📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
3.42 অরণ্যকাণ্ড - দ্বিচত্বারিংশ সর্গঃ
3.42 Aranyakanda - Dvichatvarimsha Sargah
Valmiki Bengali
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অরণ্যকাণ্ডম্ ।
অথ দ্বিচত্বারিংশস্সর্গঃ ।
এবমুক্ত্বা তু বচনং মারীচো রাবণং ততঃ ।
গচ্ছাবেত্যব্রবীদ্দীনো ভযাদ্রাত্রিঞ্চরপ্রভোঃ ॥ 1 ॥
দৃষ্টশ্চাহং পুনস্তেন শরচাপাসিধারিণা ।
মদ্বধোদ্যতশস্ত্রেঽণ বিনষ্টং জীবিতং চ মে ॥ 2 ॥
ন হি রামং পরাক্রম্য জীবন্প্রতিনিবর্ততে ।
বর্ততে প্রতিরূপোঽসৌ যমদণ্ডহতস্য তে ॥ 3 ॥
কিং নু শক্যং মযা কর্তুমেবং ত্বযি দুরাত্মনি ।
এষ গচ্ছাম্যহং তাত স্বস্তি তেঽস্তু নিশাচর ॥ 4 ॥
প্রহৃষ্টস্ত্বভবত্তেন বচনেন স রাবণঃ ।
পরিষ্বজ্য সুসংশ্লিষ্টমিদং বচনমব্রবীত্ ॥ 5 ॥
এতচ্ছৌণ্ডীর্যযুক্তং তে মচ্ছন্দবশবর্তিনঃ ।
ইদানীমসি মারীচঃ পূর্বমন্যো নিশাচরঃ ॥ 6 ॥
আরুহ্যতামযং শীঘ্রং রথো রত্নবিভূষিতঃ ।
মযা সহ তথা যুক্তঃ পিশাচবদনৈঃ খরৈঃ ॥ 7 ॥
প্রলোভযিত্বা বৈদেহীং যথেষ্টং গন্তুমর্হসি ।
তাং শূন্যে প্রসভং সীতামানযিষ্যামি মৈথিলীম্ ॥ 8 ॥
ততো রাবণমারীচৌ বিমানমিব তং রথম্ ।
আরুহ্য যযতুশ্শীঘ্রং তস্মাদাশ্রমমণ্ডলাত্ ॥ 9 ॥
তথৈব তত্র পশ্যন্তৌ পত্তনানি বনানি চ ।
গীরীংশ্চ সরিতস্সর্বা রাষ্ট্রাণি নগরাণি চ ॥ 10 ॥
সমেত্য দণ্ডকারণ্যং রাঘবস্যাশ্রমং ততঃ ।
দদর্শ সহ মারীচো রাবণো রাক্ষসাধিপঃ ॥ 11 ॥
অবতীর্য রথাত্তস্মাত্ততঃ কাঞ্চনভূষণাত্ ।
হস্তে গৃহীত্বা মারীচং রাবণো বাক্যমব্রবীত্ ॥ 12 ॥
এতদাশ্রমপদং দৃশ্যতে কদলীবৃতম্ ।
ক্রিযতাং তত্সখে শীঘ্রং যদর্থং বযমাগতাঃ ॥ 13 ॥
স রাবণবচশ্শ্রুত্বা মারীচো রাক্ষসস্তদা ।
মৃগো ভূত্বাঽশ্রমদ্বারি রামস্য বিচচার হ ॥ 14 ॥
স তু তদ্রূপমাস্থায মহদদ্ভুতদর্শনম্ ।
মণিপ্রবরশৃঙ্গাগ্রস্সিতাসিতমুখাকৃতিঃ ॥ 15 ॥
রক্তপদ্মোত্পলমুখ ইন্দ্রনীলোত্পলশ্রবাঃ ।
কিঞ্চিদভ্যুন্নতগ্রীব ইন্দ্রনীলদলাধরঃ ॥ 16 ॥
কুন্দেন্দুবজ্রসঙ্কাশমুদরং চাস্য ভাস্বরম্ ।
মধূকনিভপার্শ্বশ্চ পদ্মকিঞ্জল্কসন্নিভঃ ॥ 17 ॥
বৈডূর্যসঙ্কাশখুরস্তনুজঙ্ঘস্সুসংহতঃ ।
ইন্দ্রাযুধসবর্ণেন পুচ্ছেনোর্ধ্বং বিরাজতা ॥ 18 ॥
মনোহরস্স্নিগ্ধবর্ণো রত্নৈর্নানাবিধৈর্বৃতঃ ।
ক্ষণেন রাক্ষসো জাতো মৃগঃ পরমশোভনঃ ॥ 19 ॥
বনং প্রজ্বলযন্রম্যং রামাশ্রমপদং চ তত্ ।
মনোহরং দর্শনীযং রূপং কৃত্বা স রাক্ষসঃ ॥ 20 ॥
প্রলোভনার্থং বৈদেহ্যা নানাধাতুবিচিত্রিতম্ ।
বিচরন্গচ্ছতে তস্মাচ্ছাদ্বলানি সমন্ততঃ ॥ 21 ॥
রূপ্যৈর্বিন্দুশতৈশ্চিত্রো ভূত্বা স প্রিযদর্শনঃ ।
বিটপীনাং কিসলযান্ভঙ্ত্ক্বাঽদন্বিচচার হ ॥ 22 ॥
কদলীগৃহকং গত্বা কর্ণিকারানিতস্ততঃ ।
সমাশ্রযন্মন্দগতিস্সীতাসন্দর্শনং তথা ॥ 23 ॥
রাজীবচিত্রপৃষ্ঠস্স বিররাজ মহামৃগঃ ।
রামাশ্রমপদাভ্যাশে বিচচার যথাসুখম্ ॥ 24 ॥
পুনর্গত্বা নিবৃত্তশ্চ বিচচার মৃগোত্তমঃ ।
গত্বা মুহূর্তং ত্বরযা পুনঃ প্রতিনিবর্ততে ॥ 25 ॥
বিক্রীডংশ্চ ক্বচিদ্ভূমৌ পুনরেব নিষীদতি ।
আশ্রমদ্বারমাগম্য মৃগযূথানি গচ্ছতি ॥ 26 ॥
মৃগযূথৈরনুগতঃ পুনরেব নিবর্ততে ।
সীতাদর্শনমাকাঙ্ক্ষন্রাক্ষসো মৃগতাং গতঃ ॥ 27 ॥
পরিভ্রমতি চিত্রাণি মণ্ডলানি বিনিষ্পতন্ ।
সমুদ্বীক্ষ্য চ তে সর্বে মৃগা হ্যন্যে বনেচরাঃ ॥ 28 ॥
উপাগম্য সমাঘ্রায বিদ্রবন্তি দিশো দশ ।
রাক্ষসস্সোঽপি তান্বন্যান্মৃগান্মৃগবধে রতঃ ॥ 29 ॥
প্রচ্ছাদনার্থং ভাবস্য ন ভক্ষযতি সংস্পৃশন্ ।
তস্মিন্নেব ততঃ কালে বৈদেহী শুভলোচনা ॥ 30 ॥
কুসুমাবচযব্যগ্রা পাদপানভ্যবর্তত ।
কর্ণিকারানশোকাংশ্চ চূতাংশ্চ মদিরেক্ষণা ॥ 31 ॥
কুসুমান্যবচিন্বন্তী চচার রুচিরাননা ।
অনর্হাঽরণ্যবাসস্য সা তং রত্নমযং মৃগম্ ॥ 32 ॥
মুক্তামণি বিচিত্রাঙ্গং দদর্শ পরমাঙ্গনা ।
সা তং রুচিরদন্তোষ্ঠী রূপ্যধাতুতনূরুহম্ ॥ 33 ॥
বিস্মযোত্ফুল্লনযনা সস্নেহং সমুদৈক্ষত ।
স চ তাং রামদযিতাং পশ্যন্মাযামযো মৃগঃ ॥ 34 ॥
বিচচার পুনশ্চিত্রং দীপযন্নিব তদ্বনম্ ।
অদৃষ্টপূর্বং তং দৃষ্ট্বা নানারত্নমযং মৃগম্ ॥ 35 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অরণ্যকাণ্ডে দ্বিচত্বারিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha dvicatvāriṃśassargaḥ |
evamuktvā tu vacanaṃ mārīco rāvaṇaṃ tataḥ |
gacchāvetyabravīddīno bhayādrātriñcaraprabhoḥ || 1 ||
dṛṣṭaścāhaṃ punastena śaracāpāsidhāriṇā |
madvadhodyataśastre'ṇa vinaṣṭaṃ jīvitaṃ ca me || 2 ||
na hi rāmaṃ parākramya jīvanpratinivartate |
vartate pratirūpo'sau yamadaṇḍahatasya te || 3 ||
kiṃ nu śakyaṃ mayā kartumevaṃ tvayi durātmani |
eṣa gacchāmyahaṃ tāta svasti te'stu niśācara || 4 ||
prahṛṣṭastvabhavattena vacanena sa rāvaṇaḥ |
pariṣvajya susaṃśliṣṭamidaṃ vacanamabravīt || 5 ||
etacchauṇḍīryayuktaṃ te macchandavaśavartinaḥ |
idānīmasi mārīcaḥ pūrvamanyo niśācaraḥ || 6 ||
āruhyatāmayaṃ śīghraṃ ratho ratnavibhūṣitaḥ |
mayā saha tathā yuktaḥ piśācavadanaiḥ kharaiḥ || 7 ||
pralobhayitvā vaidehīṃ yatheṣṭaṃ gantumarhasi |
tāṃ śūnye prasabhaṃ sītāmānayiṣyāmi maithilīm || 8 ||
tato rāvaṇamārīcau vimānamiva taṃ ratham |
āruhya yayatuśśīghraṃ tasmādāśramamaṇḍalāt || 9 ||
tathaiva tatra paśyantau pattanāni vanāni ca |
gīrīṃśca saritassarvā rāṣṭrāṇi nagarāṇi ca || 10 ||
sametya daṇḍakāraṇyaṃ rāghavasyāśramaṃ tataḥ |
dadarśa saha mārīco rāvaṇo rākṣasādhipaḥ || 11 ||
avatīrya rathāttasmāttataḥ kāñcanabhūṣaṇāt |
haste gṛhītvā mārīcaṃ rāvaṇo vākyamabravīt || 12 ||
etadāśramapadaṃ dṛśyate kadalīvṛtam |
kriyatāṃ tatsakhe śīghraṃ yadarthaṃ vayamāgatāḥ || 13 ||
sa rāvaṇavacaśśrutvā mārīco rākṣasastadā |
mṛgo bhūtvā'śramadvāri rāmasya vicacāra ha || 14 ||
sa tu tadrūpamāsthāya mahadadbhutadarśanam |
maṇipravaraśṛṅgāgrassitāsitamukhākṛtiḥ || 15 ||
raktapadmotpalamukha indranīlotpalaśravāḥ |
kiñcidabhyunnatagrīva indranīladalādharaḥ || 16 ||
kundenduvajrasaṅkāśamudaraṃ cāsya bhāsvaram |
madhūkanibhapārśvaśca padmakiñjalkasannibhaḥ || 17 ||
vaiḍūryasaṅkāśakhurastanujaṅghassusaṃhataḥ |
indrāyudhasavarṇena pucchenordhvaṃ virājatā || 18 ||
manoharassnigdhavarṇo ratnairnānāvidhairvṛtaḥ |
kṣaṇena rākṣaso jāto mṛgaḥ paramaśobhanaḥ || 19 ||
vanaṃ prajvalayanramyaṃ rāmāśramapadaṃ ca tat |
manoharaṃ darśanīyaṃ rūpaṃ kṛtvā sa rākṣasaḥ || 20 ||
pralobhanārthaṃ vaidehyā nānādhātuvicitritam |
vicarangacchate tasmācchādvalāni samantataḥ || 21 ||
rūpyairbinduśataiścitro bhūtvā sa priyadarśanaḥ |
viṭapīnāṃ kisalayānbhaṅtkvā'danvicacāra ha || 22 ||
kadalīgṛhakaṃ gatvā karṇikārānitastataḥ |
samāśrayanmandagatissītāsandarśanaṃ tathā || 23 ||
rājīvacitrapṛṣṭhassa virarāja mahāmṛgaḥ |
rāmāśramapadābhyāśe vicacāra yathāsukham || 24 ||
punargatvā nivṛttaśca vicacāra mṛgottamaḥ |
gatvā muhūrtaṃ tvarayā punaḥ pratinivartate || 25 ||
vikrīḍaṃśca kvacidbhūmau punareva niṣīdati |
āśramadvāramāgamya mṛgayūthāni gacchati || 26 ||
mṛgayūthairanugataḥ punareva nivartate |
sītādarśanamākāṅkṣanrākṣaso mṛgatāṃ gataḥ || 27 ||
paribhramati citrāṇi maṇḍalāni viniṣpatan |
samudvīkṣya ca te sarve mṛgā hyanye vanecarāḥ || 28 ||
upāgamya samāghrāya vidravanti diśo daśa |
rākṣasasso'pi tānvanyānmṛgānmṛgavadhe rataḥ || 29 ||
pracchādanārthaṃ bhāvasya na bhakṣayati saṃspṛśan |
tasminneva tataḥ kāle vaidehī śubhalocanā || 30 ||
kusumāvacayavyagrā pādapānabhyavartata |
karṇikārānaśokāṃśca cūtāṃśca madirekṣaṇā || 31 ||
kusumānyavacinvantī cacāra rucirānanā |
anarhā'raṇyavāsasya sā taṃ ratnamayaṃ mṛgam || 32 ||
muktāmaṇi vicitrāṅgaṃ dadarśa paramāṅganā |
sā taṃ ruciradantoṣṭhī rūpyadhātutanūruham || 33 ||
vismayotphullanayanā sasnehaṃ samudaikṣata |
sa ca tāṃ rāmadayitāṃ paśyanmāyāmayo mṛgaḥ || 34 ||
vicacāra punaścitraṃ dīpayanniva tadvanam |
adṛṣṭapūrvaṃ taṃ dṛṣṭvā nānāratnamayaṃ mṛgam || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe dvicatvāriṃśassargaḥ ||