📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
3.38 অরণ্যকাণ্ড - অষ্টত্রিংশ সর্গঃ
3.38 Aranyakanda - Ashtatrimsha Sargah
Valmiki Bengali
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অরণ্যকাণ্ডম্ ।
অথ অষ্টত্রিংশস্সর্গঃ ।
কদাচিদপ্যহং বীর্যাত্পর্যটন্পৃথিবীমিমাম্ ।
বলং নাগসহস্রস্য ধারযন্পর্বতোপমঃ ॥ 1 ॥
নীলজীমূতসঙ্কাশস্তপ্তকাঞ্চনকুণ্ডলঃ ।
ভযং লোকস্য জনযন্কিরীটী পরিঘাযুধঃ ॥ 2 ॥
ব্যচরং দণ্ডকারণ্যে ঋষিমাংসানি ভক্ষযন্ ।
বিশ্বামিত্রোঽথ ধর্মাত্মা মদ্বিত্রস্তো মহামুনিঃ ॥ 3 ॥
স্বযং গত্বা দশরথং নরেন্দ্রমিদমব্রবীত্ ।
অদ্য রক্ষতু মাং রামঃ পর্বকালে সমাহিতঃ ॥ 4 ॥
মারীচান্মে ভযং ঘোরং সমুত্পন্নং নরেশ্বর ।
ইত্যেবমুক্তো ধর্মাত্মা রাজা দশরথস্তদা ॥ 5 ॥
প্রত্যুবাচ মহাভাগং বিশ্বামিত্রং মহামুনিম্ ।
বালো দ্বাদশবর্ষোঽযমকৃতাস্ত্রশ্চ রাঘবঃ ॥ 6 ॥
কামং তু মম যত্সৈন্যং মযা সহ গমিষ্যতি ।
বলেন চতুরঙ্গেণ স্বযমেত্য নিশাচরান্ ॥ 7 ॥
বধিষ্যামি মুনিশ্রেষ্ঠ শত্রূংস্তে মনসেপ্সিতান্ ।
ইত্যেবমুক্তস্সমুনী রাজানমিদমব্রবীত্ ॥ 8 ॥
রামান্নান্যদ্বলং লোকে পর্যাপ্তং তস্য রক্ষসঃ ।
দেবতানামপি ভবান্ সমরেষ্বভিপালকঃ ॥ 9 ॥
আসীত্তব কৃতং কর্ম ত্রিলোকে বিদিতং নৃপ ।
কামমস্তু মহত্সৈন্যং তিষ্ঠত্বিহ পরন্তপ ॥ 10 ॥
বালোঽপ্যেষ মহাতেজাস্সমর্থস্তস্য নিগ্রহে ।
গমিষ্যে রামমাদায স্বস্তি তেঽস্তু পরন্তপ ॥ 11 ॥
এবমুক্ত্বা তু স মুনিস্তমাদায নৃপাত্মজম্ ।
জগাম পরমপ্রীতো বিশ্বামিত্রস্স্বমাশ্রমম্ ॥ 12 ॥
তং তদা দণ্ডকারণ্যে যজ্ঞমুদ্দিশ্য দীক্ষিতম্ ।
বভূবোপস্থিতো রামশ্চিত্রং বিষ্ফারযন্ধনুঃ ॥ 13 ॥
অজাতব্যঞ্জনশ্রীমান্পদ্মপত্রনিভেক্ষণঃ ।
একবস্ত্রধরো ধন্বী শিখী কনকমালযা ॥ 14 ॥
শোভযন্ দণ্ডকারণ্যং দীপ্তেন স্বেন তেজসা ।
অদৃশ্যত ততো রামো বালচন্দ্র ইবোদিতঃ ॥ 15 ॥
ততোঽহং মেঘসঙ্কাশস্তপ্তকাঞ্চনকুণ্ডলঃ ।
বলী দত্তবরোদর্পাদাজগাম তদাশ্রমম্ ॥ 16 ॥
তেন দৃষ্টঃ প্রবিষ্টোঽহং সহসৈবোদ্যতাযুধঃ ।
মাং তু দৃষ্ট্বা ধনুস্সজ্যমসম্ভ্রান্তশ্চকার সঃ ॥ 17 ॥
অবজানন্নহং মোহাদ্বালোঽযমিতি রাঘবম্ ।
বিশ্বামিত্রস্য তাং বেদিমভ্যধাবং কৃতত্বরঃ ॥ 18 ॥
তেন মুক্তস্ততো বাণঃ শিতশ্শত্রুনিবর্হণঃ ।
তেনাহং ত্বাহতঃ ক্ষিপ্তস্সমুদ্রে শতযোজনে ॥ 19 ॥
নেচ্ছতা তাত মাং হন্তুং তদা বীরেণ রক্ষিতঃ ।
রামস্য শরবেগেন নিরস্তোঽহমচেতনঃ ॥ 20 ॥
পাতিতোঽহং তদা তেন গম্ভীরে সাগরাম্ভসি ।
প্রাপ্য সঞ্জ্ঞাং চিরাত্তাত লঙ্কাং প্রতিগতঃ পুরীম্ ॥ 21 ॥
এবমস্মি তদা মুক্তস্সহাযাস্তু নিপাতিতাঃ ।
অকৃতাস্ত্রেণ বালেন রামেণাক্লিষ্টকর্মণা ॥ 22 ॥
তন্মযা বার্যমাণস্ত্বং যদি রামেণ বিগ্রহম্ ।
করিষ্যস্যাপদং ঘোরাং ক্ষিপ্রং প্রাপ্স্যসি রাবণ ॥ 23 ॥
ক্রীডারতিবিধিজ্ঞানাং সমাজোত্সবশালিনাম্ ।
রক্ষসাং চৈব সন্তাপমনর্থং চাহরিষ্যসি ॥ 24 ॥
হর্ম্যপ্রাসাদসম্বাধাং নানারত্নবিভূষিতাম্ ।
দ্রক্ষ্যসি ত্বং পুরীং লঙ্কাং বিনষ্টাং মৈথিলীকৃতে ॥ 25 ॥
অকুর্বন্তোঽপি পাপানি শুচযঃ পাপসংশ্রযাত্ ।
পরপাপৈর্বিনশ্যন্তি মত্স্যা নাগহ্রদে যথা ॥ 26 ॥
দিব্যচন্দনদিগ্ধাঙ্গান্দিব্যাভরণভূষিতান্ ।
দ্রক্ষ্যস্যভিহতান্ভূমৌ তব দোষাত্তু রাক্ষসান্ ॥ 27 ॥
হৃতদারান্ সদারাংশ্চ দশ বিদ্রবতো দিশঃ ।
হতশেষানশরণান্দ্রক্ষ্যসি ত্বং নিশাচরান্ ॥ 28 ॥
শরজালপরিক্ষিপ্তামগ্নিজ্বালাসমাবৃতাম্ ।
প্রদগ্ধভবনাং লঙ্কাং দ্রক্ষ্যসি ত্বং ন সংশযঃ ॥ 29 ॥
পরদারাভিমর্শাত্তু নান্যত্পাপতরং মহত্ ।
প্রমদানাং সহস্রং চ তব রাজন্পরিগ্রহঃ ॥ 30 ॥
ভব স্বদারনিরতস্বকুলং রক্ষ রাক্ষস ।
মানমৃদ্ধিং চ রাজ্যং চ জীবিতং চেষ্টমাত্মনঃ ॥ 31 ॥
কলত্রাণি চ সৌম্যানি মিত্রবর্গং তথৈব চ ।
যদীচ্ছসি চিরং ভোক্তং মা কৃথা রামবিপ্রিযম্ ॥ 32 ॥
নিবার্যমাণস্সুহৃদা মযা ভৃশং প্রসহ্য সীতাং যদি ধর্ষযিষ্যসি ।
গমিষ্যসি ক্ষীণবলস্সবান্ধবো যমক্ষযং রামশরাত্তজীবিতঃ ॥ 33 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অরণ্যকাণ্ডে অষ্টত্রিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha aṣṭatriṃśassargaḥ |
kadācidapyahaṃ vīryātparyaṭanpṛthivīmimām |
balaṃ nāgasahasrasya dhārayanparvatopamaḥ || 1 ||
nīlajīmūtasaṅkāśastaptakāñcanakuṇḍalaḥ |
bhayaṃ lokasya janayankirīṭī parighāyudhaḥ || 2 ||
vyacaraṃ daṇḍakāraṇye ṛṣimāṃsāni bhakṣayan |
viśvāmitro'tha dharmātmā madvitrasto mahāmuniḥ || 3 ||
svayaṃ gatvā daśarathaṃ narendramidamabravīt |
adya rakṣatu māṃ rāmaḥ parvakāle samāhitaḥ || 4 ||
mārīcānme bhayaṃ ghoraṃ samutpannaṃ nareśvara |
ityevamukto dharmātmā rājā daśarathastadā || 5 ||
pratyuvāca mahābhāgaṃ viśvāmitraṃ mahāmunim |
bālo dvādaśavarṣo'yamakṛtāstraśca rāghavaḥ || 6 ||
kāmaṃ tu mama yatsainyaṃ mayā saha gamiṣyati |
balena caturaṅgeṇa svayametya niśācarān || 7 ||
vadhiṣyāmi muniśreṣṭha śatrūṃste manasepsitān |
ityevamuktassamunī rājānamidamabravīt || 8 ||
rāmānnānyadbalaṃ loke paryāptaṃ tasya rakṣasaḥ |
devatānāmapi bhavān samareṣvabhipālakaḥ || 9 ||
āsīttava kṛtaṃ karma triloke viditaṃ nṛpa |
kāmamastu mahatsainyaṃ tiṣṭhatviha parantapa || 10 ||
bālo'pyeṣa mahātejāssamarthastasya nigrahe |
gamiṣye rāmamādāya svasti te'stu parantapa || 11 ||
evamuktvā tu sa munistamādāya nṛpātmajam |
jagāma paramaprīto viśvāmitrassvamāśramam || 12 ||
taṃ tadā daṇḍakāraṇye yajñamuddiśya dīkṣitam |
babhūvopasthito rāmaścitraṃ viṣphārayandhanuḥ || 13 ||
ajātavyañjanaśrīmānpadmapatranibhekṣaṇaḥ |
ekavastradharo dhanvī śikhī kanakamālayā || 14 ||
śobhayan daṇḍakāraṇyaṃ dīptena svena tejasā |
adṛśyata tato rāmo bālacandra ivoditaḥ || 15 ||
tato'haṃ meghasaṅkāśastaptakāñcanakuṇḍalaḥ |
balī dattavarodarpādājagāma tadāśramam || 16 ||
tena dṛṣṭaḥ praviṣṭo'haṃ sahasaivodyatāyudhaḥ |
māṃ tu dṛṣṭvā dhanussajyamasambhrāntaścakāra saḥ || 17 ||
avajānannahaṃ mohādbālo'yamiti rāghavam |
viśvāmitrasya tāṃ vedimabhyadhāvaṃ kṛtatvaraḥ || 18 ||
tena muktastato bāṇaḥ śitaśśatrunibarhaṇaḥ |
tenāhaṃ tvāhataḥ kṣiptassamudre śatayojane || 19 ||
necchatā tāta māṃ hantuṃ tadā vīreṇa rakṣitaḥ |
rāmasya śaravegena nirasto'hamacetanaḥ || 20 ||
pātito'haṃ tadā tena gambhīre sāgarāmbhasi |
prāpya sañjñāṃ cirāttāta laṅkāṃ pratigataḥ purīm || 21 ||
evamasmi tadā muktassahāyāstu nipātitāḥ |
akṛtāstreṇa bālena rāmeṇākliṣṭakarmaṇā || 22 ||
tanmayā vāryamāṇastvaṃ yadi rāmeṇa vigraham |
kariṣyasyāpadaṃ ghorāṃ kṣipraṃ prāpsyasi rāvaṇa || 23 ||
krīḍāratividhijñānāṃ samājotsavaśālinām |
rakṣasāṃ caiva santāpamanarthaṃ cāhariṣyasi || 24 ||
harmyaprāsādasambādhāṃ nānāratnavibhūṣitām |
drakṣyasi tvaṃ purīṃ laṅkāṃ vinaṣṭāṃ maithilīkṛte || 25 ||
akurvanto'pi pāpāni śucayaḥ pāpasaṃśrayāt |
parapāpairvinaśyanti matsyā nāgahrade yathā || 26 ||
divyacandanadigdhāṅgāndivyābharaṇabhūṣitān |
drakṣyasyabhihatānbhūmau tava doṣāttu rākṣasān || 27 ||
hṛtadārān sadārāṃśca daśa vidravato diśaḥ |
hataśeṣānaśaraṇāndrakṣyasi tvaṃ niśācarān || 28 ||
śarajālaparikṣiptāmagnijvālāsamāvṛtām |
pradagdhabhavanāṃ laṅkāṃ drakṣyasi tvaṃ na saṃśayaḥ || 29 ||
paradārābhimarśāttu nānyatpāpataraṃ mahat |
pramadānāṃ sahasraṃ ca tava rājanparigrahaḥ || 30 ||
bhava svadāraniratasvakulaṃ rakṣa rākṣasa |
mānamṛddhiṃ ca rājyaṃ ca jīvitaṃ ceṣṭamātmanaḥ || 31 ||
kalatrāṇi ca saumyāni mitravargaṃ tathaiva ca |
yadīcchasi ciraṃ bhoktaṃ mā kṛthā rāmavipriyam || 32 ||
nivāryamāṇassuhṛdā mayā bhṛśaṃ prasahya sītāṃ yadi dharṣayiṣyasi |
gamiṣyasi kṣīṇabalassabāndhavo yamakṣayaṃ rāmaśarāttajīvitaḥ || 33 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe aṣṭatriṃśassargaḥ ||