি তদ্বিহতং কার্যং মম প্রজ্ঞাবিপর্যযাত্ ।
ইহৈব প্রাণসন্ন্যাসো মমাপি হ্যদ্য রোচতে ॥ 12 ॥
কিমগ্নৌ নিপতাম্যদ্য আহোস্বিদ্বডবামুখে ।
শরীরমাহো সত্ত্বানাং দদ্মি সাগরবাসিনাম্ ॥ 13 ॥
কথং হি জীবতা শক্যো মযা দ্রষ্টুং হরীশ্বরঃ ।
তৌ বা পুরুষশার্দূলৌ কার্যসর্বস্বঘাতিনা ॥ 14 ॥
মযা খলু তদেবেদং রোষদোষাত্প্রদর্শিতম্ ।
প্রথিতং ত্রিষু লোকেষু কপিত্বমনবস্থিতম্ ॥ 15 ॥
ধিগস্তু রাজসং ভাবমনীশমনবস্থিতম্ ।
ঈশ্বরেণাপি যদ্রাগান্মযা সীতা ন রক্ষিতা ॥ 16 ॥
বিনষ্টাযাং তু সীতাযাং তাবুভৌ বিনশিষ্যতঃ ।
তযোর্বিনাশে সুগ্রীবঃ সবন্ধুর্বিনশিষ্যতি ॥ 17 ॥
এতদেব বচশ্শ্রুত্বা ভরতো ভ্রাতৃবত্সলঃ ।
ধর্মাত্মা সহশত্রুঘ্নঃ কথং শক্ষ্যতি জীবিতুম্ ॥ 18 ॥
ইক্ষ্বাকুবংশে ধর্মিষ্ঠে গতে নাশমসংশযম্ ।
ভবিষ্যন্তি প্রজাস্সর্বাশ্শোকসন্তাপপীডিতাঃ ॥ 19 ॥
তদহং ভাগ্যরহিতো লুপ্তধর্মার্থসঙ্গ্রহঃ ॥ 20 ॥
রোষদোষপরীতাত্মা ব্যক্তং লোকবিনাশনঃ ।
ইতি চিন্তযতস্তস্য নিমিত্তান্যুপপেদিরে ।
পূর্বমপ্যুপলব্ধানি সাক্ষাত্পুনরচিন্তযত্ ॥ 21 ॥
অথবা চারুসর্বাঙ্গী রক্ষিতা স্বেন তেজসা ।
ন নশিষ্যতি কল্যাণী নাগ্নিরগ্নৌ প্রবর্ততে ॥ 22 ॥
ন হি ধর্মাত্মনস্তস্য ভার্যামমিততেজসঃ ।
স্বচারিত্রাভিগুপ্তাং তাং স্প্রষ্টুমর্হতি পাবকঃ ॥ 23 ॥
নূনং রামপ্রভাবেণ বৈদেহ্যাস্সুকৃতেন চ ।
যন্মাং দহনকর্মাযং নাদহদ্ধব্যবাহনঃ ॥ 24 ॥
ত্রযাণাং ভরতাদীনাং ভ্রাত্রূণাং দেবতা চ যা ।
রামস্য চ মনঃ কান্তা সা কথং বিনশিষ্যতি ॥ 25 ॥
যদ্বা দহনকর্মাযং সর্বত্র প্রভুরব্যযঃ ।
ন মে দহতি লাঙ্গূলং কথমার্যাং প্রধক্ষ্যতি ॥ 26 ॥
পুনশ্চাচিন্তযত্তত্র হনুমান্বিস্মিতস্তদা ।
হিরণ্যনাভস্য গিরের্জলমধ্যে প্রদর্শনম্ ॥ 27 ॥
তপসা সত্যবাক্যেন অনন্যত্বাচ্চ ভর্তরি ।
অপি সা নির্দহেদগ্নিং ন তামগ্নিঃ প্রধক্ষ্যতি ॥ 28 ॥
স তথা চিন্তযংস্তত্র দেব্যা ধর্মপরিগ্রহম্ ।
শুশ্রাব হনুমান্বাক্যং চারণানাং মহাত্মনাম্ ॥ 29 ॥
অহো খলু কৃতং কর্ম দুষ্করং হি হনূমতা ।
অগ্নিং বিসৃজতাঽভীক্ষ্ণং ভীমং রাক্ষসবেশ্মনি ॥ 30 ॥
প্রপলাযিতরক্ষঃ স্ত্রীবালবৃদ্ধসমাকুলা ।
জনকোলাহলাধ্মাতা ক্রন্দন্তীবাদ্রিকন্দরৈঃ ॥ 31 ॥
দগ্ধেযং নগরী সর্বা সাট্টপ্রাকারতোরণা ।
জানকী ন চ দগ্ধেতি বিস্মযোঽদ্ভুত এব নঃ ॥ 32 ॥
স নিমিত্তৈশ্চ দৃষ্টার্থৈঃ কারণৈশ্চ মহাগুণৈঃ ।
ঋষিবাক্যৈশ্চ হনুমানভবত্প্রীতমানসঃ ॥ 33 ॥
ততঃ কপিঃ প্রাপ্তমনোরথার্থস্তামক্ষতাং রাজসুতাং বিদিত্বা ।
প্রত্যক্ষতস্তাং পুনরেব দৃষ্টবা প্রতিপ্রযাণায মতিং চকার ॥ 34 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে সুন্দরকাণ্ডে পঞ্চপঞ্চাশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha pañcapañcāśassargaḥ |
laṅkāṃ samastāṃ sandīpya lāṅgūlāgniṃ mahābalaḥ |
nirvāpayāmāsa tadā samudre harisattamaḥ |
sandīpyamānāṃ vidhvastāṃ trastarakṣogaṇāṃ purīm |
āvekṣya hanumān laṅkāṃ cintayāmāsa vānaraḥ || 1 ||
tasyābhūtsumahāṃstrāsaḥ kutsā cātmanyajāyata |
laṅkāṃ pradahatā karma kiṃsvitkṛtamidaṃ mayā || 2 ||
dhanyāste puruṣaśreṣṭhā ye buddhyā kopamutthitam |
nirundhanti mahātmāno dīptamagnimivāmbhasā || 3 ||
kruddhaḥ pāpaṃ na kuryātkaḥ kruddho hanyādgurūnapi |
kruddhaḥ paruṣayā vācā narassādhūnadhikṣipet || 4 ||
vācyāvācyaṃ prakupito na vijānāti karhicit |
nākāryamasti kruddhasya nāvācyaṃ vidyate kvacit || 5 ||
yassamutpatitaṃ krodhaṃ kṣamayaiva nirasyati |
yathoragastvacaṃ jīrṇāṃ sa vai puruṣa ucyate || 6 ||
dhigastu māṃ sudurbuddhiṃ nirlajjaṃ pāpakṛttamam |
acintayitvā tāṃ sītāmagnidaṃ svāmighātukam || 7 ||
yadi dagdhā tviyaṃ laṅkā nūnamāryā'pi jānakī |
dagdhā tena mayā bharturhitaṃ kāryamajānatā || 8 ||
yadarthamayamārambhastatkāryamavasāditam |
mayā hi dahatā laṅkāṃ na sītā parirakṣitā || 9 ||
īṣatkāryamidaṃ kāryaṃ kṛtamāsīnna saṃśayaḥ |
tasya krodhābhibhūtena mayā mūlakṣayaḥ kṛtaḥ || 10 ||
vinaṣṭā jānakī nūnaṃ na hyadagdhaḥ pradṛśyate |
laṅkāyāṃ kaściduddheśassarvā bhasmīkṛtā purī || 11 ||
yadi tadvihataṃ kāryaṃ mama prajñāviparyayāt |
ihaiva prāṇasannyāso mamāpi hyadya rocate || 12 ||
kimagnau nipatāmyadya āhosvidbaḍabāmukhe |
śarīramāho sattvānāṃ dadmi sāgaravāsinām || 13 ||
kathaṃ hi jīvatā śakyo mayā draṣṭuṃ harīśvaraḥ |
tau vā puruṣaśārdūlau kāryasarvasvaghātinā || 14 ||
mayā khalu tadevedaṃ roṣadoṣātpradarśitam |
prathitaṃ triṣu lokeṣu kapitvamanavasthitam || 15 ||
dhigastu rājasaṃ bhāvamanīśamanavasthitam |
īśvareṇāpi yadrāgānmayā sītā na rakṣitā || 16 ||
vinaṣṭāyāṃ tu sītāyāṃ tāvubhau vinaśiṣyataḥ |
tayorvināśe sugrīvaḥ sabandhurvinaśiṣyati || 17 ||
etadeva vacaśśrutvā bharato bhrātṛvatsalaḥ |
dharmātmā sahaśatrughnaḥ kathaṃ śakṣyati jīvitum || 18 ||
ikṣvākuvaṃśe dharmiṣṭhe gate nāśamasaṃśayam |
bhaviṣyanti prajāssarvāśśokasantāpapīḍitāḥ || 19 ||
tadahaṃ bhāgyarahito luptadharmārthasaṅgrahaḥ || 20 ||
roṣadoṣaparītātmā vyaktaṃ lokavināśanaḥ |
iti cintayatastasya nimittānyupapedire |
pūrvamapyupalabdhāni sākṣātpunaracintayat || 21 ||
athavā cārusarvāṅgī rakṣitā svena tejasā |
na naśiṣyati kalyāṇī nāgniragnau pravartate || 22 ||
na hi dharmātmanastasya bhāryāmamitatejasaḥ |
svacāritrābhiguptāṃ tāṃ spraṣṭumarhati pāvakaḥ || 23 ||
nūnaṃ rāmaprabhāveṇa vaidehyāssukṛtena ca |
yanmāṃ dahanakarmāyaṃ nādahaddhavyavāhanaḥ || 24 ||
trayāṇāṃ bharatādīnāṃ bhrātrūṇāṃ devatā ca yā |
rāmasya ca manaḥ kāntā sā kathaṃ vinaśiṣyati || 25 ||
yadvā dahanakarmāyaṃ sarvatra prabhuravyayaḥ |
na me dahati lāṅgūlaṃ kathamāryāṃ pradhakṣyati || 26 ||
punaścācintayattatra hanumānvismitastadā |
hiraṇyanābhasya girerjalamadhye pradarśanam || 27 ||
tapasā satyavākyena ananyatvācca bhartari |
api sā nirdahedagniṃ na tāmagniḥ pradhakṣyati || 28 ||
sa tathā cintayaṃstatra devyā dharmaparigraham |
śuśrāva hanumānvākyaṃ cāraṇānāṃ mahātmanām || 29 ||
aho khalu kṛtaṃ karma duṣkaraṃ hi hanūmatā |
agniṃ visṛjatā'bhīkṣṇaṃ bhīmaṃ rākṣasaveśmani || 30 ||
prapalāyitarakṣaḥ strībālavṛddhasamākulā |
janakolāhalādhmātā krandantīvādrikandaraiḥ || 31 ||
dagdheyaṃ nagarī sarvā sāṭṭaprākāratoraṇā |
jānakī na ca dagdheti vismayo'dbhuta eva naḥ || 32 ||
sa nimittaiśca dṛṣṭārthaiḥ kāraṇaiśca mahāguṇaiḥ |
ṛṣivākyaiśca hanumānabhavatprītamānasaḥ || 33 ||
tataḥ kapiḥ prāptamanorathārthastāmakṣatāṃ rājasutāṃ viditvā |
pratyakṣatastāṃ punareva dṛṣṭavā pratiprayāṇāya matiṃ cakāra || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe pañcapañcāśassargaḥ ||