📄 Save this Stotram as PDF Click the button to open the Save dialog
How to save: 1 Click "Save as PDF" 2 A dialog opens 3 Choose "Save as PDF" as printer 4 Click Save
3.16 অরণ্যকাণ্ড - ষোডশ সর্গঃ
3.16 Aranyakanda - Shodasha Sargah
Valmiki Bengali
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অরণ্যকাণ্ডম্ ।
অথ ষোডশস্সর্গঃ ।
বসতস্তস্য তু সুখং রাঘবস্য মহাত্মনঃ ।
শরদ্ব্যপাযে হেমন্তঋতুরিষ্টঃ প্রবর্তত ॥ 1 ॥
স কদাচিত্প্রভাতাযাং শর্বর্যাং রঘুনন্দনঃ ।
প্রযযাবভিষেকার্থং রম্যাং গোদাবরীং নদীম্ ॥ 2 ॥
প্রহ্বঃ কলশহস্তস্তং সীতযা সহ বীর্যবান্ ।
পৃষ্ঠতোঽনুব্রজন্ভ্রাতা সৌমিত্রিরিদমব্রবীত্ ॥ 3 ॥
অযং স কালঃ সম্প্রাপ্তঃ প্রিযো যস্তে প্রিযংবদ ।
অলঙ্কৃত ইবাভাতি যেন সংবত্সরঃ শুভঃ ॥ 4 ॥
নীহারপরুষো লোকঃ পৃথিবী সস্যশালিনী ।
জলান্যনুপভোগ্যানি সুভগো হব্যবাহনঃ ॥ 5 ॥
নবাগ্রযণপূজাভিরভ্যর্চ্য পিতৃদেবতাঃ ।
কৃতাগ্রযণকাঃ কালে সন্তো বিগতকল্মষাঃ ॥ 6 ॥
প্রাজ্যকামা জনপদাস্সম্পন্নতরগোরসাঃ ।
বিচরন্তি মহীপালা যাত্রাস্থা বিজিগীষবঃ ॥ 7 ॥
সেবমানে দৃঢং সূর্যে দিশমন্তক সেবিতাম্ ।
বিহীনতিলকেব স্ত্রী নোত্তরা দিক্প্রকাশতে ॥ 8 ॥
প্রকৃত্যা হিমকোশাঢ্যো দূরসূর্যশ্চ সাম্প্রতম্ ।
যথার্থনামা সুব্যক্তং হিমবান্হিমবান্গিরিঃ ॥ 9 ॥
অত্যন্তসুখসঞ্চারা মধ্যাহ্নে স্পর্শতস্সুখাঃ ।
দিবসাস্সুভগাদিত্যাশ্চাযাসলিলদুর্ভগাঃ ॥ 10 ॥
মৃদুসূর্যাস্সনীহারাঃ পটুশীতাস্সমারুতাঃ ।
শূন্যারণ্যা হিমধ্বস্তা দিবসা ভান্তিসাম্প্রতম্ ॥ 11 ॥
নিবৃত্তাকাশশযনাঃ পুষ্যনীতা হিমারুণাঃ ।
শীতা বৃদ্ধতরাযামাস্ত্রিযামা যান্তি সাম্প্রতম্ ॥ 12 ॥
রবিসঙ্ক্রান্তসৌভাগ্য স্তুষারারুণমণ্ডলঃ ।
নিশ্শ্বাসান্ধ ইবাদর্শন্ছন্দ্রমা ন প্রকাশতে ॥ 13 ॥
জ্যোত্স্ন তুষারমলিনা পৌর্ণমাস্যাং ন রাজতে ।
সীতেব চাতপশ্যামা লক্ষ্যতে ন তু শোভতে ॥ 14 ॥
প্রকৃত্যা শীতলস্পর্শো হিমবিদ্ধশ্চ সাম্প্রতম্ ।
প্রবাতি পশ্চিমো বাযুঃ কালে দ্বিগুণশীতলঃ ॥ 15 ॥
বাষ্পচ্ছন্নান্যরণ্যানি যবগোধূমবন্তি চ ।
শোভন্তেঽভ্যুদিতে সূর্যে নদ্ভি ক্রৌঞ্চসারসৈঃ ॥ 16 ॥
খর্জূরপুষ্পাকৃতিভিশ্শিরোভিঃ পূর্ণতণ্ডুলৈঃ ।
শোভন্তে কিঞ্চিদানম্রাশ্শালযঃ কনকপ্রভাঃ ॥ 17 ॥
মযূখৈরুপসর্পদ্ভির্হিমনীহারসংবৃতৈঃ ।
দূরমভ্যুদিতস্সূর্যশ্শশাঙ্ক ইব লক্ষ্যতে ॥ 18 ॥
অগ্রাহ্যবীর্যঃ পূর্বাহ্ণে মধ্যাহ্নে স্পর্শতস্সুখঃ ।
সংরক্তঃ কিঞ্চিদাপাণ্ডুরাতপশ্শোভতে ক্ষিতৌ ॥ 19 ॥
অবশ্যাযনিপাতেন কিঞ্চিত্প্রক্লিন্নশাদ্বলা ।
বনানাং শোভতে ভূমির্নিবিষ্টতরুণাতপা ॥ 20 ॥
স্পৃশংস্তু বিমলং শীতমুদকং দ্বিরদস্সুখম্ ।
অত্যন্ততৃষিতো বন্যঃ প্রতিসংহরতে করম্ ॥ 21 ॥
এতে হি সমুপাসীনা বিহগা জলচারিণঃ ।
নাবগাহন্তি সলিলমপ্রগল্ভা ইবাহবম্ ॥ 22 ॥
অবশ্যাযতমোনদ্ধা নীহারতমসাঽবৃতাঃ ।
প্রসুপ্তা ইব লক্ষ্যন্তে বিপুষ্পা বনরাজযঃ ॥ 23 ॥
বাষ্পসঞ্ছন্নসলিলা রুতবিজ্ঞেযসারসাঃ ।
হিমার্দ্রবালুকৈস্তীরৈস্সরিতো ভান্তি সাম্প্রতম্ ॥ 24 ॥
তুষারপতনাচ্চৈব মৃদুত্বাদ্ভাস্করস্য চ ।
শৈত্যাদগাগ্রস্থমপি প্রাযেণ রসবজ্জলম্ ॥ 25 ॥
জরাজর্জরিতৈঃ পদ্মৈশশীর্ণকেসরকর্ণিকৈঃ ।
নালষের্হিমধ্বস্সৈর্ন ভন্তি কমলাকরাঃ ॥ 26 ॥
অস্মিংস্তু পুরুষব্যাঘ্রঃ কালে দুঃখসমন্বিতঃ ।
তপশ্চরতি ধর্মাত্মা ত্বদ্ভক্ত্যা ভরতঃ পুরে ॥ 27 ॥
ত্যক্ত্বা রাজ্যং চ মানং চ ভোগাংশ্চ বিবিধান্বহূন্ ।
তপস্স্বী নিযতাহারশ্শেতে শীতে মহীতলে ॥ 28 ॥
সোঽপি বেলামিমাং নূনমভিষেকার্থমুদ্যতঃ ।
বৃতঃ প্রকৃতিভির্নিত্যং প্রযাতি সরযূং নদীম্ ॥ 29 ॥
অত্যন্তসুখসংবৃদ্ধস্সুকুমারস্সুখোচিতঃ ।
কথং ন্বপররাত্রেষু সরযূমবগাহতে ॥ 30 ॥
পদ্মপত্রেক্ষণো বীরশ্শ্যামো নিরুদরো মহান্ ।
ধর্মজ্ঞ স্সত্যবাদী চ হ্রীনিষেধো জিতেন্দ্রিযঃ ॥ 31 ॥
প্রিযাভিভাষী মধুরো দীর্ঘবাহুররিন্দমঃ ।
সন্ত্যজ্য বিবিধান্ভোগানার্যং সর্বাত্মনা শ্রিতঃ ॥ 32 ॥
জিতস্স্বর্গস্তব ভ্রাত্রা ভরতেন মহাত্মনা ।
বনস্থমপি তাপস্যে যস্ত্বামনুবিধীযতে ॥ 33 ॥
ন পিত্র্যমনুবর্তন্তে মাতৃকং দ্বিপদা ইতি ।
খ্যাতো লোকপ্রবাদোঽযং ভরতেনান্যথা কৃতঃ ॥ 34 ॥
ভর্তা দশরথো যস্যাস্সাধুশ্চ ভরতস্সুতঃ ।
কথং নু সাঽম্বা কৈকেযী তাদৃশী ক্রূরশীলিনী ॥ 35 ॥
ইত্যেবং লক্ষ্মণে বাক্যং স্নেহাদ্ব্রুবতি ধার্মিকে ।
পরিবাদং জনন্যাস্তমসহন্রাঘবোঽব্রবীত্ ॥ 36 ॥
স তেঽম্বা মধ্যমা তাত গর্হিতব্যা কথঞ্চন ।
তামেবেক্ষ্বাকুনাথস্য ভরতস্য কথাং কুরু ॥ 37 ॥
নিশ্চিতাঽপি হি মে বুদ্ধির্বনবাসে দৃঢব্রতা ।
ভরতস্নেহসন্তপ্তা বালিশীক্রিযতে পুনঃ ॥ 38 ॥
সংস্মরাম্যস্য বাক্যানি প্রিযাণি মধুরাণি চ ।
হৃদ্যান্যমৃতকল্পানি মনঃপ্রহ্লাদনানি চ ॥ 39 ॥
কদান্বহং সমেষ্যামি ভরতেন মহাত্মনা ।
শত্রুঘ্নেন চ বীরেণ ত্বযা চ রঘুনন্দন ॥ 40 ॥
ইত্যেবং বিলপংস্তত্র প্রাপ্য গোদাবরীং নদীম্ ।
চক্রেঽভিষেকং কাকুত্স্থস্সানুজস্সহ সীতযা ॥ 41 ॥
তর্পযিত্বাঽথ সলিলৈস্তে পিতৃন্দৈবতানি চ ।
স্তুবন্তি স্মোদিতং সূর্যং দেবতাশ্চ সমাহিতাঃ ॥ 42 ॥
কৃতাভিষেকস্সররাজ রামঃ সীতাদ্বিতীযস্সহ লক্ষ্মণেন ।
কৃতাভিষেকো গিরিরাজপুত্র্যা রুদ্রস্সনন্দী ভগবানিবেশঃ ॥ 43 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অরণ্যকাণ্ডে ষোডশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ṣoḍaśassargaḥ |
vasatastasya tu sukhaṃ rāghavasya mahātmanaḥ |
śaradvyapāye hemantaṛturiṣṭaḥ pravartata || 1 ||
sa kadācitprabhātāyāṃ śarvaryāṃ raghunandanaḥ |
prayayāvabhiṣekārthaṃ ramyāṃ godāvarīṃ nadīm || 2 ||
prahvaḥ kalaśahastastaṃ sītayā saha vīryavān |
pṛṣṭhato'nuvrajanbhrātā saumitriridamabravīt || 3 ||
ayaṃ sa kālaḥ samprāptaḥ priyo yaste priyaṃvada |
alaṅkṛta ivābhāti yena saṃvatsaraḥ śubhaḥ || 4 ||
nīhāraparuṣo lokaḥ pṛthivī sasyaśālinī |
jalānyanupabhogyāni subhago havyavāhanaḥ || 5 ||
navāgrayaṇapūjābhirabhyarcya pitṛdevatāḥ |
kṛtāgrayaṇakāḥ kāle santo vigatakalmaṣāḥ || 6 ||
prājyakāmā janapadāssampannataragorasāḥ |
vicaranti mahīpālā yātrāsthā vijigīṣavaḥ || 7 ||
sevamāne dṛḍhaṃ sūrye diśamantaka sevitām |
vihīnatilakeva strī nottarā dikprakāśate || 8 ||
prakṛtyā himakośāḍhyo dūrasūryaśca sāmpratam |
yathārthanāmā suvyaktaṃ himavānhimavāngiriḥ || 9 ||
atyantasukhasañcārā madhyāhne sparśatassukhāḥ |
divasāssubhagādityāścāyāsaliladurbhagāḥ || 10 ||
mṛdusūryāssanīhārāḥ paṭuśītāssamārutāḥ |
śūnyāraṇyā himadhvastā divasā bhāntisāmpratam || 11 ||
nivṛttākāśaśayanāḥ puṣyanītā himāruṇāḥ |
śītā vṛddhatarāyāmāstriyāmā yānti sāmpratam || 12 ||
ravisaṅkrāntasaubhāgya stuṣārāruṇamaṇḍalaḥ |
niśśvāsāndha ivādarśanchandramā na prakāśate || 13 ||
jyotsna tuṣāramalinā paurṇamāsyāṃ na rājate |
sīteva cātapaśyāmā lakṣyate na tu śobhate || 14 ||
prakṛtyā śītalasparśo himaviddhaśca sāmpratam |
pravāti paścimo vāyuḥ kāle dviguṇaśītalaḥ || 15 ||
bāṣpacchannānyaraṇyāni yavagodhūmavanti ca |
śobhante'bhyudite sūrye nadbhi krauñcasārasaiḥ || 16 ||
kharjūrapuṣpākṛtibhiśśirobhiḥ pūrṇataṇḍulaiḥ |
śobhante kiñcidānamrāśśālayaḥ kanakaprabhāḥ || 17 ||
mayūkhairupasarpadbhirhimanīhārasaṃvṛtaiḥ |
dūramabhyuditassūryaśśaśāṅka iva lakṣyate || 18 ||
agrāhyavīryaḥ pūrvāhṇe madhyāhne sparśatassukhaḥ |
saṃraktaḥ kiñcidāpāṇḍurātapaśśobhate kṣitau || 19 ||
avaśyāyanipātena kiñcitpraklinnaśādvalā |
vanānāṃ śobhate bhūmirniviṣṭataruṇātapā || 20 ||
spṛśaṃstu vimalaṃ śītamudakaṃ dviradassukham |
atyantatṛṣito vanyaḥ pratisaṃharate karam || 21 ||
ete hi samupāsīnā vihagā jalacāriṇaḥ |
nāvagāhanti salilamapragalbhā ivāhavam || 22 ||
avaśyāyatamonaddhā nīhāratamasā'vṛtāḥ |
prasuptā iva lakṣyante vipuṣpā vanarājayaḥ || 23 ||
bāṣpasañchannasalilā rutavijñeyasārasāḥ |
himārdravālukaistīraissarito bhānti sāmpratam || 24 ||
tuṣārapatanāccaiva mṛdutvādbhāskarasya ca |
śaityādagāgrasthamapi prāyeṇa rasavajjalam || 25 ||
jarājarjaritaiḥ padmaiśaśīrṇakesarakarṇikaiḥ |
nālaṣerhimadhvassairna bhanti kamalākarāḥ || 26 ||
asmiṃstu puruṣavyāghraḥ kāle duḥkhasamanvitaḥ |
tapaścarati dharmātmā tvadbhaktyā bharataḥ pure || 27 ||
tyaktvā rājyaṃ ca mānaṃ ca bhogāṃśca vividhānbahūn |
tapassvī niyatāhāraśśete śīte mahītale || 28 ||
so'pi velāmimāṃ nūnamabhiṣekārthamudyataḥ |
vṛtaḥ prakṛtibhirnityaṃ prayāti sarayūṃ nadīm || 29 ||
atyantasukhasaṃvṛddhassukumārassukhocitaḥ |
kathaṃ nvapararātreṣu sarayūmavagāhate || 30 ||
padmapatrekṣaṇo vīraśśyāmo nirudaro mahān |
dharmajña ssatyavādī ca hrīniṣedho jitendriyaḥ || 31 ||
priyābhibhāṣī madhuro dīrghabāhurarindamaḥ |
santyajya vividhānbhogānāryaṃ sarvātmanā śritaḥ || 32 ||
jitassvargastava bhrātrā bharatena mahātmanā |
vanasthamapi tāpasye yastvāmanuvidhīyate || 33 ||
na pitryamanuvartante mātṛkaṃ dvipadā iti |
khyāto lokapravādo'yaṃ bharatenānyathā kṛtaḥ || 34 ||
bhartā daśaratho yasyāssādhuśca bharatassutaḥ |
kathaṃ nu sā'mbā kaikeyī tādṛśī krūraśīlinī || 35 ||
ityevaṃ lakṣmaṇe vākyaṃ snehādbruvati dhārmike |
parivādaṃ jananyāstamasahanrāghavo'bravīt || 36 ||
sa te'mbā madhyamā tāta garhitavyā kathañcana |
tāmevekṣvākunāthasya bharatasya kathāṃ kuru || 37 ||
niścitā'pi hi me buddhirvanavāse dṛḍhavratā |
bharatasnehasantaptā bāliśīkriyate punaḥ || 38 ||
saṃsmarāmyasya vākyāni priyāṇi madhurāṇi ca |
hṛdyānyamṛtakalpāni manaḥprahlādanāni ca || 39 ||
kadānvahaṃ sameṣyāmi bharatena mahātmanā |
śatrughnena ca vīreṇa tvayā ca raghunandana || 40 ||
ityevaṃ vilapaṃstatra prāpya godāvarīṃ nadīm |
cakre'bhiṣekaṃ kākutsthassānujassaha sītayā || 41 ||
tarpayitvā'tha salilaiste pitṛndaivatāni ca |
stuvanti smoditaṃ sūryaṃ devatāśca samāhitāḥ || 42 ||
kṛtābhiṣekassararāja rāmaḥ sītādvitīyassaha lakṣmaṇena |
kṛtābhiṣeko girirājaputryā rudrassanandī bhagavāniveśaḥ || 43 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ṣoḍaśassargaḥ ||